Skatot šā gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumprojektus, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atradusi lielāko daļu finansējuma, kas nepieciešams kārtējam skolotāju algu pieaugumam no šā gada 1. septembra. Tikmēr pedagogu arodbiedrība trešdien, 27. martā, nolēmusi sākt streika procedūru.
Autora ziņas
Seši finālisti konkursā uz divām vakantajām vietām Latvijas Televīzijas (LTV) valdē pirmdien, 25. martā, nonāca televīzijas darbinieku jautājumu krustugunīs. Kandidātu atbildēs līdztekus vispārīgām frāzēm un solījumiem izskanēja arī viedokļi, kas lika uzdot jautājumu – vai iespējamie sabiedriskās televīzijas vadītāji izprot redakcionālās neatkarības jēdzienu.
No vajadzīgajiem deviņiem miljoniem eiro algu paaugstinājumam, atrasti 1,7 miljoni eiro, un atlikušo naudu valdība piedāvā meklēt kopīgā sadarbībā līdz maijam, trešdien pēc sarunām ar valdības un Saeimas pārstāvjiem informēja Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga. Arodbiedrība piekrīt sadarbībai, taču vienlaikus aizvien pieļauj iespēju rīkot streiku.
Pedagogu arodbiedrība neizslēdz, ka otrdien varētu panākt vienošanos ar valdību veidojošajiem politiskajiem spēkiem par pedagogu algu palielināšanas kārtību. Tomēr trešdien ieplānotais pikets pie Saeimas notiks jebkurā gadījumā, norādīja arodbiedrībā. Tajā prasīs politikas veidotājiem pildīt savus solījumus.
Saeimas Budžeta komisija pirmdien, 18. martā, sāka darbu pie 2019. gada valsts budžeta likumprojektu paketes izskatīšanas pirmajā lasījumā. Deputātiem priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam tiks dota viena diena, taču valdības vadītājs un Finanšu ministrijas vadība jau tagad brīdina – naudas papildu tēriņiem šajā budžetā nav.
Pašlaik iedzīvotājiem nodokļu parāds kopumā jāatmaksā par 3,4 miljoniem eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati. Savukārt VID iedzīvotājiem no budžeta jāatmaksā 76 miljoni eiro. Dienestā skaidro, ka par nelielām summām iedzīvotājiem nav jāsatraucas. Taču lielāka nodokļu parāda gadījumā jāsāk atmaksāt līdzekļi savlaicīgi. Plānots gan atsevišķām nodokļu maksātāju grupām termiņu atmaksai pagarināt.
Bieži vien sabiedrībā uzskata, ka zina labāk, kas vajadzīgs cilvēkam ar garīga rakstura traucējumiem. Uz šādu problēmu kā aizvien aktuālu norāda resursu centra cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem „Zelda” vadītāja Ieva Leimane-Veldmeijere. Tomēr, ja lēmumu pieņem cilvēka vietā, tad viņam nav motivācijas iecerēto īstenot.
Latvijā ir problēmas ar tiesību normu piemērošanu. To otrdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē uzsvēra tiesībsargs. Komisijas sēdē tiesībsargs Juris Jansons deputātus iepazīstināja ar savu 2018. gada ziņojumu. Ziņojums par pērno gadu ir garāks par 400 lapām, un tajā ietverti dažādi jautājumi par cilvēktiesībām.
Rindā pēc riteņkrēsliem, ortozēm, dušas krēsliem un citiem palīglīdzekļiem "Vaivaru" tehnisko palīglīdzekļu centrā gaida apmēram 3200 cilvēku ar invaliditāti. Vidējais gaidīšanas laiks ir četri mēneši līdz pusgadam. Taču var nākties gaidīt arī gadu, piemēram, uz elektrisko riteņkrēslu, kas ir dārgs, un tā izsniegšanas procedūra prasa laiku. Iepriekš Labklājības ministrija nāca klajā ar reformas ieceri. Tā paredzēja uz pusi īsākas rindas uz riteņkrēslu vai citiem palīglīdzekļiem un vienkāršāku, caurskatāmāku kuponu sistēmu. Reforma gan ir apstājusies.
Saulkrastu pludmalē atrasts pirmais šā gada ronēns, kas liecina, ka pavisam drīz Latvijas piekrastē parādīsies arvien vairāk mazuļu. Tādēļ Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) aicina atpūtniekus būt uzmanīgiem un, sastopot piekrastē ronēnus, tiem netuvoties un tos netraucēt – tie, visticamāk, piekrastē izlīduši sasildīties un uzkrāt spēkus.
Kas ir ātrie kredīti? Pie šā jautājuma atdūrušies Saeimas deputātu centieni mainīt pērn pieņemto aizliegumu reklamēt kredītus. Kaut arī deputātu vairākums atbildīgajās komisijās ir vienisprātis, ka ierobežojumiem vajadzētu attiekties tikai uz tā sauktajiem ātrajiem kredītiem, likumos šāda jēdziena nav, tādēļ regulējums skāris visu nozari.
Šonedēļ aprit 20 gadi kopš traģēdijas Gulbenē, kad kāds vīrietis netraucēti ienācis bērnudārzā un nogalinājis trīs bērnus un audzinātāju. Kopš šī notikuma Latvijā nav bijis gadījumu, kad svešinieks būtu iekļuvis bērnudārzā un apdraudējis bērnu drošību, norāda atbildīgās iestādes. Kāda ir situāciju ar bērnu drošību pirmsskolās šobrīd?
Eiropas veselības apdrošināšanas karte jeb EVAK būs derīga tikai līdz 29. martam, ja par „Brexit” netiks panākta vienošanās. Par to informē Nacionālais veselības dienests. Ja par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības vienošanos nepanāks, tad sākot ar šī gada 30. martu EVAK karti Apvienotajā Karalistē izmantot nevarēs.
AS "Pasažieru vilciens" (PV) lēmumu pirkt jaunos elektrovilcienus no "Škoda Vagonka", kas pieņemts pēc atkārtotas iepirkuma rezultātu izvērtēšanas, sola pārsūdzēt iepriekš par iepirkuma uzvarētāju pasludinātais Spānijas uzņēmums "Patentes Talgo S.L." ("Talgo").
Deputāti drīzumā varētu atgriezties pie diskusijas par Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu. Latvijā top jauns Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums, šī likumprojekta otrajam lasījumam iesniegti vairāk nekā 140 priekšlikumi, un viens no tiem paredz arī sabiedrisko mediju apvienošanu.