Valodas centrs pērn sodījis 143 mazākumtautību skolu pedagogus

No pārbaudītajiem mazākumtautību skolu skolotājiem aptuveni 10% ir nepietiekamas latviešu valodas zināšanas, tā pēc pērn veiktām pārbaudēm secinājis Valsts valodas centrs (VVC). Centrs pārbaudes turpina.

ĪSUMĀ:

  • VVC sāka pārbaudes pēc lēmuma pakāpeniski pāriet uz latviešu valodu mazākumtautību skolās.
  • Pārbaudītas 39 skolas, pārbaudīti 1451 skolotāji, sodīti – 143.
  • VVC: Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, situācija ir uzlabojusies.
  • Vienlaikus centrs vēlētos ātrāku situācijas uzlabojumu.
  • LIZDA: Atbalsts pedagogu valsts valodas apguvei nav bijis pietiekams.  
  • Apgalvojumam par atbalsta trūkumu nepiekrīt Latviešu valodas aģentūra.
  • Aģentūras rīkotos kursus vairāku gadu garumā apguvuši 19 000 skolotāju.
  • Tagad 3 gados paredzēts izglītot vairāk nekā 8000 pedagogu.
  • Tikmēr VVC plāno pārbaudīt visas mazākumtautību skolas.

Īpaša uzmanība mazākumtautību skolu pedagogu valodas zināšanām pievērsta pēc izglītības reformas atbalstīšanas, kas paredz pakāpenisku pāreju uz latviešu valodu vispārējās mazākumtautību izglītības programmās. Tāpat centrs saņem sūdzības par pedagogu valodas zināšanām.

Valodas centrs pērn sodījis 143 mazākumtautību skolu pedagogusAnnija Petrova
    Tikmēr skolotāju arodbiedrībā norāda uz līdz šim nepietiekošo atbalstu pedagogiem valsts valodas apguvē.  

    Pērn pārbaudes veiktas 39 mazākumtautību skolās. Vairums jeb 25 pārbaudes notika reģionu skolās un 14 Rīgā, informēja Valodas kontroles departamenta vadītāja Ingrīda Bērziņa.

    „Pagājušajā gadā tā saucamās kontroles programmas ietvaros mēs esam pārbaudījuši 1451 skolotāju visā Latvijas Republikas teritorijā. Kopumā 143 skolotāji ir diemžēl sodīti, kas ir nepilni 10%,” pastāstīja Bērziņa.

    Sods ir no 35 eiro. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, situācija ir uzlabojusies, vērtēja Valsts valodas centrā.

    “Domāju, ka zināmā mērā tam, ka ir uzlabojums vērojams, palīdz, ja tā var sacīt, paaudžu maiņa, jo tie skolotāji, kas ir dzimuši pēc 1980. gada, kas ir jaunāki, tiem, es teiktu, problēmas ar valsts valodas lietojumu ir krietni mazākas, jo izglītība ir iegūta latviešu valodā. Savukārt pedagogiem, kas ir pusmūžā un virs tā, tomēr ir zināmas grūtības,” atzina Bērziņa.

    Vienlaikus centrs vēlētos ātrāku situācijas uzlabojumu.  

    „Es teiktu, ka mēs sagaidījām pēc 2014. un 2015. gadā veiktajām pārbaudēm tomēr lielāku attīstības tempu, šo pozitīvo rezultātu lielāku pieaugumu,” norādīja Bērziņa.

    Atbalsts pedagogu valsts valodas apguvei nav bijis pietiekams, uzskata Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA).

    Arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga stāstīja, ka pedagogiem pieejami kursi valodas apguvei, „būtībā šis atbalsts uzradās, kad mēs arī skaļāk par to sākām runāt un nozares ministrija arī saprata, ka par savu naudu cilvēks droši vien neies šādos kursos, pat respektējot, ka normatīvais akts viņam paredz, lai pedagogs varētu strādāt, viņam latviešu valoda jāzina visaugstākajā līmenī”.

    “Tad šie risinājumi tika meklēti tad, kad jau šie grozījumi būtībā bija gandrīz pieņemti. Tāpēc tādā ziņā reforma bija nepārdomāta līdz galam,” sacīja Vanaga.

    Tāpat LIZDA uzskata, ka reforma nebija sabiedrībai gana izskaidrota.

    “Mēs esam par latviešu valodas stiprināšanu, bet tajā pašā laikā bija jārēķinās ar realitāti, jākomunicē, jāskaidro un jāatbalsta,” uzsvēra Vanaga.

    Skolotāju paustajam par atbalsta trūkumu nepiekrīt Latviešu valodas aģentūrā, kas nodrošina arī kursus skolotājiem latviešu valodas apguvei.

    „Atbalsts ir bijis vienmēr. Par to ir zinājušas skolas, varbūt ne plašāka sabiedrība,” sacīja Izglītības daļas vadītāja Dace Dalbiņa.

    Viņa norādīja, ka aģentūras atbalsts minoritāšu skolu pedagogiem sniegts no 1996. gada.

    “Kopumā valsts ar projektu palīdzību, ar dažādu programmu palīdzību ir piedāvājusi bezmaksas kursus, kurus ir apguvuši vairāk nekā 19 000 skolotāju. Tā ka atbalsts ir sniegts vienmēr. Un pašlaik Eiropas struktūrfondu projektos ir arī kompetenču pieeja mācību saturā, ir arī apakšdarbības, kas saistītas ar latviešu valodas prasmes pilnveidi pedagogiem,” stāstīja Dalbiņa.

    Trim gadiem projekta sadaļā, ko īsteno aģentūra, finansējums paredzēts vairāk par trim miljoniem eiro. Gan valodas pilnveides kursos, gan atbalsta, metodikas kursos un citos pasākumos kopumā paredzēts izglītot vairāk nekā 8000 pedagogu.

    Pērn projektā valodu pilnveidoja ap 550 skolotāju. Paredzēts, ka šogad to apgūs vairāk nekā tūkstoš mazākumtautību skolu pedagogu. Aģentūra plāno arī izveidot pašnovērtēšanas un pašmācības rīku skolotājiem valodas pilnveidei.

    Tikmēr Valsts valodas centrā norāda, ka pārbaudes aizvien turpinās un centrs plāno tās visās mazākumtautību skolās.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti