Tiesībsargs: Atbildīgās iestādes mēdz ignorēt tiesību normas

Latvijā ir problēmas ar tiesību normu piemērošanu. To otrdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē uzsvēra tiesībsargs. Komisijas sēdē tiesībsargs Juris Jansons deputātus iepazīstināja ar savu 2018. gada ziņojumu. Ziņojums par pērno gadu ir garāks par 400 lapām, un tajā ietverti dažādi jautājumi par cilvēktiesībām.

Tiesībsargs: Atbildīgās iestādes mēdz ignorēt tiesību normasAnnija Petrova
    Tiesībsarga birojs sniedz dažādas rekomendācijas, piemēram, ministrijām par tiesību normu pilnveidi. Tā kā tiesībsargs var vērsties Satversmes tiesā par kādu normu neatbilstību, viņa viedoklī ieklausās. Tā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē norādīja Tiesībsarga biroja Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas vadītāja Ineta Piļāne. Bet problēmas esot ar normu piemērošanu, un vislielākās - bērnu tiesību jomā. 

    „Piemērotāji nepareizi piemēro normas vai vispār tās ignorē. Tā tiešām ir milzīga problēma valstī, proti, normu ignorēšana,” stāstīja Piļāne.

    Tiesībsargs Juris Jansons norādīja, ka normas tiek ne tikai ignorētas, bet arī „savdabīgi piemērotas”. 

    „Policija nav tas labākais piemērs.

    Mums ir gan Administratīvo pārkāpumu kodeksā virkne ar sankcionējošām normām, ja ir kaut kāda vardarbība pret bērnu emocionāla, fiziska un vēl visādi pārkāpumi, tad nesekmējas ar procesu uzsākšanu.

    Kriminālprocesi viens otrs varbūt ir, tad par administratīvo pārkāpumu lietām mēs varam vispār nerunāt,” stāstīja tiesībsargs.

    Īpaši emocionālās vardarbības gadījumos nepietiek vai nu gribas, vai zināšanu, lai to pierādītu, uzsvēra Jansons.

    Komisijas vadītājs Artuss Kaimiņš ("KPV LV") arī kopumā izcēla problēmu, ka virkne Latvijas bērnu aizvien dzīvo ārpus ģimenes: „Pa šo gadu jums arī bija daudzi skaļi atklājumi, izmeklēšanas. Tur bija arī diezgan liela mediju uzmanība.”

    Kaimiņš lūdza vairāk izstāstīt par rezultātiem šajā jomā. Tiesībsargs skaidroja, ka, piemēram, par bērnunamu „Līkumi” ir noslēgusies pirmstiesas izmeklēšana: „Tur ir apsūdzības celtas par 11 epizodēm bērnunama direktoram. Materiāls jau ir nodots tiesā. Kaut kad gada otrajā pusē sāksies iztiesāšana tiesā.”

    Birojam nācies ievākt daudz materiālu. 

    Sabiedrisko mediju raidījumu sērijā „Sistēmas bērni” izgaismoja problēmas bērnunamos. Jansons norādīja, ka arī ar mediju palīdzību izdevās panākt progresu bērnu tiesību ievērošanā institūcijās. Tāpat tiesībsargs norādīja, ka joprojām saglabājas krīze bērnu psihiatrijā:

    „Ja mums ir sešas klīnikas un tikai kādi padsmit sertificēti praktizējoši bērnu psihiatri, tad ambulatori ir faktiski neiespējami nosegt to nepieciešamo pieprasījumu.”

    Jansons pievērsās arī mediķu trūkumam kopumā. Viņš uzsvēra, ka valsts sektorā strādājošajiem mediķiem ir nesamērīgi zems atalgojums.

    Tiesībsargs uzmanību pievērsa arī nodokļu reformai. Viņaprāt, iedzīvotāji nav bijuši pietiekami un savlaicīgi informēti par nodokļu reformu. Nepietiekami esot domāts par mazaizsargātiem iedzīvotājiem, piemēram, jaunajām māmiņām.

    „Procentuāli ļoti daudzi cilvēki nevar saņemt visus atvieglojumus, kas ir paredzēti likumā, tāpēc, ka viņiem ir ienākumi mazāki nekā tie atvieglojumi. Kas ir pavisam neizskaidrojami, ka, jo mazāk ienākumu un vairāk bērnu, jo mazāki ir atkal šie atvieglojumi un iespējamie labumi nodokļu reformas rezultātā,” stāstīja Jansons.

    Pēc tiesībsarga domām, par nodokļu reformu vajadzētu rīkot informatīvu kampaņu, kurā stāstīt ne tikai par tās ieguvumiem.

    Kā lielāko no sasniegumiem tiesībsargs min uzvaru Satversmes tiesā par paaugstinātu virsstundu apmaksu mediķiem. Tomēr, lai arī tiesas spriedums tiek pildīts, Juris Jansons ir lietas kursā, ka slimnīcas steidz samazināt virsstundu skaitu un mediķi algas dienā saņēmuši pat mazāk, nekā iepriekš

    Arī nozares eksperti vērtē – birojs ir pamanāms un dzirdams. Vienlaikus tas var ne vien pievērst sabiedrības un deputātu uzmanību kādām problēmām, bet arī izmantot savas pilnvaras un iesniegt sūdzību Satversmes tiesā. Pagājušajā gadā šīs pilnvaras neizmantoja. Piemēram, Andrejs Vilks no Rīgas Stradiņa universitātes prognozē, ka šīs tiesības varētu izmantot arī bēdīgi slavenās nodokļu reformas sakarā.

    Pērn Tiesībsarga birojs saņēmis ap 1700 iesniegumu. Nopietnu sistēmisku problēmu dēļ ierosināja 45 pārbaudes lietas. Tāpat birojs sniedzis gandrīz 7000 konsultāciju. Ceturtdien Saeimas plenārsēdē tiesībsargs ar 2018. gada ziņojumu iepazīstinās visus deputātus.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti