Lai gan sistēma iecerēta kā ērts saziņas veids ar valsti un pašvaldību, cilvēki pagaidām e-adresi izmanto maz. Kā pārliecinājās Latvijas Radio, ir ne mazums iedzīvotāju, kas par to nemaz nav dzirdējuši.
Oficiālā elektroniskā adrese nav e-pasts. Tā ir saziņas vieta. Aktivizējot e-adresi, iedzīvotājs pateicis visām valsts un pašvaldības iestādēm, lai tās vairs nesūta vēstules vai atbildes uz iesnigumiem pa pastu, bet gan uz šo e-adresi.
„Nu, piemēram, esmu pieteicis bērna piedzimšanas pabalstu un lēmums no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras man pienāks uz šo oficiālo elektronisko adresi. Vai esmu uzrakstījis iesniegumu savai pašvaldībai par kādu jautājumu, vai kādam pašvaldības uzņēmumam, kas man sniedz, piemēram, apsaimniekošanas pakalpojumus, tad atbildi es arī saņemšu oficiālajā elektroniskajā adresē. Vai nekustamā īpašuma nodokļa rēķinus arī saņemšu oficiālajā elektroniskajā adresē,” skaidroja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas E-pakapojumu nodaļas vadītājs Gatis Ozols.
“Līdz šim šie paziņojumi bija dažādām iestādēm varbūt dažādās sistēmās vai atsevišķos gadījumos tur elektroniski pat nebija iespējams saņemt, tad šobrīd izveidots, ka tas iedzīvotājiem būs vienuviet,” sacīja Ozols.
E-adresē saņemtie ziņojumi glabājas piecus gadus.
Šobrīd visām valsts un pašvaldību iestādēm e-adrese jāizmanto obligāti. Obligāta tā ir arī rezerves karavīriem. Uzņēmējiem tā noteikti būs jālieto no nākamā gada. Savukārt iedzīvotājiem iespēja lietot e-adresi ir no šī gada un tā ir brīvprātīga.
Līdz šim e-adresi aktivizējuši ap 2700 iedzīvotāju. Ministrijā atzīst, ka tas nav daudz.
Tie ir iedzīvotāji, kas arī līdz šim aktīvi izmantojuši elektronisku saziņu ar valsti.
Krišs Rauhvargers ir viens no iedzīvotājiem, kas lieto e-adresi. Viņš strādā valsts iestādē, kur to arī lieto. Sev aktivizēja, kad to varēja izdarīt vēl testa režīmā pērn rudenī.
„Šķiet, ka pirmā lieta, ko es vispār izdarīju, bija kaut kad decembrī. Man savajadzējās rakstīt iesniegumu policijai, un tad es to iesūtīju jau pilotprojekta versijā laikam pašvaldības policijai. Atbildi gan saņēmu papīrā, bet tas bija tāpēc, ka tas vēl bija pilotprojekta laikā un viņi nevarēja oficiāli sūtīt atbildes. Bet tagad jau šogad esmu saņēmis vairākus pašvaldības rēķinus par nekustamā īpašuma nodokli,” stāstīja Rauhvargers.
“Tas, kas mazliet traucē, ir tas, ka nav pašu tehnisko rīku cilvēkiem rokās. Ir ID karte vajadzīga vai mobilais e-paraksts, bet daudziem nav ne viena, ne otra, ”atzina Rauhvargers.
E-adrese Latvijā veidota raugoties Dānijas pieredzē.
„Tur bija tas viens risks, ka cilvēki nepievērsa uzmanību, negāja varbūt paskatīties šos ziņojumus. Tāpēc esam veidojuši arī šo risinājumu tā, ka iedzīvotājiem ir iespēja uz šo savu privāto e-pastu saņemt šos paziņojumus,” pastāstīja Gatis Ozols no atbildīgās ministrijas.
Tiesa, Latvijas Radio uzrunātie rīdzinieki lielākoties gan maz zina par e-adresi. Piemēram, Oskars, uzzinot vairāk, sprieda, ka „tur jau nevar būt drošs, vai tā pazudīs pastā, vai pazudīs interneta dzīlēs.”
Bet rīdziniecei Maijai tas “viss liekas diezgan pieņemami, jo līdzīgi kā ir tās internetbankas vai tagad jau arī “Gmail”, tu vari uztaisīt to dubulto drošību, ka ir gan parole, gan kods telefonā. Līdz ar to nav īpaši bažas, ka kaut kas varētu tikt uzlauzts. Pieci gadi, kas glabājas e-adreses vietnē, ir daudz jaukāk nekā visas tās aploksnītes, kas pēc tam jāmet ārā vai jādedzina.”
Maija līdz šim lietoja portālu Latvija.lv. “Tur ir arī dažādi pakalpojumi, kur var tā kā palūgt, lai, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli tev atsūta uz e-pastu. Tas ir tas, ko esmu izdarījusi. Tas ir ļoti, ļoti ērti,” atzina Maija.
Piemēram, Valsts ieņēmumu dienests e-adresē šogad no iedzīvotājiem saņēmis četrus iesniegumus. Cilvēki jautā par nodokļu nomaksu, deklarāciju iesniegšanu, pastāstīja Nodrošinājuma pārvaldes Dokumentu pārvaldības daļas vadītāja Indra Ozoliņa.
„Šobrīd kopumā [no 2018. gada 1. jūnija] mēs esam saņēmuši pāri par 17000 sūtījumu gan no juridiskām, gan no fiziskām personām. Nosūtīto dokumentu ir arī apmēram tikpat daudz,” stāstīja Ozoliņa.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā prognozē iedzīvotāju aktivitātes pieaugumu gada otrajā pusē. Ministrija pavasarī plāno īstenot arī plašu informatīvu kampaņu par e-adreses iespējām.
