Palīglīdzekļu rindā «Vaivaros» gaida 3200 cilvēku ar invaliditāti; ministrija plāno uzlabojumus

Rindā pēc riteņkrēsliem, ortozēm, dušas krēsliem un citiem palīglīdzekļiem "Vaivaru" tehnisko palīglīdzekļu centrā gaida apmēram 3200 cilvēku ar invaliditāti. Vidējais gaidīšanas laiks ir četri mēneši līdz pusgadam. Taču var nākties gaidīt arī gadu, piemēram, uz elektrisko riteņkrēslu, kas ir dārgs, un tā izsniegšanas procedūra prasa laiku. Iepriekš Labklājības ministrija nāca klajā ar reformas ieceri. Tā paredzēja uz pusi īsākas rindas uz riteņkrēslu vai citiem palīglīdzekļiem un vienkāršāku, caurskatāmāku kuponu sistēmu. Reforma gan ir apstājusies.

Palīdzlīdzekļu rindā «Vaivaros» gaida 3200 cilvēku ar invaliditāti; ministrija plāno uzlabojumusAnnija Petrova
    Pērn "Vaivaru" tehnisko palīglīdzekļu centrs izsniedzis 13 200 riteņkrēslu, protēžu, dušas krēslu, ortožu un citu palīglīdzekļu cilvēkiem ar invaliditāti. Tas ir par pusotru tūkstoti vairāk nekā gadu iepriekš. "Vaivaru" tehnisko palīglīdzekļu centrs tos izsniedz galvenokārt cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Nacionālā rehabilitācijas centra „Vaivari” valdes loceklis Mārtiņš Oliņš norāda, ka uz pirmo februāri rindā gaida ap 3200 cilvēku.

    Rindu nākotnē plānots samazināt. "Tas atkarīgs arī no iestājušos cilvēku skaita, kas pieprasa tehniskos palīglīdzekļus. Savukārt tas gaidīšanas laiks mums darba plānā ir šā gada otrā pusē līdz diviem mēnešiem. Atsevišķiem tehniskajiem palīglīdzekļiem, protams, tas būs garāks laiks. Atsevišķos gadījumos gan cilvēkiem, gan uz palīglīdzekļiem, jo katram tiek piemeklēts individuāli un, ja mēs nevaram piemeklēt personai piemērotu tehnisko palīglīdzekli vai viņš mums nav publiskajā iepirkumā pieejams, tad persona var izvēlēties to ar kompensācijas mehānismu un doties pati izvēlēties, iepirkties Eiropas Savienības dalībvalstīs,” teica Oliņš.

    Tikmēr kopējā rindā uz tehniskajiem palīglīdzekļiem, tajā skaitā cilvēkiem ar redzes un dzirdes traucējumiem, uz 1. janvāri gaidīja ap 7200 cilvēku, liecina Labklājības ministrijas dati. Pēc iecerētās reformas apstāšanās Saeimā ministrija šogad būtiskas izmaiņas esošajā sistēmā neplāno. Reformā bija iecerēts pāriet no publisko iepirkumu sistēmas uz kuponu sistēmu, individualizējot palīglīdzekļu saņemšanu. Šonedēļ Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti bija izbraukuma sēdē "Vaivaros". Deputāti novērtēja arī tehnisko palīglīdzekļu izsniegšanu.

    „To sistēmu šobrīd neplānojam mainīt. Respektīvi, ''Vaivari'' ir jau pēdējo mēnešu laikā parādījuši sava darba uzlabošanos,” pauda komisijas vadītājs Andris Skride ("Attīstībai/Par!"). Skride atzina, ka tuvāko četru gadu laikā reformu veikt neplāno. Komisijas deputāti snieguši savus ieteikumus, piemēram, ka jāuzlabo komunikācija un jāsamazina gaidīšanas laiks rindā un solījuši sekot līdzi reformu izpildei.

    Latvijas Spina Bifida un Hidrocefālijas biedrības valdes priekšsēdētāja Jana Krūmiņa uzskata, ka atbildīgā ministrija nebija reformu sagatavojusi gana kvalitatīvi. Tāpēc deputāti to neesot atbalstījuši. „Un cilvēka vajadzības te nevienam neinteresē absolūti. Turpinās kaut kāds zemākās cenas iepirkums. Nav tās individuālās pieejas vēl joprojām. Un es turpinu konsultēt vecākus, kuru bērni sēž drausmīgos ratos, jo "Vaivari" ir teikuši, ka citādi rati šim bērnam nepienākas. Tās mammas ir tik ļoti apstrādātas, ka viņas savu spēcīgo sportistu jaunieti ieliek pensionāra rehabilitācijas ratos, stumj viņu, viņš pats normāli braukt pa Rīgas ielām nevar, jo "Vaivari" paskaidrojuši, ka tas ir vienīgais, ko viņi var piedāvāt, bet tā absolūti nav,” teica Krūmiņa.

    „Vaivaru” valdes loceklis Mārtiņš Oliņš aicina ziņot par konkrētiem sliktas pieredzes gadījumiem. Viņš arī stāsta, ka plāno uzlabot sarakstu ar tehnisko palīglīdzekļu piedāvājumu. Tikmēr Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta direktora vietnieks Aldis Dūdiņš skaidro, ka pēc reformas apstāšanās uzlabojumus veiks sistēmas iekšienē.

    „Droši vien mēģināsim, domājot par tā saucamo kuponu sistēmu, vismaz kādu no tehnisko palīglīdzekļu veidiem vienkārši nopilotēt, kā tas strādā, to varbūt neieviešot uzreiz visā kopējā sistēmā. Vienkārši pamēģināsim, kā, piemēram, aprūpes palīglīdzekļi darbojas šādā kuponu vidē,” norādīja Dūdiņš.

    Šādu izmēģinājumu ministrija cer uzsākt šogad. Tam Saeimas atbalsts nebūšot vajadzīgs. Dūdiņš norāda, ka vēlas stiprināt sadarbību arī ar Veselības ministriju šajā jautājumā. Kopumā valsts finansējums tehniskajiem palīglīdzekļiem šogad ir paredzēts līdzīgs pērnā gada līmenim – ap 6,5 miljoniem eiro. Vienlaikus ministrijā norāda, ka pieprasījums sabiedrībā pēc tehniskajiem palīglīdzekļiem tikai pieaug.

    0 komentāri
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti