Kultūras ziņas

Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens

Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Noskaidrotas labākās jaunrades dejas

Apbalvotas labākās jaunrades dejas, visvairāk balvu saņem horeogrāfs Jānis Ērglis

25. janvārī Ogres Kultūras centrā noslēdzās XXII Jaunrades deju konkurss. Finālā 19 horeogrāfi skatītāju un žūrijas vērtējumam nodeva 41 deju, kuru izdejoja 26 kolektīvi. Visvairāk apbalvojumu – par trijām dejām  - saņēma Jānis Ērglis, medijus informē Latvijas Nacionālā kultūras centra pārstāvji.

Kategorijā “Latviešu tautas deju un rotaļdeju apdares” 2. vietu ieguva Ilmāra Dreļa deja “Balabaska”, 1. un 3. vietu žūrija izlēma nepiešķirt.

Kategorijā “Latviešu skatuviskā deja” (veidotas izmantojot latviešu folkloras horeogrāfisko un muzikālo materiālu vai tā elementus) 3. vietu ieguva Dagmāra Bārbale par divām dejām – “Tautiņas aizveda vērpājiņu”, “Uz Kurzemi” un Jānis Ērglis par deju “Visi ceļi guņiem pilni”.

2. vieta piešķirta Ilmāram Dreļam par deju “Aulejas klezmers”, Jānim Purviņam par deju “Es saviju vainadziņu” un Taigai Ludboržai par deju “Aiz vīriņa laba dzīve”.

1. vietu ieguva Agris Daņiļēvičs par deju “Neviens mīļi tā nebrauca” un Jānis Ērglis par dejām “Buobu dancis” un “Uz Daugavas es dzīvoju”.

Skatītāju simpātiju balvu ieguva Reinis Rešetins ar deju "Zem tupeles nedzīvoš". Pilns konkursa laureātu saraksts atrodams Latvijas Nacionālā kultūras centra mājaslapā.

"Neviens mīļi tā nebrauca"

XXI Jaunrades konkursa finālu vērtēja: horeogrāfe, profesore, Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku Goda virsvadītāja Rita Spalva, Latvijas Kultūras akadēmijas profesore Gunta Bāliņa, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas asociētā profesore, horeogrāfijas katedras vadītāja Zita Errsa, teātra horeogrāfs Alberts Kivlenieks, Latvijas Universitātes Tautas deju ansambļa “Dancis” mākslinieciskais vadītājs, dejas nozares konsultatīvās padomes loceklis, Jelgavas un Rīgas deju kolektīvu virsvadītājs Rolands Juraševskis, horeogrāfe, dejas nozares konsultatīvās padomes locekle, Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku mākslinieciskās padomes locekle Santa Laurinoviča un horeogrāfe, Alūksnes deju apriņķa deju kolektīvu virsvadītāja Lāsma Skutāne.

“Tā kā šis ir jaunrades konkurss, tad, protams, šis vārds “jaunrade” ir atslēgas vārds.

Mēs skatāmies tieši to negaidīto, neredzēto momentu mēs visi gaidām, no vienas puses. No otras puses – arī cik labi ievērota tradīcija, tas arī ir no svara, un kā balansēt starp jauno, neredzēto vēl un tradicionālo,” Latvijas Televīzijai atklāja horeogrāfe, žūrijas priekšsēdētāja, Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku Goda virsvadītāja Rita Spalva.

Teātra horeogrāfs, žūrijas loceklis Alberts Kivlenieks savukārt pastāstīja, ka viņam dejā būtisks ir stāsts un vēstījums, arī tas, kā tiek balansēta skatuviskā horeogrāfija ar mūziku:

“Es pat neskatos tik daudz tīrību soļos, man gribas redzēt to personību un jo individuālāk, jo labāk.”

Jelgavas un Rīgas deju kolektīvu virsvadītājs Rolands Juraševskis atklāja, ka viņš pildot žūrijas uzdevumus skatās zīmējumu: “Kā viņš uz laukuma skatītos, ne tikai uz skatuves, bet kā viņš laukumā būtu. Vai ir saspiests, vai plašs, vai viņā ir kāds raksts domāts, vai viņš ir jau tradicionāli pierasts, kas mums ir – aplītis vai kvadrātiņš utt., kā viņš pārveidojas dejā, vai tas raksts pārmainās, cik intensīvi un ar kādu dejas soli.

Ir dejas, ko šodien vēroju, kur ir jauni, interesanti risinājumi. Ir, protams, kur  ir tradicionālais, pierastais, kas mani tik daudz neaizrauj.”

Latvijas Nacionālā kultūras centra deju eksperte Maruta Alpa pastāstīja, ka konkursa galvenais mērķis ir - “lai mūsu plašajai dejotāju saimei būtu dejas un jaunā paaudze, viņi ir tie, kas atkal grib kaut ko jaunu. Šeit ir tā vieta, kur katrs horeogrāfs var kādreiz kļūt par deju svētku virsvadītāju.”

Pēc koncerta konkursa dalībniekus un skatītājus uzrunāja Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte: "Nupat klajā nācis Latviešu skatuviskās dejas zelta fonds, kas ietver daudzu gadu desmitu laikā slīpētas uz atzītas skatuviskās tautas dejas horeogrāfijas. Jaunrades deju konkurss ir pirmais solis ceļā uz šo zelta izlasi. Lai katram horeogrāfam izdodas sasniegt slavas mirkli – gan savu deju redzēt Dejas zelta fondā, gan piedzīvot to laimīgo brīdi, kad viņa deja tiek izpildīta Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkos."

Uz Daugavas es dzīvoju

Centra deju eksperte Maruta Alpa, sveicot godalgoto deju horeogrāfus, uzsvēra: "Tas, ko jūs darāt un ik gadu sasniedzat, dodot skatītājiem un dejotājiem, tas ir kaut kas ļoti īpašs, ļoti vajadzīgs mūsu valstij un mums visiem kopumā. Milzīgs paldies par jūsu radošumu un vēlēšanos visiem uzmirdzēt! Katra no šīm dejām noteikti atradīs vietu uz skatuves Latvijā un ārpus tās".

Ikgadējais Jaunrades deju konkurss ir viens no nozīmīgākajiem notikumiem latviešu skatuviskās dejas nozarē, kas ļauj regulāri papildināt Latvijas deju kolektīvu repertuāru ar jaunām un augstvērtīgām horeogrāfijām un nodrošina Dziesmu un deju svētku tradīcijas attīstību. XXII Jaunrades deju konkursa pirmā kārta norisinājās 2019. gada nogalē Mālpilī un Slampē, tajā žūrija izvērtēja konkursa vēsturē lielāko pieteikumu skaitu – 84 jaunas dejas, ko radījuši 37 autori.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Teātris un deja
Kultūra
Jaunākie
Interesanti