Rīta Panorāma

Rīta Panorāma

Rīta Panorāma

Intervija ar Krišjāni Kariņu

Izstāde «Levons Agadžanjans» – porcelāna mākslinieka radošais liktenis

Izstādē «Levons Agadžanjans» – stāsts par porcelāna mākslinieka radošo likteni

Rīgas Porcelāna muzejā no 24. janvāra līdz 15. martam izstādē iespējams iepazīties ar armēņu izcelsmes porcelāna un keramikas mākslinieka Levona Agadžanjana radošo likteni. Viņš Latvijas rūpnieciskā dizaina vēsturē savu vārdu ierakstījis kā izcils formas meistars.

Izstādes ekspozīcijā būs skatāmi ne vien Levona Agadžanjana mākslas darbi, bet arī plaša patēriņa produkti – tējas, kafijas un pusdienu servīzes. Tāpat arī ražošanai neakceptētas dizaina versijas un rūpnīcā izpildīti mākslas darbi, kuru formās var redzēt, kā silueti, līnijas un dažādu elementu risinājumi ir transformējušies no unikāliem uz tiražēšanai piemērotiem. Pamatā tiks eksponēti Rīgas Porcelāna muzeja krājuma priekšmeti. Ar deponējumu izstādē piedalās Levona Agadžanjana ģimene un mantinieki, Latvijas Mākslinieku savienības muzejs.

Mākslinieka rokai piederēja arī unikāli liela un maza formāta mākslas darbi mālā, šamotā un akmens masā. Rīgas Porcelāna muzeja galvenā krājuma glabātāja Iliana Veinberga stāsta:

“Agadžanjans tiešām ir dizainers šī vārda tādā modernā nozīmē.

Varētu šķist, ka padomju mantojums, ka rūpnīcas produkcija, rūpnīcās strādājoši mākslinieki, kā tajā laikā tika saukti – mākslinieki, kas strādā mākslinieciskajā laboratorijā… Tai pašā laikā, rakstot Latvijas dizaina vēsturi, man liekas, šīs personas ir noteikti iekļaujamas kā dizaineri.”

Rīgas Porcelāna muzeja pamatekspozīcijā aplūkojami gan Agadžanjana sīkplastikas darbi un mākslinieciski apgleznotie šķīvji, gan ideoloģiski Ļeņina 100. dzimšanas dienai veltīta dekoratīvā vāze, kā arī rūpnieciski tiražētās servīzes “Rīga” un “Ludmila”. Bet restrospektīvajā izstādē izlikta unikāla sievas vārdā nosauktā vāze “Violeta” un dažādas tējas, kafijas un pusdienu servīzes, kas raksturo plašo meistara spēju amplitūdu.

“Viņa rokraksts ir daudzveidīgs plašs, bet, viennozīmīgi, tas ir cilvēks ar fenomenālām darba spējām un ar to vēlmi izteikt sevi radoši. Viņa radošā darbība sakrīt ar tā saucamā padomju modernisma jeb pēckara modernisma uzplaukumu Hruščova laiku, atkusni un tā sekām, līdz ar ko 60. gados Levons Agandžanjans un viņa laikabiedri ienāk rūpnīcā ar jaunu formu valodu, diezgan izteiksmīgu, strādā 70.-80.gados. 80. gadi ir tas laiks, kura produkciju cilvēki varētu vislabāk atcerēties, jo lietoja gan sabiedriskās ēdināšanas iestādē, gan mājās ļoti daudziem bija. Un lielākoties var gadīties, ka šo formu autors ir tieši Levons Agandžanjans,” stāsta Rīgas Porcelāna muzeja krājuma glabātāja Iliana Veinberga.

Par mākslinieku

Levons Agadžanjans (1940-1999) ir armēņu izcelsmes mākslinieks, kura radošais mūžs ir nesaraujami saistīts ar Latviju. Viņa porcelāna, fajansa, māla un citu materiālu darbi rotā Latvijas nozīmīgāko mākslas muzeju kolekcijas un ekspozīcijas, kā arī daudzu Latvijas iedzīvotāju sekcijas un trauku skapjus.

Levons Agadžanjans uz Latviju, uz Rīgas Porcelāna un fajansa fabriku atbrauca 1961. gadā ar Krievijas Mākslas augstskolas diplomu kabatā. Tolaik jaunos māksliniekus norīkoja pēc valsts ieskatiem. Latvijā aizritēja viņa mūžs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Māksla
Kultūra
Jaunākie
Interesanti