Par projekta izstrādes necaurspīdīgumu sašutumu un neizpratni pauž vairāku augstskolu mācībspēki un studenti, kā arī Rektoru padome un Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība.
Izglītības un zinātnes ministrijas izplatītais konceptuālais ziņojums “Par augstskolu pārvaldības modeļa maiņu”, ko plānots īstenot tuvākajos gados un kas pēc tipoloģijas visas augstākās izglītības iestādes sadala universitātēs un augstskolās, neparedz īpašu vietu Mākslas, Mūzikas un Kultūras akadēmijām.
Latvijas Mākslas akadēmijas rektors Kristaps Zariņš skaidro radušos neizpratni: “Nav skaidras domas, ko šī reforma varētu labu un veiksmīgu izdarīt Latvijas sabiedrībai. Nav nekādas argumentācijas jeb izskaidrojuma šīm reformām, ne tipoloģijai, ne padomju izveidošanai augstskolās, jo Mākslas akadēmija šos vismaz pēdējos 30 gadus ir bijusi universitātes tipa augstskola. Un mēs kā universitātes augstskola esam “EU for Art” Eiropas alianses ietvaros kopā ar trīs citām mākslas augstskolām, radām jaunu sistēmu, kur students iegūs, pabeidzot Latvijas Mākslas akadēmiju, Eiropas diplomu.''
Savukārt Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors studiju un zinātniskajā darbā Andris Teikmanis norāda, ka izplatītais dokuments nepiemin “pašu galveno problēmu” – faktu, ka Latvijas augstākās izglītības sistēma ir vienīgā pasaulē, kura kopš ekonomiskās krīzes nav atguvusi tos līdzekļus, kas tai iepriekš bijuši.
“Mūsu finansējums ir par 40 procentiem zemāks nekā pirmskrīzes gadā. Tā ir dramatiska atšķirība. Un, ja mums nav līdzekļu, kurus mēs investējam augstākajā izglītībā, visi pārējie instrumenti, kādi tiek izmantoti, patiesībā nevar novest pie tādu mērķu sasniegšanas, kas tiek proponēti,” uzskata Teikmanis.
Laikā, kad mākslas un mūzikas akadēmijas godam sagaidījušas simtgadi, uztraukumu rada neziņa – vai draud arī augstskolu nosaukumu maiņa?
Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors administratīvajā un radošajā darbā Andris Vītoliņš uzsver problēmas, ko var radīt dokumentā neatrunātā mākslas augstskolu tipoloģija: “Ja dokuments vienā mirklī materializējas, ko tas nozīmē? Tas nozīmē, paņemsim, kaut vai pasaules topa diriģentu rangu: [Andris] Nelsons, kur tad viņš ir mācījies – kādā profskolā, koledžā?
Mēs varam lielā mērogā sabojāt valsts reputāciju, jo šīs skolas, Mūzikas akadēmija, Mākslas akadēmija, viņas šo reputāciju starptautiski ir būvējušas simt gadus jau.”
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece augstākās izglītības jomā Dace Jansone skaidro, kā radusies situācija, un uzsver – kultūras un mākslas augstskolu nosaukumi nemainīsies:
“Tas, kas radījis mulsumu uz nosaukuma lietošanu, jo mēs piedāvājam divas augstākās izglītības institūciju grupas: universitātes un augstskolas un piedāvājām nosaukumus angļu valodā, lai būtu arī starptautiskā vidē skaidrs, kādas ir atšķirības starp šīm abām institūcijām. Un no tā aizgāja interpretācijas. [..]
Tas, kas ir svarīgi un ko mēs nākamajā redakcijā pateiksim, ka līdzšinējie institūciju nosaukumi, īpaši tām augstskolām, kas ir mākslu jomā, īpaši nemainās. Mākslas akadēmija, kā ir bijusi Mākslas akadēmija, būs Mākslas akadēmija.”
Mākslas augstskolas atrodas Kultūras ministrijas (KM) atbildības zonā. Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietnieks Uldis Zariņš kultūrpolitikas jautājumos skaidro, kā ministrijā vērtē pērnā augusta Ministru kabineta uzdevuma Izglītības un zinātnes ministrijai izstrādāt ziņojumu “Par augstskolu pārvaldības modeļa maiņu” saturu:
“Lielākā nelaime ar šīs koncepcijas projektu ir tas, ka ne augstskolām, ne arī pārējām ministrijām nav skaidrs, kādas būs konsekvences. [..] Tas, ko mēs no KM puses redzam un par ko esam informējuši IZM, ka nebūtu korekti mākslas augstskolas pakot vienā kategorijā kopā ar pārējām nozaru augstskolām. Mākslas augstskolu gadījumā tikpat svarīgs kā zinātniskais un mācību darbs ir arī mākslinieciskās jaunrades darbs.
Līdz ar to viņas būtu pelnījušas atsevišķu tipu ar saviem kritērijiem, kas viņām būtu jāizpilda, mēs uz viņām raugāmies kā uz atsevišķu specifisku augstskolu tipu.”
Dace Jansone no Izglītības un zinātnes ministrijas norāda, ka, veidojot nākamo dokumenta redakciju, tiks uzklausīti Kultūras ministrijas un augstskolu ieteikumi, taču šī brīža versijā “ir divas lielas grupas – universitātes un augstskolas, un augstskolu grupā ir nodalītas atsevišķi mākslas augstskolas ar savu kritēriju kopumu.”
Šīs nedēļas laikā Izglītības ministrija apkopos priekšlikumus, lai uzlabotu šo projektu, un pēc tam tas vēlreiz tiks nodots publiskai apspriešanai, lai februāra vidū iesniegtu Ministru kabinetā.
Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors Andris Teikmanis uzsver, ka akadēmija nevēlas zaudēt savu statusu: “Jo mēs skatāmies uz Latvijas augstāko izglītību ne tikai ļoti šaurajā versijā, kā to dara Latvijas politiķi, kad lūkojas uz šo sistēmu intraverti, iekšēji. Mēs lūkojamies uz augstāko izglītību kā uz konkurējošu sistēmu reģionālajā telpā, ja skatāmies uz kolēģiem Igaunijā un Lietuvā, tad tur mākslas un mūzikas akadēmijas ir skaidri un gaiši ir definētas kā universitātes. Un viņi neizmanto šos sadomātos kritērijus, kuri dīvainā kārtā ir parādījušies augstākās izglītības ziņojumā, kuri netiek izmantoti Eiropas augstākās izglītības telpā. Tas ir pašmāju brūvējums.”
