Kultūras ziņas

«Kilograms kultūras 2019» ceremoniju gaidot

Kultūras ziņas

«Willa Teātris» debitē ar «Stāstu par Mī…»

«Kaupēn, mans mīļais» jaunā versijā

Koncertuzveduma «Kaupēn, mans mīļais» centrā – šodienas jaunieši

Pie skatītājiem ceļu sācis Māras Zālītes un Jāņa Lūsēna leģendārās rokoperas “Kaupēn, mans mīļais” koncertuzvedums Paulas Pļavnieces režijā. Kaupēna lomā, kurā pirms 20 gadiem spīdēja mūziķis Mārtiņš Freimanis, šoreiz iejūtas aktieris Raimonds Celms. Vēsturiskais stāsts par sabiedrības apjūsmoto laupītāju un slepkavu uzjundī mūsdienās aktuālus jautājumus par cilvēka izvēlēm, morāli un godaprātu.

Leģendārā rokopera “Kaupēns, mans mīļais” – Jāņa Lūsēna un Māras Zālītes pirmais lielais kopdarbs – pēc divdesmit gadiem atdzimusi koncertuzvedumā, kas pirmizrādi piedzīvoja pārpildītā Cēsu koncertzālē.

“Šis ir ļoti īpašs darbs priekš manis, jo tas bija pirmais lielais darbs dramatiskajā teātrī, toreiz Liepājas teātrī, un es viņu uzrakstīju vienā elpas vilcienā,” atceras komponists Jānis Lūsēns. “Protams, atmiņas visspilgtākās palikušas par Liepājas teātri brīdī, kad skan Zigfrīda pēdējā Dzejnieka dziesma, nez kāpēc cilvēki sāk celties kājās.

Tā ir nepasakāma enerģija, kas nav ar apzinātu darbību rakstīta vai izkalkulēta, bet kaut kas vienkārši notiek mistisks… tas ir tas, kas nekad nevar apnikt.”

Pirms divdesmit gadiem režisora Valda Lūriņa Liepājas teātrī iestudētajā rokoperā, kas guva galvu reibinošus panākumus, Kaupēnu spēlēja mūziķis Mārtiņš Freimanis, bet tautas sirdsapziņas – dzejnieka – lomā bija Zigfrīds Muktupāvels. Viņš piedalās arī jaunajā versijā, taču šoreiz duetā ar aktieri Raimondu Celmu.

Zigfrīds Muktupāvels par atgriešanos pie lomas stāsta: “Es visu laiku dzīvoju tajās sajūtās, es netieku no tām vaļā. Citi man saka, ka tā bija tava mūža loma, es saku, tā ir mana vienīgā loma, tāpēc man nav, ar ko sajaukt. Tās atmiņas ir tik stipras, es nedomāju, ka tikšu, un arī negribu tikt vaļā no tām, atmiņas ir brīnišķīgas, bet šis piedod vēl citu dimensiju… Vēl jāpierod pie tās ārprātīgās jaunības, kas te apkārt staigā.”

Koncertuzvedumā piedalās arī Rīgas Doma kora skolas Mūziklu un džeza nodaļas audzēkņi.

Rīgas Doma kora skolas Mūziklu nodaļas 3. kursa audzēkne Madara Gaile atklāj, ka dalība koncertuzvedumā bijusi liels izaicinājums: “Tas ir lielākais projekts, kurā gan es, gan pārējie no mūsu nodaļas esam piedalījušies. [..] Tas ir tas, kam mūs gatavo daudz un intensīvi, un šis ir tas mirklis, kad tas rezultējas, visas darba stundas. Mums visiem ir milzīgs prieks piedalīties, ir tā degsme acīs un katru reizi ir tā sajūta, ka tā ir pirmā reize.”

Par Kaupēnu, reizē nolādētu un mīlētu, Latvijā joprojām klīst leģendas – kāpēc Pirmā pasaules kara Latvijas armijas dezertieris Ansis Kaupēns kļuva par laupītāju un slepkavu, vienlaikus tautā glorificētu tēlu? Vēsturiskais stāsts par sabiedrības apjūsmoto noziedznieku ļauj šodienas acīm palūkoties uz cilvēka godu un sastrādāto negodu, cik lielu ļaunumu spēj nodarīt pieņemtie lēmumi un pieļautās kļūdas, un uzdod jautājumu – vai mīlestības spēks spēj noskalot nevainīgas asinis?

Režisore Paula Pļavniece atklāj, ka iestudējums uzlicis lielu atbildību un spiedienu. Viņu vadījusi vēlme tuvāk palūkoties uz 2020. gada cilvēku un jaunieti: “Man ārkārtīgi daudz satura ziņā devusi Rīgas Doma kora skolas jauniešu piesaiste, jo viņi tiešām iedod pilnīgi citu elpu.

Kas ir tas jaunais cilvēks, kam ir tā: “Mana zeme ir brīva, mana zeme ir jauna”, kas tas ir 2020. gadā? Tas ir tas, uz ko es visvairāk skatos, protams, neizslēdzot Māras vēsti par leģendu rašanos un kā mūsu sabiedrībā rodas tādi cilvēki kā Kaupēni, un kāda tālāk ir mūsu attieksme un rīcība.”

Kultūras ministrs Nauris Puntulis (Nacionālā apvienība) pēc koncertuzveduma komentēja: “Jebkurā skaņdarbā Jānis Lūsēns un Māra Zālīte, šis tandēms jau ir kā tāds iekodēts [..] Māra Zālīte ir vērtība, to nekomentēsim. Jānis tik ļoti precīzi sajūt to, ko Māra Zālīte gribējusi pateikt un viņš papildina, tā ir fantastika, esmu ļoti, ļoti gandarīts.”

Svētdien, 23. februārī, koncertuzvedums skanēs Rīgā, lai tālāk dotos uz Alūksni, Rēzekni, Jelgavu un Liepāju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Interesanti