Ministrija paziņojumā medijiem norādīja, ka valsts ir pilnībā norēķinājusies par bibliotēkas ēkas būvniecību, līdz 2016. gada 31. decembrim pārskaitot būvniekam pēdējo maksājumu 104 904 eiro apmērā un slēdzot Valsts kasē esošo LNB būvniecības projekta norēķinu kontu.
Kopumā par LNB ēkas būvniecību valsts astoņu gadu laikā samaksājusi 195 565 638 eiro - ikkatrs Latvijas iedzīvotājs vairāk kā 100 eiro, norādīja Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāre Dace Vilsone.
Tāpēc ministrija pilnībā noraida būvnieku prasību, kas janvāra vidū iesniegta Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Prasības pieteikums ir par 11 449 483,09 eiro piedziņu no valsts (summu, būvnieka ieskatā, veido: parāds 9 242 595,33 eiro, līgumsods 924 259,53 eiro un nokavējuma procenti 1 223 497,80, kā arī procenti par termiņā nesamaksātajiem procentiem 59 130,43 eiro apmērā), informēja ministrija.
Ministrijas pārstāve Lita Kokale Latvijas Radio uzsvēra, ka Kultūras ministrija uzskata, ka valsts ir pilnībā norēķinājusies par Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas būvniecību, astoņu gadu laikā samaksājot vairāk nekā 195 miljonus eiro.
“Esam iesnieguši savu pamatojumu tiesā un gaidām tiesas sēdi, kas ir nolikta uz septembri,” sacīja Kokale.
Ministrija un bibliotēku ēkas būvuzraugs, starptautiska mēroga inženieris - uzņēmums "Hill International" - būvnieku prasību uzskata par papildu finansējuma pieprasījumu, kas nav nedz pamatots, nedz apmierināms.
Visus maksājumus, kurus par LNB ēkas būvniecību veikusi valsts, apstiprinājis arī “Hill International.” Būvuzraugs no “Hill international” norāda, ka vairs nav pilnvarots komentēt uzņēmuma pozīciju šajā jautājumā, tomēr, ja vadība atļaus, varbūt to varētu darīt turpmākajās dienās.
Vienlaikus būvuzraugs uzsver, ka par spīti jau ieilgušajam konfliktam šāds būvnieku solis viņam ir pārsteigums, jo darījums starp būvniekiem un valsti esot bijis pilnībā pabeigts.
Valsts Kultūras ministrijas personā līgumu ar būvnieku noslēdza 2008. gada 15. maijā. Līgumā tika atrunāta arī līguma summa, kuru KM, pretēji būvnieka vairākkārtējiem ierosinājumiem, nav piekritusi grozīt, norādīja ministrija.
Būvnieks līguma darbības vidus posmā vairākkārt centās panākt vienošanos par izmaiņām Centrālās statistikas pārvaldes oficiālo būvniecības izmaksu indeksu piemērošanā, tādejādi cenšoties palielināt līguma summu.
Maksimālā LNB ēkas būvniecības summa tika fiksēta būvnieku iesniegtajā piedāvājumā iepirkumu procesā, turklāt tā tika aprēķināta 2008. gadā, kad cenas būvniecībā sasniedza visaugstākās atzīmes Latvijas vēsturē.
Sākotnēji - 2016. gada augustā - būvnieks no valsts papildus prasīja divas reizes lielāku summu – 22 478 368 eiro, KM un arī LNB būvuzraugam “Hill International” neiesniedzot par tā pamatojumu nekādu dokumentāciju.
Interesanti – vēl pērn būvnieki uzskatīja, ka valsts tiem palikusi parādā 22 miljonus eiro, bet prasība tiesā ir par divreiz mazāku summu. “Summu prāvas laikā var arī papildināt, kas varbūt arī tiks darīts. Bet sākotnēji tika izvēlēta taktika ņemt to summu, par kuru vispār nevar būt strīdi, jo viņai ir pierādījumi vienkārši kaudzēm,” skaidro zvērināts advokāts, pieteicēju pārstāvis Viktors Tihonovs.
