Dienas notikumu apskats

Lielbritānija apsūdz Krieviju par kiberuzbrukumu pērnvasar

Dienas notikumu apskats

Banku uzraugs: Pārmetumi «ABLV Bank» balstīti uz pagātnes notikumiem

Sarunās par OIK reformu iezīmējas vairāki iespējamie risinājumi

Par risinājumu elektrības rēķinu problēmai cer vienoties pēc nedēļas

Ekonomikas ministrijas un zemnieku un uzņēmēju sanāksmē piektdien, 16.februārī, nolemts pēc nedēļas vēlreiz sēsties pie sarunu galda, lai vienotos par risinājumu lielo elektrības rēķinu problēmai, kas radās uzņēmumiem, kam lielas elektroenerģijas pieslēguma jaudas nepieciešamas vien dažus mēnešus gadā.

Reformas mērķis - atbalsts rūpniecībai

Obligātās iepirkuma komponentes jeb OIK sistēmu, kas ir visu elektrības patērētāju rēķinos iekļautais atbalsta maksājums “zaļās enerģijas” ražotājiem, no šī gada mainīja. Iepriekš atbalsts “zaļās enerģijas” ražotājiem bija piesaistīts patērētajai enerģijai – kā konkrēts tarifs  par katru patērēto kilovatstundu. No šī gada OIK maksā gan kā fiksēto tarifu par katru patērēto kilovatstundu - un šis maksājums samazinājies -, gan kā “jaudas OIK par ampēriem”, kas ir fiksētais tarifs par pieslēguma jaudu.  

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (“Vienotība”) uzsvēra, ka reformējot mērķis bija panākt, lai Latvijas rūpniecībai elektroenerģijas cenas būtu konkurētspējīgas, un šis mērķis ir sasniegts.

Izmaiņas OIK aprēķinos pozitīvi ietekmēja rūpniecību, tā aug straujāk nekā pārējā tautsaimniecība, būtiskākie ietaupījumi ir kokapstrādes jomā - 5 miljoni eiro gadā, pārtikas ražošanas nozarē - 1,5 miljoni eiro gadā, nemetāla izstrādājumu ražošanā – teju miljons eiro gadā, stāstīja ministrs.

Lielākie uzņēmumi pēc reformas ir ieguvēji, pozitīvi piemēri esot “Cemex”, “Valmieras stikla šķiedra”, “Olainfarm”,  “Latvijas finieris”, “Dobeles dzirnavnieks”. Savukārt 83% mājsaimniecību  rēķini samazinājās vai nav mainījušies, rēķini pieauga tām saimniecībām, kurām ir jaudās liels pieslēgums, kuru maz lieto, piemēram, lauku mājas, kuras neizmanto garāžas, laivu piestātnes,  stāstīja Ašeradens. Viņš aicināja iedzīvotājus  pārdomāt, vai šādas jaudas ir nepieciešamas.

Reformas mērķis ir nevis kādu diskriminēt, bet skatīties, cik efektīvi izmanto pieslēgumu - ja liels pieslēgums un būtiska izmantošana, tad elektrības rēķini samazinās, ja ir pieslēgums ar lielu jaudu un izmanto maz, izmaksas pieaug, skaidroja ministrs.

Ašeradens Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” skaidroja, ka Latvijā ir aptuveni 2000 juridisko personu, kurām ir lielas jaudas pieslēgumi ar 0 patēriņu.

Reformas mērķis bija arī panākt, lai tie, kam jaudas nav vajadzīgas, no tām atteiktos. “Nulles pieslēgumiem” palīdzība nav paredzēta, sacīja ministrs.

Problēmas ar sezonālo jaudu izmantošanu, kas radās zemniekiem, ministrs salīdzināja ar prasību “turēt siltu kafiju kannā visu laiku, bet kafiju es dzeršu trīs reizes gadā”, bet pārējiem ir jāmaksā par to, jo pieslēgumi jātur kārtībā.

Pašlaik ministrija mēģina atrast modeli, kā uzņēmumi elastīgi var atteikties no jaudām, kas netiek izmantotas, protams, ne uz diennakti, bet uz ilgāku laiku, kā tas varētu būt nepieciešams, piemēram, sezonālajiem uzņēmumiem – slēpošanas trasēm, laivu novietnēm u.c., sacīja ministrs.

Gala risinājumu apspriedīs pēc nedēļas

Piektdien, 16.februārī, sanāksmē vien izskanēja pozīcijas, un panākta vienošanās, ka pēc nedēļas, 23.februārī, pie sarunu galda visi atgriezīsies jau ar konkrētiem risinājumiem, “lai virzītos uz priekšu”, sacīja ministrs.  
 

Piektdien apspriesti vairāki iespējamie risinājumi (precizēts):

  • Elastīgs jaudas pieslēgums, par ko gan ir ļoti atturīga Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija;
  • Iespēja atteikties no lielām jaudām uz 9 mēnešiem gadā (pašlaik ir iespēja atslēgt uz 6 mēnešiem), kas būtu būtisks risinājums zemniekiem;
  • Objektiem, kas izmanto lielas jaudas īsu laiku, jaudu pieslēguma izbūves izmaksas “varētu pāriet uz “Sadales tīkliem”".

Ašeradens Latvijas Radio sacīja, ka politiskā alternatīva būtu noraut stopkrānu un atgriezties pie iepriekšējās situācijas, kas nebūtu atbalstāms, jo atbalsts rūpniecībai ir svarīgs, jo rūpniecība nodrošina reģionālo izaugsmi.

Zemnieki aizvien neatsakās no domas par demisijas prasīšanu 

''Zemnieku saeimas'' vadītājs Juris Lazdiņš pēc sanāksmes medijiem atzina, ka daļa zemnieku no domas par ministra demisijas prasīšanu vēl neatkāpjas un gaidīs gala lēmumu nākamajā piektdienā.

Lazdiņš paziņojumā medijiem pauda, ka zemnieki neiebilst pret OIK reformu, bet iebilst pret principiem un  metodiku, kā tā tiek īstenota.

Lauksaimnieki izvirzīja divas galvenās prasības - atcelt jaudas obligātās iepirkumu komponentes maksu par ampēriem. Šis ir nekorekts maksājums, jo patērētāji jau maksā vienu maksājumu par strāvas lielumu, norāda ''Zemnieku saeima''. Turklāt esošajam maksājumam maksa par ampēriem pēdējo divu gadu laikā ir pieaugusi trīskārt - 2016.gadā par vienu ampēru maksāja 0,27 eiro, savukārt 2018.gadā tie jau ir 0,7 - 0,9 eiro.

Lazdiņš Latvijas Radio skaidroja, ka zemniekus apmierina risinājums ļaut atslēgt pieslēgumu pilnībā uz laiku, vai arī uz laiku samazināt jaudas, vai arī izbūvēt atsevišķu pieslēgumu uz “Sadales tīklu” rēķina. Taču zemnieki iebilst pret OIK risinājumu.

Tikmēr lielākās uzņēmēju organizācijas – Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera – piektdien mudinājušas Ekonomikas ministriju stingrāk kontrolēt subsidētās elektroenerģijas nozari, taču pauda atbalstu obligātā iepirkuma komponentes reformai kopumā.

KONTEKSTS: 

Trešdien, 15.februārī, "Zemnieku saeima" paziņoja, ka elektrības cenu dēļ martā gaidāmajā kongresā varētu prasīt ekonomikas ministra Arvila Ašeradena (“Vienotība”) demisiju. “Valdībai jābūt ļoti fleksiblai, lai šādas kļūdas ļoti īsos termiņos novērstu. Ja tas tiks izdarīts, protams, mēs nekādas prasības neizvirzīsim,” piebilda “Zemnieku saeimas” valdes priekšsēdētājs.

Regulējuma izmaiņas, kas ietekmēja elektroenerģijas jaudu maksājumus, par ko sašutumu pauda lauksaimnieku organizācija “Zemnieku saeima”, pieņemtas jau 2016.gada beigās. Savukārt zemniekiem būtiskā iespēja uz laiku samazināt nepieciešamās jaudas bija tikai "Sadales tīklu" noteiktais pagaidu risinājums.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti