Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas likumā paredz, ka strīdus gadījumos zemes gabala piespiedu nomas maksu privatizēta dzīvokļa un mākslinieka darbnīcas īpašniekam nākamajos trijos gados varēs noteikt no 3% līdz 5% gadā no zemes kadastrālās vērtības, pašreizējie griesti ir 6%.
Saskaņā ar grozījumiem tajos gadījumos, kad privatizēta dzīvokļa vai mākslinieka darbnīcas īpašnieks ar zemes īpašnieku nevar vienoties par zemes gabala nomas maksu, 2018.gadā to varēs noteikt līdz 5% gadā, 2019.gadā – līdz 4%, bet 2020.gadā – līdz 3% gadā no zemes kadastrālās vērtības.
Iepriekš strīdus gadījumos zemes gabala piespiedu nomas maksa bija nosakāma 6% apmērā gadā no zemes kadastrālās vērtības.
Zemes īpašnieki gatavi tiesāties
Zemes īpašnieki ir gatavi savas tiesības aizstāvēt Satversmes tiesā. Arī par piespiedu nomas attiecību izbeigšanas likumprojektu atbildīgais Viktors Valainis (“Vienotība”) pieļāva, ka šis jautājums nonāks Satversmes tiesā, atsaucoties uz 2009.gada Satversmes tiesas spriedumu.
“Ir kādas reizes trīs jau lemts par to, kāds ir šīs nomas maksas apmērs. Es personīgi uzskatu, ka labākais risinājums būtu piespiedu nomas attiecību izbeigšana vispār. Šis ir tas problēmas mīkstinājums, kas būs ļoti laikietilpīgs un liks likumdevējam iet uz Satversmes tiesu skaidrot šo lēmumu,” pauda Valainis.
Atbildīgās Saeimas komisijas vadītājs Sergejs Dolgopolovs (“Saskaņa”), gan uzskata – lietas apstākļus mainījusi Satversmes preambula.
“Tagad Satversmē preambulā, kas ir apstiprināta burtiski gadu atpakaļ, ir skaidri un gaiši apstiprināts, ka Latvija ir sociāli atbildīga valsts. Kad mēs runājam par cilvēkiem, kas ir spiesti maksāt zemes nomas maksu, to cilvēku skaits ir simt tūkstoši, un ir neliela zemes baronu grupa, kas ir pārpirkusi šīs zemes,” norādīja komisijas vadītājs.
Grozījumus atbalstīja arī bijušais Satversmes tiesas tiesnesis Gunārs Kūtris, kurš pats savulaik pieņēma zemes īpašniekiem labvēlīgo lēmumu. Arī viņš uzskata – situācija ir mainījusies.
“Kadastrālā vērtība šobrīd ir nesalīdzināmi pat vairākas reizes lielāka, nekā bija toreiz, līdz ar to, tā kā valsts nav pareizi vērtējusi vai nu kadastrālo vērtību, vai zemes nodokļa vērtību, ir izveidojusies pietiekami liela nesamērība starp to summu, kas ir jāmaksā dzīvokļu īpašniekiem par zemes nomu,” skaidroja Kūtris.
Zemes īpašniece Soņa Traube, kura savulaik līdzīgā situācijā Satversmes tiesā uzvarēja valsti, arī šoreiz vērsusies pie valsts prezidenta ar lūgumu grozījumus neizsludināt. Ja tas tomēr notiks, lielie zemes īpašnieki arī šoreiz ir gatavi tiesāties.
“Ņemot vērā, ka šis likums pilnīgi un galīgi pārkāpj Satversmi, es domāju, ka Valsts prezidents diez vai kaut ko tādu parakstīs, vēl jo vairāk – šis ir absolūtā pretrunā ar prezidenta vēstuli Saeimai, ko nosūtīja augustā, ka nevienā civilizētā valstī uz trešo lasījumu netiek sniegti grozījumi, kas nav saistīti likumprojektā. Protams, ja valsts prezidents izsludinās, viennozīmīgi gan Soņa Traube, gan citi mani klienti vērsīsies Satversmes tiesā,” pauda Taube.
Saeimas juridiskais birojs vēl pirms balsojuma sniedzis atzinumu, kurā arī atsaucies uz līdzšinējo tiesu praksi, kas bijusi valstij nelabvēlīga, un aicinājis deputātus situāciju izvērtēt rūpīgāk.
