Lauksaimnieks Imants Trukšāns lietotu “John Dear” traktoru par vairāk nekā 30 000 eiro 2016. gada pavasarī iegādājās no uzņēmuma “Aurega” Lietuvā. Piereģistrēja Latvijā un nepilnus divus gadus izmantoja lauku darbos.
“Tagad atbrauca policija un vienkārši pateica, ka traktors ir zagts. (..) Teica, ja pretošos, tad dabūšu pāris dienas pasēdēt, kā saka; atdevu traktoru,”
stāsta Trukšāns, kurš ir zemnieku saimniecības “Labrenči” īpašnieks.
Policija, kas tikai izpildīja prokuratūras norādes, skaidrojusi, ka Imanta traktors līdz ar vairākiem citiem zagts Zviedrijā. Pēc tam reģistrēts Lietuvā, kur Imants to nopircis. “Tur vēl bija trīs traktori, nopirku lētāko, paveicās, ka lētāko. (..)
Nu, bet kādas aizdomas? Traktors reģistrēts Lietuvā. (..) Visi “vinkodi” kārbai, viss viltots. (..) Es jūtos apzagts. (..) Ja tiesiskā valstī tā var vienkārši atnākt, paņemt...”
klāsta Trukšāns.
Pagaidām gan traktors vēl nav aizvests atpakaļ uz Zviedriju un atrodas netālu no Ciblas Ludzā, vietējā stāvlaukumā.
Lēmumu par traktora aizvešanu pieņēmusi prokuratūra, kura no Zviedrijas saņēmusi tiesiskās palīdzības lūgumu. Trukšāna advokāts uzskata – prokurors nav ņēmis vērā starptautiskā konvencijā, kuras dalībvalsts ir arī Latvija, teikto, ka noziedzīgi iegūtus priekšmetus var atdot atpakaļ, bet neskarot labticīgu trešo personu tiesības. “Viņi ir likumā paredzētajā kārtībā iegādājušies traktoru, samaksājuši, visu pārbaudījuši, reģistrējuši publiskajā reģistrā. (..) Cenšoties aizstāvēt viena cietušā intereses, procesa radītājs nedrīkst radīt citu cietušo,” pauž advokāts Gatis Seņkāns.
Prokuratūrā norāda, ka prokurors Māris Strads, kurš lēmis par traktora izdošanu, paskaidrojumus nesniegs, jo viņa lēmums pārsūdzēts virsprokuroram. “Kamēr uz šo sūdzību nav atbildēts, tikmēr mēs sīkākus komentārus nesniedzam,” lakoniski nosaka Ģenerālprokuratūras pārstāve Aiga Eiduka.
Bet prokurora atbildē uz iesniegto sūdzību lasāms, ka, viņaprāt, cietušā tiesību aizsardzībai demokrātiskā tiesiskā valstī ir pieļaujams izņēmums no labticīga ieguvēja aizsardzības principa.
Valsts policija, jautāta par savu praksi ar, piemēram, zagtiem auto, norāda, ka konvencijā minēto par labticīga ieguvēja tiesību aizsardzību ņem vērā, gan iepriekš pārbaudot, vai pircējs tiešām nav zinājis, ka pērk zagtu mantu. “Tad, kad šie momenti ir noskaidroti un tā labticība ir apstiprinājusies, mašīna paliek šeit. (..) Viennozīmīgas prakses nav, protams, ka vairāk mēs pieturamies pie savu pilsoņu interešu aizstāvības,” stāsta Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldes priekšnieks Jānis Lazdiņš.
Jau vēstīts, ka arvien aug mūsu zemniekiem nozagto traktoru skaits, par ko, pēc policijas domām, atbildīga organizēta grupa arī no Lietuvas. Tātad, ja zagļi traktoru jau paguvuši kaimiņvalstī kādam pārdot, pamatojoties uz minēto konvenciju, “bešā” varētu palikt mūsu zemnieki.
Tiesa, ja par nozagtu traktoru apdrošināšanas atlīdzību saņemt var, zagtās mantas nejaušais pircējs, kuram tā vēlāk konfiscēta, paliek bez naudas un bez traktora. “Vispār iznāk – man tiesību nav nekādu. Bet es nesaprotu, kas šeit, ko [dara] prokuratūra, ko lobē, jo traktoru neatdos saimniekam, tas jau saņēmis apdrošināšanu, tātad lobē apdrošinātājus... (..) Dāvana simtgadē. Tiesiska valsts,” kritisks ir Trukšāns.
Ja traktoru Imantam neatdos, viņš gatavojas par to izdoto summu mēģināt piedzīt no valsts.
