SAB vērtēs arī, ar kādu mērķi nāca AP nodotās ziņas par Rimšēviču

Raksts, kurā “Norvik” bankas īpašnieks Grigorijs Guseļņikovs apsūdz Latvijas Bankas prezidentu atkārtotā kukuļa izspiešanā, ASV ziņu aģentūras “Associated Press” ziņu lapā parādījās pirmdien. Sadaļā ar nosaukumu “Saikne ar Krieviju” AP žurnālists arī aprakstījis, pēc paša teiktā, ziņu aģentūras rīcībā nonākušus datus no Krievijas robežas reģistrācijas žurnāla. Rakstā teikts, ka Rimšēvičs kopš 2010.gada uz Krieviju ceļojis vismaz astoņas reizes, turklāt pēc Krimas aneksijas – caur Baltkrieviju. Rimšēvičs to noliedz.

“Pavisam kopumā esmu Krievijā bijis, ja nemaldos, divas reizes. Caur Baltkrieviju neesmu lidojis. Bijis esmu vairākas reizes Kamčatkā, neesmu medījis, esmu makšķerējis lašus. Ar savu tālaika draugu arī, Valēriju Maliginu,” otrdien medijiem sacīja Rimševičs.

Maligins, labi ieskatoties, redzams arī AP rakstam pievienotajā un nu jau plaši apspriestajā fotogrāfijā, kur Rimšēvičs redzams sēžam blakus, kā raksta AP žurnālists, Krievijas ieroču ražošanas uzņēmuma tā brīža vadītājam Dmitrijam Piļščikovam.

Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš medijiem sacīja, ka, visticamāk, otrdien tiks sagatavots iesniegums Drošības policijai, “jo ir pietiekoši daudz pazīmes, ka tā varētu būt falsifikācija, fotogrāfija ir montēta”.

Tikmēr pats Rimšēvičs, uzsverot ka Piļščikovu nepazīst un šādu foto nav redzējis, tā saturu tomēr komentē.

“Šī nav mana kompānija, tie cilvēki visi tika salikti lidmašīnā, atlidojot uz Kamčatku, atlidojot no dažādiem reisiem, un viņi tiek vienkārši atvesti uz upi,” sacīja Rimšēvičs.

 

Rimšēvičs LTV “1:1” skaidroja attēlu ar atrašanos ekskursijā un salīdzināja ar situāciju, kad “Lido” nav brīvo vietu un kāds apsēžas blakus:  

“Associated Press” uz LTV jautājumu par foto autentiskumu atbildēja, ka AP foto redaktors to pārbaudījis un attēls nav viltots.

Ekspertīzi pēc LTV lūguma veicis arī NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs, kas analizējis attēla digitālā trokšņa līmeni, secinot – tas ir vienmērīgs, kamēr attēlā iemontēti elementi izceltos citā krāsā, attiecīgi viltošanas pazīmes nav redzamas. Tiesa, nevar izslēgt, ka pielietotas īpašas tehnoloģijas, kuru atklāšanai nepieciešams ilgāks laiks.  

Uz attēla autentiskumu norāda arī premjerministrs Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība).

Pēc šīs informācijas nonākšanas publiskajā telpā gan sabiedrībai, gan vairākām valsts amatpersonām radies jautājums – kur skatījušās valsts drošības iestādes, piemēram, Satversmes aizsardzības birojs (SAB), ja visus šos gadus Rimšēvičam bijusi pielaide valsts noslēpumam.

“Jautājumi ir sakrājušies, un tie tiek uzdoti,” sacīja Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība), norādot – drošības iestāžu pārstāvjus aicinās uz Nacionālās drošības komisijas sēdi. 

“Deputāti un arī es, mēs esam sākuši uzdot jautājumus, kā tas ir iespējams - saņemt augsta līmeņa pielaidi, ja atklājas šāda situācija. Es gribu saņemt atbildes,” pauda Mūrniece.

Arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Ainārs Latkovskis (“Vienotība”) atzina – jautājumi atbildīgajām iestādēm ir, bet, kamēr nav atbilžu, no to darba vērtējuma atturas.

“Mēs nevaram apgalvot to, ka mūsu drošības dienesti nav zinājuši šādu informāciju. Lūzuma punkts visām šīm baumām un sarunām būs Nacionālās drošības padomes (NDP) sēde, ko vadīs Valsts prezidents, manā skatā, prezidentam pēc šīs NDP sēdes vārdā ir jāsniedz visaptverošs paziņojums,” sacīja Latkovskis.

Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītājs Jānis Maizītis norādīja, ka trešdien Nacionālās drošības padomes sēdē varēs sniegt krietni vairāk informācijas nekā medijiem. Bet SAB vadītājs atzina – publiskotā fotogrāfija rada jautājumus, un tie tiks uzdoti arī pašam Rimšēvičam. Satversmes aizsardzības birojs pirmdien sācis pārbaudi.

“Būtība par visu. Gan par informāciju, kas parādās publiskajā telpā, gan par pretrunām, kas tiek izteiktas, gan par to informāciju, kāda it tiesībsargājošo iestāžu rīcībā, gan par to, kāda ir SAB rīcībā,” sacīja Maizītis.

Jautāts, vai SAB līdz šim šīs fotogrāfijas nebija un arī nebija jautājumu, Maizītis pauda, ka “nekādā gadījumā necentrētos uz vienu fotogrāfiju, ir runa par informācijas kopumu, pretrunīgu informācijas kopumu”.

Viņš gan atzina, ka līdz šim SAB nav redzējis iemeslu liegt Rimšēvičam pielaidi klasificētajai informācijai.

Maizītis gan norādīja, ka Rimšēvičam piemērotais drošības līdzeklis tāpat liedz viņam strādāt ar valsts noslēpumu.

SAB pārbaudē vērtēs arī, no kādiem avotiem un ar kādu mērķi nākusi AP nodotās ziņa, piemēram, par to, cik bieži Rimšēvičs šķērsojis Krievijas robežu.

“Kā tādu informāciju iespējams iegūt, kā tādu iespējams izplatīt, kas to izskata, vai kāds provocē, neprovocē..” pārbaudes mērķus raksturoja Maizītis.

Vēršanos pret Latvijas finanšu sistēmu kopumā Maizītis nesaskata.

Aizsardzības ministrija otrdien vērsa uzmanību, ka saistībā ar pēdējo dienu notikumiem banku sektorā un ar Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča aizturēšanu, ir augsta varbūtība, ka tiek īstenota no ārienes organizēta plaša mēroga informācijas operācija.

KONTEKSTS:

Rimšēvičs tiek turēts aizdomās par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā - ne mazāk kā 100 000 eiro organizētā grupā. Zināms, ka šajā lietā KNAB aizturēja uzņēmēju Martinsonu. Lietā nefigurē neviena no Latvijā pašlaik strādājošajām kredītiestādēm. Iespējams, lieta saistīta ar «Trasta komercbankas» likvidēšanu.

Rimšēvičs pēc aizturēšanas termiņa beigām pirmdienas, 19. februāra, vakarā atbrīvots no īslaicīgās aizturēšanas izolatora pret 100 000 eiro drošības naudu. Viņam arī noteikts amata pienākumu pildīšanas aizliegums un liegums izbraukt no valsts.

Otrdien Rimšēvičs medijiem paziņoja, ka viņam ir izteikti skaidri "nogalināšanas, nošaušanas draudi”, par ko ir ziņots drošības iestādēm.   Rimšēvičs uzskata, ka viņš ir kļuvis par dažu komercbanku koordinēta uzbrukuma mērķi.