Panorāma

OECD rosina izmaiņas pensiju sistēmā

Panorāma

Panorāmai – 60: operators Jānis Buks

Saeima aizstāvas Satversmes tiesā

Saeima Satversmes tiesā aizstāv zemes piespiedu nomas ierobežošanu

Piespiedu zemes nomas ierobežojumu lietā, Satversmes tiesai turpinot skatīt vairāku zemes īpašnieku prasību pret valsti, uzklausītas apstrīdēto likumu pieņemšanā iesaistītās ministrijas un arī atbildīgā Saeimas komisija. Tās vadītājs tiesā norādīja – zemes īpašnieki, kuri par viņiem piederošo zemi zem daudzdzīvokļu ēkām ik mēnesi saņem nomas maksu no dzīvokļu īpašniekiem, faktiski atrodas monopola stāvoklī.

Turpinot skatīt septiņu zemes īpašnieku prasību pret valsti, Satversmes tiesa trešdien, 7.martā, pabeidza šonedēļ iesākto Saeimas pārstāvja iztaujāšanu. Kā vienu no galvenajiem argumentiem par labu Saeimas pērn pieņemtajam lēmumam trīs gadu laikā uz pusi samazināt piespiedu zemes nomas maksas maksimālo apmēru likumdevēja pārstāvis minēja sociālo atbildīgumu.

“Sabiedrības intereses ir jāņem vērā. Tas nav īstais biznesa sektors, kur taisīt lielu peļņu,” norādīja Saeimu pārstāvošais zvērināts advokāts Sandis Bērtaitis.

Turpinājumā tiesa uzklausīja par likuma grozījumiem atbildīgās Saeimas komisijas vadītāju Sergeju Dolgopolovu (“Saskaņa”). Viņš tiesā norādīja, ka daudzi dzīvokļu īpašnieki zemes īpašniekiem līdz šim faktiski maksājuši vairāk par likumā noteiktajiem maksimums 6% no zemes kadastrālās vērtības. “Viņi maksā PVN par šo summu, bez tam viņi apsaimnieko to zemes gabalu, kas ir viņu rīcībā. Un kopumā tā procentu likme, kas ir faktiski maksāta, ir 10,3%,” skaidroja deputāts.

Dolgopolovs arī uzsvēra – tā kā dzīvokļa īpašnieki nevar izvēlēties nemaksāt, zemes īpašniekiem faktiski atrodas monopola stāvoklī:

“Tā ir monopoldarbība, kas valstij saskaņā ar to pašu Satversmes 105.pantu jāregulē sabiedrības interesēs.

Mainoties situācijai un saasinoties šīm attiecībām, likumdevēja pienākums ir reaģēt uz to, nevis gaidīt, kad 100 000 piketētāju nāks uz Doma laukumu.”

Zemes īpašnieki savukārt kritizēja gan procedūru, kādā likums, viņuprāt, pietiekami neizdiskutējot, pieņemts, gan arī 2020.gadā sasniedzamo piespiedu zemes nomas maksas apmēru – 3% no zemes kadastrālās vērtības gadā.

“Tas vairāk līdzinās ekspropriācijai.

Pie šādiem argumentiem varam uzskatīt, ka arī nacionalizācija 40.gados, atņemot par maksu vai niecīgu maksu, vai māju atņemšana, dodot dzīvokli, bija taisnīga. Nav nekādu aprēķinu, šie 5, 4, 3% ir tikai ideja, apaļi cipari,” norādīja pieteicēju pārstāve, zvērināta advokāte Inese Nikuļceva.

Zemes īpašniekus neapmierināja skaidrojums, ka 3% izvēlēti, vadoties pēc deviņdesmito gadu sākumā noteiktā, ka piespiedu nomas maksa nevar vairāk nekā divas reizes pārsniegt nekustamā īpašuma nodokli, kas zemei ir pusotrs procents.

Kamēr Satversmes tiesa skata pieteikumus par piespiedu zemes nomas maksas samazināšanas atbilstību konstitūcijai, Saeimā beidzot iekustējies likumprojekts, kas paredz izbeigt piespiedu dalītā īpašuma attiecības. Tomēr samazināta piespiedu zemes nomas maksa būs aktuāla arī tad, kad šis likums tiks pieņemts, tiesai norādīja Saeimas pārstāvis, atsaucoties uz Tieslietu ministrijas aplēsēm. 

“Aptuveni 30% no dalītā īpašuma gadījumiem ar šo likumu varētu apvienot vienā īpašumā,” stāsta Bērtaitis.

Savukārt uzaicinātais Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders norādīja, ka tieši nomas maksas samazinājuma dēļ dzīvokļu īpašnieki ar izpirkšanu varētu nesteigties: “Pie situācijas, kad īpašums tiek izpirkts par kadastrālo vērtību, trīs procentu likme nozīmē faktiski 30 gadu īri. Daudzos gadījumos, ja tie būtu veci cilvēki, viņi nebūs īsti motivēti piedalīties un balsot par dalītā īpašuma izbeigšanu.”

Tajā pašā laikā jārēķinās, ka zemes kadastrālā vērtība un līdz ar to arī piespiedu zemes nomas maksa ar laiku varētu augt.

KONTEKSTS:

Pašlaik aptuveni simttūkstoš dzīvokļu īpašnieku ik mēnesi spiesti maksāt zemes nomas maksu par citām personām piederošu zemi zem daudzdzīvokļu mājas. Saskaņā ar Valsts zemes dienesta datiem aptuveni 10% zemes pieder to vēsturiskajiem īpašniekiem, bet vairākums zemes pašreizējo īpašnieku to ieguvuši darījumu ceļā.

Saeima 2017.gada jūnijā atbalstīja likuma grozījumus Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas likumā par pakāpenisku piespiedu zemes nomas maksas samazināšanu. Strīdus gadījumos zemes gabala piespiedu nomas maksu privatizēta dzīvokļa un mākslinieka darbnīcas īpašniekam nākamajos trijos gados varēs noteikt no 3% līdz 5% gadā no zemes kadastrālās vērtības, pašreizējie griesti ir 6%.

Ja privatizēta dzīvokļa vai mākslinieka darbnīcas īpašnieks ar zemes īpašnieku nevar vienoties par zemes gabala nomas maksu, 2018.gadā to var noteikt līdz 5% gadā, 2019.gadā – līdz 4%, bet 2020.gadā – līdz 3% gadā no zemes kadastrālās vērtības.

Iebilstot pret izmaiņām, zemes īpašnieki vērsušies ar sūdzību Satversmes tiesā.

1 komentārs
Anonīms lietotājs 18817
Derētu gan precizēt, ka saliekot visus cipariņus kopā sanāk drusku cita aina! No plānotajiem 3 % ko "plēsīs" tā sauktais "Zemes barons" pusi savāks pašvaldība NĪN veidā, jo NĪN jābūt iekļautam nomas maksā, tad vēl 10 % no nomas maksas iešņauc nāsīs VALSTS IIN veidā, bet ja esi, piemēram mikrouzņēmējs un PVN maksātājs, tad no tiem 3% vēl 15% VALSTS iešņauc nāsīs MUN veidā un vēl 21% PVN veidā. Respektīvi, ja kungs apgalvo, ka zemes īpašnieki ir MONOPOLA stāvoklī, tad VALSTS un PAŠVALDĪBA ir MAFIJAS un REKETIERA stāvoklī attiecībā pret zemes īpašnieku, zemes īpašniekam atstājot nulle komats štrunts EUR ienākumus un tautas ienaidnieka slavu.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti