Panorāma

«Kustība «Par!»» vēlēšanās startēs ar «Latvijas attīstībai»

Panorāma

«Šķirkļi Latvijas simtgadei» – ciemi

Vēlēšanu kampaņa sociālajos tīklos

«Facebook» datu skandāls liek uzdot jautājumus pirms Saeimas vēlēšanām

Lietotāju datu skandāls, kurā ierauts pasaulē ietekmīgākais sociālais medijs "Facebook", raisījis plašu diskusiju par sociālajiem tīkliem kā ērtu platformu maz kontrolētām un nereti manipulatīvām politiskajām kampaņām.

Gatavojoties rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs jau aicinājis lielākos sociālos medijus sadarboties un sniegt birojam nepieciešamo informāciju. Savukārt nozares eksperti uzsver – sociālo tīklu lietotājiem pašiem jābūt atbildīgiem un jāvērtē, kādu saturu patērē un – kam uztic pieeju saviem datiem. 

Kas patīk un interesē, baida un uztrauc 50 miljonus amerikāņu, kuri lieto pasaulē vadošo sociālo tīklu "Facebook". Šādu informāciju, pēc tā bijušā darbinieka stāstītā, pirms vairākiem gadiem ieguva britu uzņēmums "Cambridge Analytica", kas nodarbojas ar politisko kampaņu veidošanu.

Uzņēmumam pārmet, ka, izmantojot šos datus, tapušas kampaņas, kas veicināja Donalda Trampa ievēlēšanu ASV prezidenta amatā un Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības. Kompānija gan noliedz "Facebook" datu izmantošanu, bet tās nu jau atstādinātais vadītājs vēl pirms pusotra gada publiski stāstīja par neticami veiksmīgu individuāli mērķētu interneta kampaņu.

"Piemēram, nervoziem lietotājiem jānodod vēstījumu, kas balstīts bailēs – zādzību draudi, ieroču politika būs ļoti iedarbīgi. Panākot, ka simtiem tūkstoši amerikāņu aizpilda aptauju, mēs varējām izstrādāt modeli, kas spēja noteikt pilnīgi katra pieaugušā personību Amerikas Savienotajās valstīs," savu firmu slavēja “Cambridge Analytica” vadītājs Aleksandrs Nikss. 

Jau pirms gada par "Cambridge Analytica" saistību ar dažādu valstu politiskajiem procesiem rakstīja ASV laikraksts "The Wall Street Journal".  Rakstā minēta arī Latvija un 2010. gada Saeimas vēlēšanas, konkrēti – Andra Šķēles un Aināra Šlesera vadītā partiju apvienība "Par labu Latviju", kas gan vēlēšanās cieta neveiksmi. Toreizējais Šķēles konsultants britu ekspertus atceras, bet, kurš tos piesaistījis, nezinot.

"Tur bija apsolīti zili brīnumi, ka viņiem ir tādas tehnoloģijas, nu TĀDAS tehnoloģijas, ka viņi vinnēs vēlēšanas, nomētās visus ar cepurēm," atklāj Mārcis Bendiks, polittehnologs un bijušais Šķēles padomnieks.

Vispirms gan briti esot pasūtījuši aptauju vietējai sociālo pētījumu aģentūrai “Latvijas fakti”, par ko vēlāk neesot samaksājuši.

"Viņi ir uztaisījuši īstenībā netipiski lielu darba apjomu ar attiecīgām fokusgrupām pa reģioniem, pa grupām, dažādos šķēlumos, tas skaits bija liels. Pētīja sabiedrības noskaņojumu," norādīja Bendiks, piebilstot, ka no firmas nav iegūts nekas tāds, kas ticis izmantots kampaņā.

2010. gadā gan, visticamāk, "Facebook" arī nebūtu bijis efektīvākais kanāls pie Latvijas auditorijas, bet kopš tā laika pasaulē ietekmīgākā sociālā medija lietotāju skaits ir būtiski audzis arī pie mums. 

"Man šķiet, ka tieši mūsu vēlēšanu kontekstā tas ir jauns impulss diskusijai par to, vai Latvijas iedzīvotāji ir gatavi tam, kādā veidā šajās vēlēšanās ar viņu prātiem var tikt manipulēts, tieši izmantojot šos jaunos rīkus," uzskata politikas pētniece Iveta Kažoka, kura pārstāv domnīcu “Providus”.

Kā norāda pētniece, galvenā problēma ar politiskajām kampaņām sociālajos tīklos – Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nevar izsekot partiju priekšvēlēšanu izdevumiem, kā arī trešo personu un arī citu valstu ietekmei uz vēlēšanu iznākumu.

"Labā ziņa gan ir tāda, ka vismaz divi lielie sociālie tīkli, gan tviteris, gan FB, ir abi solījuši tuvāko mēnešu laikā ieviest pie sevis politisko reklāmu caurskatāmības režīmu, kas nozīmē, ka visi varētu redzēt, kādas politiskās reklāmas ir tikušas apmaksātas šajos sociālajos tīklos," zina teikt Kažoka. 

Pašmāju sociālajam tīklam draugiem.lv, kam šobrīd ir aptuveni pusmiljons aktīvu lietotāju, tikai aptuveni 30% ieņēmumu nāk no reklāmas, un daļēji arī tādēļ pieņemts lēmums, ka politiskā reklāma šajā portālā netiek izmantota vispār.

"Politiķiem ir iespēja veidot savus personīgos profilus un lapas," nosaka “Draugiem group” runasvīrs Jānis Palkavnieks.  

Proti, trešās personas var mēģināt pirkt reklāmu, nenorādot, ka tā ir politiska, bet tas tiek kontrolēts.

"Jebkura reklāma, kas ir portālā, tiek pārbaudīta manuāli, to pārbauda nevis dators, bet cilvēks," tā Palkavnieks.

Personu dati ir jaunā valūta – tā spriež moderno mediju eksperts Krišs Kupruks. Pēc viņa teiktā, virkne interneta testu un spēļu tiek veidotas tieši ar mērķi ievākt lietotāju datus. Un jāpiebilst, ka arī "Cambridge Analytica" sociālā tīkla "Facebook" lietotāju datus ieguva no kāda Kembridžas psiholoģijas profesora. Viņš bija izveidojis personības testu, kura pildīšanai lietotājiem nācās dalīties ne vien ar saviem, bet visu savu "Facebook" draugu profilu datiem.

"Visi tie paši testi, kāds tu izskatīsies pēc 30 gadiem un tādas lietas – tajā brīdī, kad lietotājs sāk lietot šo aplikāciju, viņš piekrīt datu nodošanai. Tad ir vērts pasekot līdzi, kādi dati tiek doti līdzi, un arī var iziet cauri saviem privātuma iestatījumiem, kā pareizi. Ir vērts izvērtēt, kas ir vērtīgāks – uzzināt, kāds tu izskatīsies – it kā – pēc 30 gadiem – vai tavi dati," stāsta Kupruks. 

Kupruks gan norāda, ka pēdējos gados datu apjoms, ko šādas aplikācijas drīkst pieprasīt, ir samazināts.

"Draugiem.lv pase padod salīdzinoši maz datus, tas ir vārds, uzvārds, vecums, bildīte un dzīvesvieta, ja ir norādīta. Ja mēs skatāmies "Cambridge Analytica" gadījumā, kur tika padoti draugu dati, tas gan nav iespējams," norāda Jānis Palkavnieks. 

Tomēr mediju eksperti aicina sociālo tīklu lietotājus domāt kritiski un pašiem vērtēt, kam uztic savus datus, un vai ziņas, kas parādās viņu sociālajos tīklos, nav tur ievietotas manipulatīvos nolūkos.

"Katru reizi, kad mēs redzam kādu reklāmu internetā, kas, šķiet, tieši atbild uz mūsu tā brīža vajadzībām," uzskata Iveta Kažoka. 

"Ir vērts izvērtēt, kas ir vērtīgāks – uzzināt, kāds tu izskatīsies – it kā – pēc 30 gadiem – vai tavi dati," norāda Kupruks.

"Ko tu neietu un neklaigātu tirgus laukumā, to arī nevajag darīt sociālajos medijos," padomu dod Palkavnieks. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti