Satversmes tiesā zemes piespiedu nomas ierobežojumus aizstāv arī Latvijas Banka

Satversmes tiesa uzklausījusi visas pieaicinātās personas lietā par Saeimas pērn pieņemto piespiedu zemes nomas maksas ierobežojumu atbilstību Satversmei. Likumdevējam labvēlīgs vērtējums izskanējis no Latvijas Bankas, kas uzskata – zeme zem daudzdzīvokļu ēkām ir pārvērtēta un līdzšinējie nomas maksas procenti pārāk lieli.

Izskatot zemes īpašnieku sūdzību par Saeimas pērn pieņemto likumprojektu, kas paredz pakāpeniski pazemināt piespiedu zemes nomas maksas griestus, Satversmes tiesa uzklausīja Valsts zemes dienestu. Lielā mērā tieši uz tā sniegtajiem datiem balstīti gan apstrīdētie likuma grozījumi, gan Saeimas pozīcija tiesā.

Saskaņā ar Valsts zemes dienesta prognozēm šobrīd iesaldētās zemes kadastrālās vērtības pēc to pārrēķināšanas tikai augs. Tomēr zemes īpašnieki, līdzīgi kā iepriekš procesa gaitā, arī otrdien, 13.martā, apšaubīja Valsts zemes dienesta apkopotos datus un to analīzi. Tomēr Valsts zemes dienesta vecākais metodikas eksperts Māris Grīnbergs uzsvēra, ka dienestā ir kompetenti ekonomisti šādas analīzes veikšanai.

Zemes īpašniekiem nelabvēlīgs bija tiesā paustais Latvijas Bankas viedoklis, ka kadastrālā vērtība zemei zem daudzdzīvokļu ēkām ir pārāk augsta. “Ir skaidrs, ka zeme, kas ir brīvi pieejama apbūvei, no tās var iegūt potenciāli daudz lielāku atdevi, jo neviens nebūvē vecas mājas vai rūpnīcas drupas uz jauna zemes gabala,” sacīja Latvijas Bankas padomes loceklis Edvards Kušners.

Latvijas Bankas ieskatā piespiedu dalītā īpašuma attiecību regulējumam būtu jābūt abpusēji neizdevīgam, lai mudinātu gan zemes, gan dzīvokļu īpašniekus izbeigt šo vēsturiski radušos stāvokli. Saeimas lēmumu par līdzšinējās – sešu procentu – nomas maksas samazināšanu pakāpeniskuma dēļ banka vērtēja kā drīzāk netaisnīgu pret dzīvokļa, ne zemes īpašniekiem, uzsverot – vispārējais uzskats par taisnīgas atlīdzības apmēru esot novecojis.

“Šī klišeja – seši procenti – ir klasika, zelta standarts. To vajadzētu aizmirst. Tā vairs nav,” sacīja Kušners.

Zemes īpašnieki gan Latvijas Bankas argumentus asi kritizēja. “Absolūti neadekvāti, pilnīgā pretrunā ar ekonomisko jēgu, bet tie tomēr ir vadošie ekonomisti valstī. (..) Tāpēc prasīju, kāda ir Latvijas Bankas kompetence, tā ir cīnīties ar inflāciju. (..) Latvijas Banka tagad ir gatavojusies nelielu laika sprīdi uz šo procesu, un Latvijas Banka nav izvērtējusi, kāds ir piedziņas process, cik zemes īpašniekam prasa piedzīt,” sacīja zemes īpašnieku pārstāvis Normunds Šlitke.

Saeimas pārstāvis bankas pausto vērtēja kā atbalstu likumdevēja pozīcijai, atkārtoti uzsverot – Saeimas mērķis bijis sabalansēt abu pušu intereses, ne nosvērt svaru kausus par labu dzīvokļu īpašniekiem. Tie uz procesa iznākumu raugās cerīgi, gan norādot uz kādu lietas aspektu, kam neesot pievērsta pienācīga uzmanība.

“Ārpus tiem procentiem, kurus maksā dzīvokļu īpašnieki, cik viņi maksā par šīs svešās zemes apsaimniekošanu, kur maksā sētniekiem par to, ka tiek izvests sniegs, lapas utt, jo zemes īpašnieki nedara neko,” norāda dzīvokļu īpašnieku pārstāve Regīna Ločmele-Luņova.

Sēdes otrajā pusē tiesa uzklausīja vairākus tiesību zinātņu ekspertus, kā arī bijušo Satversmes tiesas tiesnesi Kasparu Balodi. Tagad atlikusi tikai viena tiesas sēde, un tad jau tiesai būs mēnesis laika, lai pieņemtu lēmumu.

KONTEKSTS:

Pašlaik aptuveni simttūkstoš dzīvokļu īpašnieku ik mēnesi spiesti maksāt zemes nomas maksu par citām personām piederošu zemi zem daudzdzīvokļu mājas. Saskaņā ar Valsts zemes dienesta datiem aptuveni 10% zemes pieder to vēsturiskajiem īpašniekiem, bet vairākums zemes pašreizējo īpašnieku to ieguvuši darījumu ceļā.

Saeima 2017.gada jūnijā atbalstīja likuma grozījumus Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas likumā par pakāpenisku piespiedu zemes nomas maksas samazināšanu. Strīdus gadījumos zemes gabala piespiedu nomas maksu privatizēta dzīvokļa un mākslinieka darbnīcas īpašniekam nākamajos trijos gados varēs noteikt no 3% līdz 5% gadā no zemes kadastrālās vērtības, pašreizējie griesti ir 6%.

Ja privatizēta dzīvokļa vai mākslinieka darbnīcas īpašnieks ar zemes īpašnieku nevar vienoties par zemes gabala nomas maksu, 2018.gadā to var noteikt līdz 5% gadā, 2019.gadā – līdz 4%, bet 2020.gadā – līdz 3% gadā no zemes kadastrālās vērtības.

Iebilstot pret izmaiņām, zemes īpašnieki vērsušies ar sūdzību Satversmes tiesā.

2 komentāri
Anonīms lietotājs 22861
"Latvijas Bankas ieskatā piespiedu dalītā īpašuma attiecību regulējumam būtu jābūt abpusēji neizdevīgam, lai mudinātu gan zemes, gan dzīvokļu īpašniekus izbeigt šo vēsturiski radušos stāvokli." - perfekti pateikts. Jo pagaidām zemes īpašnieki gūst labumu no šī marazma.
Jānis Lietavietis
Nenoliedzami tā bija kļūda jau no paša sākuma vispār pieļaut tādu iespēju, ka dzīvojamā māja pieder citiem īpašniekiem kā zeme uz kuras tā atrodas, tā kā dzīvē šie īpašumi nav atdalāmi un izmantojami atsevišķi, tādēļ ir atbalstāmi, ka tiek veicināta šīs absurdās situācijas izbeigšana, vienlaikus nepieļaujot jaunu šādu situāciju rašanos.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti