Panorāma

Panorāma

Panorāma

Panorāma

Haoss skolotāju algu publiskošanā

Prasība publiskot pedagogu atalgojumu izraisa haosu

Apjukumu pašvaldību vidū raisījuši Saeimas pērn pieņemtie likuma grozījumi par valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku algu publiskošanu. Daļa pašvaldību, arī galvaspilsēta, uzskata, ka likums attiecas arī uz pedagogiem, un no šī gada vairāku novadu skolotāju atalgojums atrodams internetā. Tikmēr citas pašvaldības ar pedagogu algu publiskošanu nesteidzas, un arī likumdevējs atzīst – pagaidām likums to neprasa.

Saeimas pērn grozītais Valsts un pašvaldības iestāžu darbinieku atlīdzības likums stājās spēkā šī gada sākumā.

Reaģējot uz to, virkne pašvaldību nu ik mēnesi domes mājaslapā ievieto savu pedagogu algu sarakstu – tajā redzams vārds, uzvārds un pagājušajā mēnesī saņemtais atalgojums.

Šādu kārtību ieviesusi arī galvaspilsēta, kurā strādā aptuveni ceturtā daļa visu Latvijas pedagogu. “Mēs to jau darām, protams, jo mēs esam likumu spiesti ievērot,” norāda Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs (“Gods kalpot Rīgai”).

Tomēr ne visās pašvaldībās uzskata, ka likums tiešām prasa pedagogu algas publiskot, piemēram, Ogres novada dome to nedara.

“Attiecībā uz pedagogu algām šobrīd, manuprāt, likumā nav īpaši jāinterpretē. Tur nav norādīti pedagogi, tur ir norādīti skolu vai izglītības iestāžu darbinieki tāpat kā citi pašvaldības iestāžu darbinieki, un tie nav pedagogi,” saka Ogres novada domes pārstāvis Nikolajs Sapožņikovs.

Pēc pedagogu arodbiedrības datiem, kas gan pagaidām ir nepilnīgi, atklājas, ka lielākoties skolotāju algas publiskojušas Pierīgas pašvaldības. Tomēr vairāki novadi pēc Latvijas Izglītības un zinātnes arodbiedrības norādēm pārtraukuši publiskošanu. “Tur tiešām ir tās normas tādas, ka var saprast, ka ir jāpublicē (..) Bet tajā pašā laikā un tajā pašā likumā ir pants, kas pasaka, ka uz pedagogu tas neattiecas,” saka arodbiedrības līdere Inga Vanaga.

Izglītības darbinieku arodbiedrība runā par Atlīdzības likuma otrā panta trešo daļu, kas nosaka, ka uz prezidentu, ostu darbiniekiem un arī pedagogiem attiecas tikai likuma trešā panta astotā un devītā daļa. Savukārt neattiecas devītā panta divi "prim" daļa, kas ir tā, kas grozītajā likumā paredz valsts un pašvaldības iestāžu amatpersonu un tagad arī darbinieku algu publicēšanu iestādes mājaslapā. Tāpēc arodbiedrība uzskata – pagaidām pedagogu algas nav jāpublisko.

Tam, gan norādot uz citām likuma niansēm, piekrīt arī Saeimas deputāts Ints Dālderis, kurš ilgstoši virzījis izmaiņas Atlīdzības likumā. “Pēc mana uzskata un manas interpretācijas, ka nē. Šobrīd to var arī nedarīt,” saka Dālderis.

Šobrīd Saeimā ir vēl arī atsevišķs Dāldera priekšlikums par Latvijas Bankas un izglītības iestāžu darbinieku algu publiskošanu. Tas nesen ir apstiprināts otrajā lasījumā, bet izglītības darbinieku arodbiedrība uzskata, ka arī šī priekšlikuma apstiprināšana trešajā lasījumā vienalga nerisinās likumā esošo pretrunu. “Paskatīsimies, ja tas tā ir! Pēc manu juristu un konsultantu domām tas tā nav,” atsaka Dālderis..

Viņš ir pārliecināts – ja viņa priekšlikums tiks atbalstīts arī trešajā lasījumā, tas skaidri paredzēs visu valsts un pašvaldību iestāžu un kapitālsabiedrību darbinieku, tātad arī skolotāju un mediķu, algu publiskošanu.

Tiesa, aktuāls ir jautājums par publiskošanas formu. Šobrīd pašvaldības to dara ļoti dažādi.

“Kādam bruto alga atspoguļota, kādam neto alga atspoguļota,” atzīst Vanaga.

Pedagogu arodbiedrība uzskata – lai nerastos nepareizs priekšstats par nesamērīgi augstām vai gluži otrādi – ļoti zemām algām, jānorāda arī slodze, kādu pedagogs strādā. “Lai parādās arī darba apjoms - lai var objektīvi analizēt datus,” viņa saka.

Dālderis uzskata, ka kārtība, kādā dati tiek publiskoti, ir katras pašvaldības ziņā. Piemēram, Līvānu novads šobrīd alfabētiskā sarakstā apvienojis visu pašvaldības iestāžu darbinieku atalgojumus. Rīgā ir atsevišķs izglītības darbinieku saraksts, bet tur atrodami arī, piemēram, apkopēji un inženieri. Sadalījuma pa skolām nav, toties pielikta zvaigznīte, ja persona strādā vairākās darbavietās vai saņēmusi atvaļinājuma naudu.

Norādīt arī slodzes Rīga negrasās. “Kāpēc vienai darbinieku kategorijai mēs tā kā sadalīsim sīkos reizinātājos un citiem nē? Tad jebkurš to var prasīt, kāpēc mēs piemērosim atšķirīgu attieksmi,” atzīmē Radzevičs.

Arī Ogres pašvaldība, kas pagaidām skolotāju atalgojumu vēl nepublicē, norāda – ja likums to prasīs, papildu skaidrojumi pie atalgojuma summas nebūtu nepieciešami.

KONTEKSTS:

Diskusijas ap valsts pārvaldes iekārtas likumu ir ļoti ilgas. Vēl pērn 22. jūnijā Saeima galīgajā lasījumā nolēma, ka valsts un pašvaldību iestādēm būs jāpublicē visu darbinieku atalgojums ar vārdiem un uzvārdiem internetā, bet Valsts prezidents šos grozījumus nodeva otrreizējai caurlūkošanai. Tāpēc Saeima, skatot šo likumu otro reizi, novembrī negaidīti un pretēji iepriekš valdības un Saeimas komisijas lemtajam otrajā lasījumā atbalstīja plašāku normu amatpersonu atlīdzības likumā nekā tā bijusi līdz tam laikam, paredzot, ka visu valsts un pašvaldību strādājošo atlīdzība ir pilnīgi atklāta.

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti