Lilita Eglīte: Kaimiņu būšana Pērnavas un Augusta Deglava ielas rajonos

Grīziņkalnā, kā jau apkaimē ar izteiktu savas republikas apziņu, ne reizi vien esmu dzirdējusi, ka sava rajona iemītniekus viņi pazīstot ja ne pēc vārdiem, tad vismaz pēc izskata gan. Vecāka gadagājuma ļaudis to ar zināmu nostaļģiju attiecināja uz senākiem laikiem, kad tuvāki un tālāki kaimiņi satiekoties sveicināja cits citu, bet bērnības rotaļu un skolas biedri vēl nebija aizklīduši plašajā pasaulē.

Tagad pasaule kļuvusi dinamiskāka un mājas lielākas, cilvēki biežāk maina dzīvesvietu un ne visiem šķiet pašsaprotami pasveicināt kaimiņu kāpņu telpā vai pagalmā. Un arī kaimiņi mēdz būt dažādi. Tomēr ne velti mēdz teikt, ka labs kaimiņš ir zelta vērtē. Un ne tikai, lai aizņemtos sāli vai sērkociņus, bet arī visai mājai vai tuvākai apkaimei svarīgas lietas izlemjot.

Pirms 15 gadiem, kad radās raidījums “Ielas garumā”, kaimiņu sadarbība daudzviet tikai sāka veidoties (vai atdzimt), un šī tēma kļuva par būtisku raidījuma sastāvdaļu. Raidījuma vēsturē zīmīgi ir Pērnavas ielas un Augusta Deglava ielas raidījumi, kuros iepazinām dažādus kaimiņus un kaimiņattiecības.

Muzikālos kaimiņus satikām Edgara Židova namā iepretim Juvelierizstrādājumu fabrikai.

Nama tagadējais saimnieks jaunībā bijis īsts ballīšpuika ar piedzīvojumiem visos apkārtnes klubiņos.

Kaimiņi satikās arī slavenajā tramvajnieku (Tramvaju un trolejbusu pārvaldes) klubā Augusta Deglava ielā līdzās Pāvila baznīcai. Namā, kurā tagad atrodas brīvā laika centrs JOTA, bet pirms 15 gadiem trenējās kultūristi, kādreiz uzlēca ne viena vien latviešu estrādes zvaigzne un Ojārs Grīnbergs bija vakara varonis.

Grīziņkalns, kā jau apkaimes augstākā virsotne, apvīts daudziem nostāstiem. Arī par mākslu un māksliniekiem, kuri tur rosījušies jau "Apollo" teātra laikos 1905. gadā. Mākslas zinātniece Ināra Ņefedova, stāstot par savu tā saukto mākslinieku māju iepretī Grīziņkalnam, lika aizdomāties gan par popularitātes smago nastu, gan par apgrūtinošiem kaimiņiem.

Taču ilgus gadus grīziņkalnieši pat nezināja (varbūt tikai nojauta!), ka viņiem ir arī pazemes kaimiņi, kas ik pa laikam mitinās smilšu kāpas dzīlēs iekārtotos mājokļos.

Padomju varas ierīkotie labirinti, kur nomenklatūrai patverties atomkara gadījumā, toreiz bija īsts atklājums daudziem mūsu raidījuma skatītājiem.

Pirms 10-15 gadiem Grīziņkalnā un citās apkaimēs vēl laimējās satikt pirms kara tā sauktajos ulmaņlaikos vai vēl agrāk dzimušus rīdziniekus. Daži no viņiem bija mūsu valsts vienaudži. Viņu stāstītais pieder mūsu raidījuma zelta fondam, jo aculiecinieka piedzīvotajam un pārdzīvotajam ir pavisam cits svars un nozīme. Par cieņpilnām kaimiņattiecībām rakstnieka Augusta Deglava namā toreiz stāstīja Laimdota Iesalniece, dziļi inteliģents un smalks cilvēks.

Daudzi toreiz sastaptie vecie cilvēki man šķita apbrīnojami vitāli, ziņkāri un omulīgi, kaut gan viņu dzīvesstāsti bija visai skaudri. Liktenis viņiem dāsni bija dalījis gan smagu darbu, gan bēdas un arī mūža nogalē likstu netrūka. Pērnavas ielas tālajā galā mūs pārsteidza iejūtīgie un dāsnie kaimiņi, kas prata uzmundrināt formāli nelikumīga šķūnīša īpašnieku un viesus sagaidīt ar gardiem pīrādziņiem.

"Ielas garumā" karte. Atrodi savu ielu TE.

Labus kaimiņu stāstus atradām arī Lienes un Mūrnieku, Laboratorijas un Krāsotāju, Vārnu un Lauku ielās. Ja interesē, varat šos raidījumus sameklēt lsm.lv "Ielas garumā" kartē.

Arī mūsu jaunākajā Grīziņkalna raidījumā  27. janvārī plkst. 18.35 Latvijas televīzijas 1. kanālā runāsim par kaimiņu būšanu. Savā pieredzē dalīsies gan namu saimnieki un īrnieki, gan sieviešu invalīdu biedrības "Aspazija" un Svētā Pāvila baznīcas draudzes pārstāvji. Taču visvairāk priecājāmies par  kādu sirsnīgu kaimiņu tradīciju, ko savā Valmieras ielas namā iedibinājis Aivars Pilenieks.

 

 

                                        

Pilsētvide
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti