Simtgades zīmē Baltijas valstis ciešāk sadarbosies kultūras jomā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Šogad, svinot visu triju Baltijas valstu simtgades, Baltijas valstis ciešāk un intensīvāk sadarbosies dažādās kultūras jomās.

Jau nākamnedēļ koncertu sēriju pa Igauniju, Latviju un Lietuvu uzsāks Baltijas Mūzikas akadēmiju simfoniskais orķestris, februāra nogalē un oktobrī notiks viesizrāžu apmaiņa starp Baltijas valstu operas un baleta teātriem, tāpat īpaši aktīvi šogad sadarbosies visu triju Baltijas valstu kino institūcijas.  

Triju Baltijas valstu kino institūcijas – Nacionālais kino centrs Latvijā, Lietuvas kino centrs un Igaunijas filmu institūts – jau visai regulāri sadarbojas kopš 2014.gada, bet pavisam nesen tās noslēgušas vēl papildus vienošanos par īpaši intensīvu sadarbību 2018.gadā. Protams, viens no iemesliem ir mūsu visu triju Baltijas valstu simtgades, ko sagaidot, visās valstīs top spēcīgas filmu programmas.

 

Simtgades zīmē Baltijas valstis ciešāk sadarbosies kultūras jomā
00:00 / 01:52
Lejuplādēt
Latvijas Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma stāsta, ka Baltijas kino institūciju vadītāji vienojušies ar vismaz 13 pasaules festivāliem par Baltijas kino veltītu īpašu programmu izveidi, kurās būtu iekļauta gan klasika, gan mūsdienu veikums.

„Būtiska šāda Baltijas valstu sadarbības programma notiks arī Ņujorkā šī gada rudenī sadarbībā arī ar Ārlietu ministriju diplomātiem, mēs sadarbosimies arī Tbilisi, Glāzgovas, Štutgartes festivālos, liels simpozijs, veltīts Baltijas valstu kino, būs Visbādenē, Vācijas pilsētā, un tie ir tikai daži no festivāliem, kas ir ieinteresēti vairāk rādīt un stāstīt par Baltijas valstu kinematogrāfiju,” stāstīja Dita Rietuma.

Rietuma atzīst, ka, apvienojot spēkus, starptautisko interesi piesaistīt ir vieglāk nekā ja katra valsts individuāli piedāvā savas filmas, turklāt ne viena vien filma ir tapusi sadarbojoties Baltijas valstu kino profesionāļiem, to vidū „Nameja gredzens” un „Ātrie igauņu puiši”.

Līdzās kino, simtgades gadā sadarbosies arī Baltijas valstu nacionālie operas un baleta teātri, rīkojot viesizrāžu apmaiņu, stāsta operas valdes locekle Daina Markova.

„Ļoti sen nebija notikuši šādi vērienīgi viesizrāžu apmaiņas projekti. Viena lieta ir skatīties digitāli, ierakstos, bet tomēr pavisam cita lieta ir aizbraukt uz šo teātri un parādīt savus iestudējumus klātienē,” atzina Daina Markova.

“Šajā gadā mums paredzētas divas viesizrāžu apmaiņu nedēļas . Viena no tām – tūlīt pēc Igaunijas simtgades februārī un marta sākumā, kad Latvijas Nacionālā opera un balets būs Igaunijas operā un Igaunijas Nacionālās operas un baleta izrādes būs atkal mūsu operā. Un otra šāda sadarbības nedēļa būs oktobrī. Mēs būsim Lietuvas operas un baleta teātrī, savukārt Lietuvas operas un baleta teātris būs pie mums,” sacīja Markova.  

Jau februāra nogalē Latvijā varēs noskatīties baletu „Naudas gars”, Galā koncertu un operu „Kardijaks” no Igaunijas, kamēr Igaunijā šajā pašā laikā būs skatāms balets „Šeherezāde un viņas stāsti”, Galā koncerts un opera „Nabuko” no Latvijas.

Bet jau nākamnedēļ – 8.februārī – Baltijas valstīs skanējumu sāks Baltijas Mūzikas akadēmiju simfoniskā orķestra koncerti, kuros apvienojušies talantīgākie jaunie mūziķi no visu Baltijas valstu mūzikas augstskolām.

Orķestra māksliniecisko vadību uzņēmies pasaulslavenais, jauno mūziķu vidū populārais igauņu diriģents Kristians Jervi, bet koncertos pie diriģenta pults stāsies arī Guntis Kuzma no Latvijas un Modests Barkausks no Lietuvas. Koncerti vispirms izskanēs Igaunijā, tad 10. un 11.februārī Latvijā, koncertzālē Cēsis un Latgales Gorā, turpināsies Lietuvā, kā arī Gdaņskā Polijā un Berlīnē, Vācijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti