Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Darina arheoloģiskos tērpus

Saldū uz Latvijas simtgadi darina arheoloģiskos tautastērpus

Latvijas simtgade rosinājusi pabeigt vairākus gadus lolotu ieceri – to atzīst folkloras kopas dalībnieces Saldū. Tā ir arheoloģisko tērpu darināšana pašu rokām un no pašiem pamatiem. Padoms prasīts vairākiem meistariem. Vispirms izzināts, kā ar dabas krāsvielām krāsot dziju.

Melnalkšņu mizu novārījums gatavs, un tas tiek nokāsts, lai tālāk kalpotu par brūno krāsvielu aitas vilnas dzijai. Zvārdes pagasta Puteņu mājas un pagalms šai reizē viss atdots dzijas krāsošanai ar dabas krāsvielām. Te vilnai tiek piešķirtas četras krāsas – jau minētā brūnā, ar madaru saknēm – sarkanā, sīpolmizām – dzeltenā, bet zilā - ar krāsu mēli. To visu rosinājušas folkloras kopas "Medainis" dalībnieces, lai Latvijas simtgadē varētu lepoties ar pašdarinātiem arheoloģiskajiem tērpiem.

Dzija iegūta no netālu esošās aitu audzētavas Zvārdes pagastā, tad atrasta vieta, kur tieši no atvestās vilnas izgatavo dziju, un nu priekšā krāsošanas process. Un tas prasa pacietību, jo ilgst trīs dienas – pirmajā dabas materiāls un dzija tiek sagatavota, otrā diena ir atvēlēta krāsošanai, bet trešajā notiek dzijas skalošana, tiek izvērtēts, vai ko nevajag pārkrāsot.

Meistare Daina Ieviņa atzīst – mūsdienās interese par krāsošanu ar dabas krāsvielām pieaug, bet tieši pacietība ir tas, kā pietrūkst visvairāk.

"Stundas laikā domā, ka ir apguvuši, pierakstījuši un aiziet savās dzīves gaitās tālāk. Tad paiet pusgads, kad jums nākošā krāsošanas nodarbība, un - man nekas mājās nesanāca... Nu tā tas ir – man arī pirmos divus gadus nekas nesanāca, kamēr lēnām atkod knifiņus, ar krāsošanu visu mūžu mācies," stāsta tautas lietišķās mākslas studijas "Avots" dalībniece Ieviņa.

Toms Cinītis te atbraucis no Rīgas. Viņš atzīst, ka tērps no šīm dzijām viņam pagaidām netaps, bet svarīgs ir dabas izziņas process. "Ko var iegūt no dabas, ja izmantojam prātīgi, gandrīz par velti."

"Puteņu" saimniece Rasma Balode atzīst, ka viņas arheoloģiskais tērps tikpat kā gatavs. Tā darināšna gan aizsākusies pirms 30 gadiem, kad vēl dzīvojusi Cēsu pusē, tāpēc tērps tapis pēc atradumiem no šīs vietas, kas uzieti no 11.gadsimta. Pēdējā nupat tērpam tapusi villaine, tā šķiet kā pacietības mēraukla, jo tajā ieausti 3800 bronzas gredzentiņi.

"Tas ir tas senču mantojums, kas liek katrai jaunai paaudzei pētīt, ko paņemt līdzi," saka Balode.

Nākamajā posmā no pašu krāsotās dzijas taps audums un celaines, priekšā vēl arī rotu darināšanas meistarklase.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Tautas māksla
Kultūra
Jaunākie
Populārākie
Interesanti