Programmā «LATEST» interesantākie igauņu laikmetīgā teātra un dejas mākslinieki

Īsu mirkli pirms mūsu kaimiņvalsts Igaunijas simtās dzimšanas dienas Rīgā būs reta iespēja redzēt labāko no šā brīža igauņu laikmetīgā teātra un dejas. Jaunā teātra institūts sadarbībā ar igauņu kolēģiem uz Latviju atvedis četras igauņu neatkarīgā teātra izrādes un kādu ļoti neparastu filmu. Bet programmas centrā ir pirmo reizi abu kaimiņvalstu atjaunotās neatkarības vēsturē tapis teātra kopdarbs, kurā igauņu un latviešu mākslinieki runā par kopīgu tēmu – lībiešiem.

Igaunijas laikmetīgā teātra programmas nosaukums „LATEST” spēlējas gan ar abu valstu nosaukumiem, gan tulkojumā no angļu valodas nozīmē „jaunākais, nesenākais”. Svaigākais no igauņu laikmetīgā teātra, par kuru vairums no mums zina ļoti maz, šonedēļ būs skatāms Rīgā. Viena no programmas autorēm ir Jaunā teātra institūta direktore Gundega Laiviņa.

„Mēs izveidojām viesizrāžu programmu no, mūsuprāt, šobrīd interesantākajiem jaunākās un vidējās paaudzes igauņu māksliniekiem, kas galvenokārt strādā neatkarīgajā teātrī un dejā. Programma ir tapusi kopā ar „Kanuti Gildi Saal”, kas ir viena no vadošajām neatkarīgajām skatuvēm Tallinā, un teātri „NO99”, kas tikko saņēma Eiropas teātra Jaunās realitātes balvu,” stāsta Laiviņa.

Programmā ir četras izrādes: „NO99” un Juhana Ulfsaka „Sapņotāji” pēc Bertoluči filmas motīviem, igauņu-zviedru mākslinieku pāra Maikes Londas Malmborgas un Igija Londa Malmborga „10 ceļojumi uz vietu, kur nekas nenotiek” un „Fizika un fantāzija”, kā arī pasaules pirmizrāde iestudējumam „Darbnīca”, ko Latvijas skatītāji redzēs vēl pirms mājiniekiem igauņiem..

„Izrādes veidotāji ir trīs, manuprāt, spožākie vidējās paaudzes mākslinieki Igaunijā – Juhans Ulfsaks, kurš ir ļoti pazīstams teātra un kino aktieris un arī režisors, Marts Kangro, kurš ir viens no pazīstamākajiem laikmetīgās dejas horeogrāfiem Igaunijā ar lielu starptautisku pieredzi, kurš pēdējā laikā strādājis arī kā režisors teātrī „NO99”, un Ēro Epners, kurš ir teātra „NO99” dramaturgs. Šie trīs vīri veido izrādi „Darbnīca”, kuras tēma ir mācīšanās un izglītība,” stāsta Laiviņa.

Līdzās izrādēm divos seansos būs skatāma arī filma „Pelni un nauda”, kas dokumentē teātra „NO99” 2010.gadā uzvesto, iespējams, vislielāko izrādi Igaunijas teātra vēsturē – fiktīvas partijas „Vienotā Igaunija” dibināšanas kongresu. Tajā igauņu mākslinieki preparēja demokrātijas, mediju un pilsoniskās sabiedrības mijiedarbi.

Bet igauņu laikmetīgā teātra programmas „LATEST” centrā ir kāds pavisam unikāls projekts, kas tapis tieši šim pasākumam – astoņi mākslinieki no Igaunijas un Latvijas radījuši stāstu par lībiešiem, to izzušanu un abu tautu atšķirīgajām attiecībām ar šo kopīgo tēmu, stāsta režisors Valters Sīlis:

„Man tas likās interesants sākums sarunai un interesants punkts, no kura skatīties uz jautājumu, ko nozīmē izmirstoša valoda? Kā notiek valodas aiziešana? Kāda ir attieksme pret tādu mazākumu un vēlmi apliecināt savas tiesības? Un otra tēma ir mūsu pašu bailes par izmiršanu.”

Interesanti, ka izrādi caur savu pieredzi veidojuši un stāstīs gan aktieri un režisori, gan horeogrāfi un scenogrāfi. Viena no šī astotnieka ir igauņu scenogrāfe Epa Kubu (Epp Kubu), kura savulaik mācījusies Latvijas Mākslas akadēmijā un izrādē runās gan latviešu, gan igauņu un lībiešu valodā. Viņas telpa izrādē iekārtota ar tūkstošiem grāmatu.

„Es pirms 13 gadiem šeit, Rīgā, gāju mācīties lībiešu valodu, un man radās visādas intereses par lībiešiem. Gāju ciemos pie līvu valodas pasniedzēja Tenu Karmas (Tõnu Karma), kurš dzīvoja tepat, Āgenskalnā. Viņa dzīvoklis bija iespaidīgs – pilns ar grāmatām! Tas, ko jūs te redzat, ir manas atmiņas no ciemošanās pie viņa,” stāsta Kuba.

Kad jautā programmas „LATEST” veidotājai Gundegai Laiviņai, ar ko, viņasprāt, atšķiras igauņu laikmetīgais teātris un kādēļ vērts to redzēt, viņa saka: tajā valda daudz lielāka enerģija.

„Protams, igauņu teātris ir daudz lielāks un daudzveidīgāks, nekā mēs varam parādīt vienā mazā programmā, un arī Igaunijā, tāpat kā Latvijā, pastāv liels reālpsiholoģiskā teātra īpatsvars. Bet, runājot par neatkarīgo jomu, man jāsaka, ka viņi ir soli priekšā, un tur ir dažādi faktori. Viens no tiem – daudz lielāka interese pašiem māksliniekiem braukt strādāt un mācīties ārzemēs, pēc tam atgriezties Igaunijā ar šo jauno pieredzi. Var redzēt, ka viņiem ir daudz vairāk iedvesmas avotu un sadarbības partneru no dažādām valstīm, ko viņi ved uz Igauniju un kopā strādā. Tas veido šo ainu daudzveidīgāku nekā Latvijā. Otra lieta ir Kultūras ministrijas finansējums neatkarīgajam sektoram, kas ir stabils un garantēts, un to situāciju ar Latviju vispār nevar salīdzināt. Trešā lieta ir vairāki cilvēki, pateicoties kuriem, jau pirms daudziem gadiem igauņu neatkarīgais teātris un deja piedzīvoja lielu uzrāvienu,” - tā Laiviņa.

Igaunijas laikmetīgā teātra programmu „LATEST” varēs redzēt dažādās spēles telpās Rīgā no 15. līdz 18.februārim.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Teātris un deja
Kultūra
Jaunākie
Populārākie
Interesanti