Grīziņkalna, Mežaparka un Sarkandaugavas apkaimes ielas jau var tur atrast! Gan jau daļa no mūsu atklājumiem noderēs arī jūsu dzimtas vēstures papildināšanai, jo kā nekā piecpadsmit gadus krājam to, kas Rīgā un citur noticis pēdējos simt un vairāk gados.
Protams, raidījums turpinās, bet jaunus stāstus meklēsim vietās, kur krietni sen jau filmējām. Ir taču interesanti paskatīties, vai tur kas mainījies! Janvārī divas reizes atgriezīsimies mana vectēva dzimtajā Grīziņkalnā. Mūsu raidījuma uzticamie skatītāji droši vien atceras, ka
“Ielas garumā” pirmā varone pirms piecpadsmit gadiem bija ARTILĒRIJAS iela, kas savieno šo apkaimi ar Brīvības ielu.
"Ielas garumā" karte. Atrodi savu ielu TE.
Toreiz neskaitāmas reizes mēroju šo ielu visā garumā, lai saprastu, kas tur notiek. Ielūkojos namos un pagalmos, atklāju vietējiem vien zināmus ceļus un takas.
Es vēroju ļaudis, un viņi vēroja mani, bet, kad mēģināju iztaujāt, dažas aizdomīgas tantiņas Ziedoņdārzā prasīja man personas dokumentus. Tomēr aizdomu plīvurs nokrita, sarunu biedrus atradu (un vēl kādus!) un iela pamazām atklāja arī savas slēptās puses. Filmējot jau bijām tik acīgi, ka spējām to ieraudzīt.
Protams, katram sarunu biedram vispirms rūpēja viņa māja, bet visiem kopīgas bija raizes par Ziedoņdārzu. Vēl nebija aizmirsies tiesas process par dzejnieka Aleksandra Čaka pieminekļa postīšanu, kaut gan 2003. gadā galva jau sen atradās savā vietā uz postamenta. Tomēr
Ziedoņdārzs bija skumjš un panīcis.
Šogad janvāra pirmajā raidījumā iegriezāmies Rīgas 6. vidusskolā, kas atrodas pie Ziedoņdārza un pati piedzīvojusi nopietnas pārvērtības. Skolā mācās lielākā daļa apkaimes bērnu. Viņu vērojums mērāms labi ja piecpadsmit gadu garumā, bet izrādās, ka kontrasti ir pamanīti!
Tagad varētu uzdot jautājumu: vai kāds zin, kurā apkaimes objektā labas pārmaiņas notiek vislēnāk? Kāds varbūt teiks: ir varianti! Bet lielais vairums piekritīs mums, ka atbilde jāmeklē kvartālā starp Artilērijas, Krišjāņa Barona, Tērbatas un Lielgabalu ielām.
Grīziņkalnā šo piecpadsmit gadu garumā esam atgriezušies daudzas reizes. Visas tuvākās un tālākās ielas šajā apkaimē ir uzfilmētas.
Manuprāt, tieši šis rajons piedzīvojis vislielākās pārvērtības visā pilsētā.
Un tāpēc tur ir vērts atgriezties atkal. Pirmais pārmaiņu vēstnesis bija Mūrnieku iela, kurā tikāmies 2005. gadā.
Mūrnieku ielas renovācijas un labiekārtošanas projekts toreiz spārnoja ne tikai Mūrnieku ielas māju saimniekus, bet arī daudzus kaimiņu ielu iemītniekus. Citi kopā ar draugiem un radiem atjaunoja vecās koka mājas un uzposa pagalmus, bet citi pirmoreiz mūžā bija gatavi aizstāvēt savas vērtības “līdz pašām augšām”. Tie bija uzskatāmi pilsoniskās sabiedrības veidošanās aizmetņi. Tālāk gāja visādi: krīze, pagurums, paaudžu maiņa. Dažiem iesākto izdevās īstenot, bet citiem ne. Pirms divpadsmit gadiem mani īpaši saviļņoja Jāņa un Skaidrītes stāsti.
Otrs nozīmīgs pavērsiens apkaimes dzīvē bija centra “Koka Rīga” izveidošana Krāsotāju ielā.
Dažos gados tas kļuvis par kultūras centru, kur var saņemt konsultācijas koka ēku atjaunošanai un noskaidrot arī dažādus vēstures jautājumus. Ne velti centra direktors ir Voldemārs Eihenbaums, ar kuru kopā desmit gadu garumā esam izstaigājuši daudzas Rīgas ielas.
Dažas atjaunotas māju fasādes, jaunas ietves un laternu stabi apliecina, ka pārmaiņas notiek ne tikai Mūrnieku, Artilērijas un Krāsotāju, bet arī Sparģeļu, Lienes, Pļavas, Zaķu un vēl citās ielās.
“Ielas garumā” Grīziņkalnu kādreiz un tagad samērosim 13. un 27. janvārī plkst.18.35, bet man jāatzīst, ka pirms piecpadsmit gadiem Grīziņkalns bija laimīga izvēle pirmajam raidījumam “Ielas garumā”. Stāsts uzreiz piesaistīja skatītāju uzmanību, bet tālāk atlika vien spodrināt laimes pogu, ko man kādreiz uzdāvāja skursteņslauķis Varis Vilcāns.
