Berkovs uzsvēra, ka valsts simtgade ir fakts, ar ko Latvija patiesi var lepoties.
“Tas ir Latvijas liktenis, tā ir gluži nolemtība – būt šā kontinenta brīvības cīņu pirmajās rindās.
Un tā tas ir arī tagad tieši tāpat, kā tas bija iepriekš. Tieši tādēļ mums jāstāv un mēs stāvam plecu pie pleca ar jūsu valsts iedzīvotājiem,” sacīja Berkovs.
Viņš arī pauda, ka pagājušā gadsimta vēsture ļauj izdarīt secinājumu, ka Latvijas valsts un tautas brīvība vai nebrīve ir lakmusa tests, kas pierāda, cik brīva vai nebrīva ir visa Eiropa.
“Vēlos vēl vairāk precizēt un izteikties vēl skaidrāk: ja Latvija nav brīva, tad nav iespējama arī pilnībā brīva Eiropa. Tā būtu vairāk nekā nepilnīga. Tā būtu bezjēdzīga,” sacīja Pārstāvju palātas spīkers.
Viņš pauda, ka brīvības jautājums sniedzas pāri tādam jautājumam kā Lielbritānijas dalība Eiropas Savienībā. “Šī vēsts bija nozīmīga, jau pirms 1973.gadā iestājāmies toreizējā Eiropas Ekonomiskajā kopienā, un tā paliks tikpat svarīga, varbūt pat vēl svarīgāka pēc tam, kad esam aizgājuši no šīs savienības. Demokrātija mūsdienu Eiropā ir daudz svarīgāka par visiem īstermiņa apsvērumiem,” piebilda Berkovs.
Viņš mudināja mācīties no vēstures un aizvien ciešāk sadarboties nākotnes vārdā: “Mūsu nācijas šķiet esam atšķirīgas, bet daudzējādā ziņā tās ir gluži vai pārsteidzoši līdzīgas. Mēs atrodamies dažādos Eiropas civilizācijas punktos, taču pēc savas kultūras esam ļoti eiropeiski. Mūsu tautas ir rūdījusi jūra, un tām abām ir raksturīga zinātkāre. Mēs augsti vērtējam netradicionālus risinājumus. Mēs apbrīnojam nesatricināmu apņēmību. Mēs cienām izglītību. Un vairāk par visu mums dārga ir mūsu neatkarība.”
