Stāsti

Brīvības ielas: Valmieras Burkānciems top par prestižu privātmāju rajonu

Stāsti

Negodprātīgi uzņēmēji maldina sabiedrību, pārdodot simtgades svinībām gatavotus kulonus

Brīvības iela - Zilupes pilsētas vēstures lieciniece

Brīvības iela - Zilupes pilsētas vēstures lieciniece

Brīvības iela Zilupē vēl ir jauna iela, tai ir nepilni simt gadi. Taču pa šo laiku tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši daudzus gan priecīgus, gan bēdīgus notikumus.

Pa šo ielu, kas Vitebskas guberņas laikos bija parasts lauku ceļš, tika vesti būvmateriāli Maskavas dzelzceļa celtniecībai, pa šo ielu pirmās Latvijas brīvvalsts laikā aizsargāt valsts austrumu robežu devās Latvijas armija, pa šo ielu uz dzelzceļa staciju gāja dažādu varu represētie vietējie iedzīvotāji un uz savu pēdējo atdusas vietu - Zilupes apkārtnes ebreji un čigāni. Brīvības iela Zilupē pārdzīvojusi stipru ugunsgrēku un tikusi izbūvēta pilnīgi no jauna. Tagad pa Brīvības ielu uz vietējo skolu dodas jaunie zilupieši, iedzīvotāji te iet svētku gājienos un svētceļojumos.

“Sākotnēji tā nebija iela, bet gan tāds iebraucamais centrālais ceļš, kur visi ceļi saveda uz dzelzceļa staciju. Vēlāk tā plašinājās, jo bija jābrauc ne tikai uz dzelzceļa staciju, bet arī uz tirgu,” stāvot Brīvības ielas sākumā, saka zilupiete Ilga Ivanova. Pilsēta esot tapusi, pateicoties pagājušā gadsimta pašā sākumā izbūvētajai dzelzceļa līnijai, kas savienoja Ventspili un Maskavu, un dzelzceļam vienmēr ir bijusi liela nozīme pilsētas dzīvē.

“Vēl dzelzceļa stacija ir īpaša ar to, ka pirmās Latvijas laikā mans vecaistēvs brauca un nodeva tepat muitas uzpirkšanas punktā eksportam sviestu uz Angliju, bekonu eksportam uz Vāciju, katram zemniekam bija sava firmas zīme; tepat arī nodeva linus, tepat nodeva arī cukurbietes,” stāsta Ivanova.

Brīvības iela Zilupē ir pilsētas centrālā iela, tā ir apmēram pusotru kilometru gara un gar to atrodas gandrīz visas pilsētai svarīgās iestādes un objekti.

Pareizticīgo baznīca ir tā, kas ikvienu ceļotāju sagaida pilsētā. Pa Brīvības ielu pagājušā gadsimtā tauta braukusi un gājusi ne tikai uz tirgu, veikaliem vai dzelzceļa staciju, turpina Ilga:

“Tieši pa šo ceļu daudzi zilupieši devās vairākos virzienos – uz dzelzceļa staciju izsūtījumam gan uz Sibīriju, gan uz Salaspili, arī uz Aušvices koncentrācijas nometni. Diemžēl arī kādai daļai Zilupē dzīvojušo ebreju šis ceļš bija pēdējais ceļa posms ceļā uz nošaušanas vietu tepat Zabalockos.”

Otrā pasaules kara pašā sākumā 1941. gada jūnijā Zilupes dzelzceļa stacijā eksplodēja munīcijas ešelons un, tā kā visa Zilupes apbūve bija no koka, tad lielākā daļa pilsētas nodega. Uz Brīvības ielas, kas tolaik bija tikai ap puskilometru gara, palika tikai divas ēkas.

Pašlaik turpat Brīvības ielas kreisajā pusē, blakus stacijai atrodas arī muitas kontroles un robežkontroles punkts, un te tiek veiktas no Latvijas un Latvijā iebraucošo vilcienu un pasažieru pārbaudes.

Pilsētas centrs. Te uz Brīvības ielas atrodas galvenokārt padomju laikos celtās dzīvojamās mājas, tirgus, divi veikali, viens no tiem - kara laika ugunsgrēku pārdzīvojusī vēsturiskā divstāvu sarkanā mūra ēkā, kur pagājušā gadsimta sākumā bija armijas kazarmas.

Pilsētas centrā pretī bijušās kazarmas ēkai jau vairāk nekā 60 gadus vecā koka mājā, kas, pateicoties pēdējai renovācijai, ir ieguvusi spilgti dzeltenu krāsu, atrodas vietējā aptieka.

“Zilupes aptieka ir vienīgā diennakts aptieka. Rēzeknē tikai tagad,” stāsta aptiekāre Inta, atzīmējot, ka tagad naktī medikamentus var iegādāties vai nu Zilupē, vai gandrīz 80 kilometrus tālajā Rēzeknē. Apmeklētāju pat naktīs netrūkstot. ''Gadās, arī trīs, pieci; ja kāda diskotēka vai pasākums, tad līdz rītam. Nāk. Minerālūdeni pērk. Vispār visu kaut ko izvēlas, ne tikai medikamentus, ir uztura bagātinātāji, bērnu pārtika, kosmētika ir.”

Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Zilupē aizvien biežāk ieskanas latviešu valoda, jo Brīvības ielas malā ir izvietojies gan Zilupes tautas nams, gan Mākslas un mūzikas skola, gan Zilupes vidusskola.

“Jāņu gājienus, kāzu gājienus [iela] ir piedzīvojusi. No pareizticīgo baznīcas uz svētavotu taisni pa Brīvības ielu dodas gājiens katru gadu un pulcē tūkstošiem cilvēku ne tikai no Latvijas vietām, bet arī no ārvalstīm,” stāsta Ilga Ivanova.

Tagad Brīvības ielā Zilupē ir 100 ēkas. Dažas no mājām stāv tukšas, taču lielākā daļa ir sakoptas un to iedzīvotāji te jūtas lepni par savu pilsētu.

Marina dzīvo Brīvības ielas beigās. Viņas vienstāva koka māja un teritorija ap to vairāku gadu garumā tika atzīta par sakoptāko māju pilsētā:

“Es ļoti mīlu savu māju, un cenšos darīt visu, lai būtu skaisti. Protams, cilvēkiem lai būtu patīkami skatīties un lai man būtu labi te. Zilupe tā ir vislabākā pilsēta. Es nekur vairs negribu dzīvot. Nekur. Tikai Zilupē.”

Zilupē putina. Sniegs šogad Latgales austrumos birst dāsni, taču Brīvības ielā tas ir tik rūpīgi notīrīts, ka pat redzams jaunais trotuārs un līdzenais ielas segums. Arī Zilupe pošas Latvijas simtgades svinībām.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti