Ingas Grizānes māsa Ritma Āfrikā dzīvo jau vairākus gadus. Segā ir gan Ritmas, gan abu viņas dēlu stāstu kvadrātiņi.
“Gan māsai, gan māsas bērniem, zīmējot to tieši priekš Latvijas segas, Latvijas simtgadei bija savas emocijas, bet man personīgi arī ir ļoti emocionāli. Liekas, ka daļiņa no māsas un māsas ģimenes ir šeit. Tik bieži jau nesanāk satikties,” atzina Inga.
Inga ir ļoti priecīga, ka pati pirmā vieta, kur “Stāstu sega Latvijai” nonāk pie skatītājiem, ir tieši viņas pusē – Alūksnē. Un viņa no atklāšanā sanākušajiem nebūt nav vienīgā, kura stāstu segā ierauga savus tuvos.
“Es arī jūtos kā viena no šiem kvadrātiņiem, jo arī manas dzimtas kvadrātiņš ir ieausts šajā segā. Mana vecvecmamma Anna kopā ar savu vīru Viktoru bija saimnieki Bauskas pusē. Audzēja lielas kāpostgalvas kā sivēnus un mīlēja savu zemi. Un tad pie viņiem nonāca ziņa, ka viņu ģimene varētu tikt izvesta. Un vienā naktī tika pieņemts lēmums atstāt Latviju,” stāstīja Alūksnes novada pašvaldības Kultūras un sporta nodaļas vadītāja Sanita Eglīte.
Desmit metru gara un trīs metrus augsta. “Stāstu sega Latvijai” vēstī 1100 ārzemēs esošu tautiešu dzīvesstāstus, domas un jūtas par Latviju. Te atrodami gan Otrā pasaules kara trimdas stāsti, gan mīlasstāsti, kas aizveduši uz citām zemēm, un sirsnīgas vēstules dzimtajai pusei.
“Visu laiku gribas raudāt. Bet, protams, ka jāpārvērš tas priekā, jo īstenībā tā raudāšana nāk no tā, ka tu izjūti katra tā cilvēka domas un jūtas par Latviju un par to, ko viņi grib mums pastāstīt,” sacīja muzeja “Latvieši pasaulē” vadītāja, stāstu segas idejas autore Marianna Auliciema.
Katram auduma kvadrātiņam līdzi atceļojis arī rakstisks stāsts, ko ikviens apmeklētājs varēs izlasīt digitālā formā. Alūksnes muzejā sega viesosies līdz 3. martam. Kopumā aicinājumam izstādīt segu šobrīd atsaukušās 10 pašvaldības, un nākošā pieturvieta būs Madona.
