Brīvības iela Viesītē ir viena no galvenajām ielām. Senāk, laikos, kad Viesīti pazina kā Āžu miestu, kur krogā atpūsties piestāja pa ceļam uz Neretu, bruģēto ceļu dēvēja par Neretas ielu.
Viesītes novada pašvaldības muzeja “Sēlija” vadītāja Ilma Svilāne stāsta, ka Latvijas pirmās neatkarības laikā nosaukums nomainīts uz Brīvības ielu. Lai gan bruģi aizstājis asfalts, Brīvības iela savu nosaukumu ir saglabājusi arī padomju gados.
Iela sākas no Raiņa ielas. Pašā sākumā, ēkā ar numuru 2, ir vecā aptieka, kur zāles iegādāties var arī šodien. Blakus neliels skvēriņš, kur senāk bijusi pazīstamā mediķa Paula Stradiņa dzimtā māja. Mūsdienās ēkas vietā ir piemiņas akmens.
Farmaceite Aina Pečauska smejoties saka - Brīvības iela savā ziņā ir saistīta ar medicīnu. Vēl bez aptiekas un Stradiņa dzimšanas vietai veltītās piemiņas zīmes, te atrodas slavenajam mediķim veltītais muzejs.
Pečauska Viesītē dzīvo jau 41 gadu. Aptiekā, kurā apskatāmi senie kases aparāti un zāļu pudelītes, strādā teju visu darba mūžu. Taču Brīvības ielā rit ne tikai viņas darba solis:
''Dzīvoju gan! Šajā pašā ēkā. Gan strādāju, gan dzīvoju Brīvības ielā. Pāri pagalmam un darbā. Visa mana dzīve ir Brīvības ielā 2.''
Lai gan iela ir dažādām vēsturiskām vietām bagāta, cilvēki ikdienā par tās vēsturi no skaļo nosaukumu – Brīvības iela – neaizdomājas.
''Uzmanību nepievēršu tam. Sākas mūsu Brīvības iela ar aptieku, un tā viņa ir bijusi visu laiku. Un tā mēs dzīvojam uz savas ielas, un tā īpaši ne ar ko neizceļamies. Vienkārši tā viss notiek, rit uz priekšu,'' saka Pečauska.
Šajā ielā liela daļa ēku ir celtas no koka. Pamatā vienstāvu mājas. Muzeja vadītāja stāsta, ka dziļāk ielā ir arī daži lepnāki nami, celti no sarkaniem ķieģeļiem, kuri iegūti tepat Viesītē. Viens no šiem namiem bija pagasta nams, nu tur atrodas novada dome.
Brīvības ielā 10 novada domē strādā Daina Vītola, kura, savā ziņā pateicoties seniem notikumiem Viesītē un Brīvības ielā, ir kļuvusi par Latvijas Jūras spēku viena patruļkuģa krustmāti. Pirms pāris gadiem Jūras spēkiem radusies iecere būvēt piecus jaunus patruļkuģus un tiem vārdus dot par godu vietām Latvijā, kur notikušas Brīvības cīņas. Pa vienam apdzīvotas vietas nosaukumam no katra novada, arī Sēlijas. Patruļkuģis P-07 ieguva Viesītes vārdu.
Kuģiem izraugās krustmātes. Un pašvaldība pēc apspriešanās izvirzījusi Vītolu:
''Mani senči ir saistīti ar šīm Brīvības cīņām. Mans vecaistēvs piedalījās atbrīvošanas cīņās un par to tika apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni. Mūsu ģimenē vēl radinieks, man tāds nedaudz tālāks, arī piedalījās šajās cīņās. Viņš arī ir Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris. Līdz ar to es tiku nominēta kā kuģa krustmāte. Jo šī sasaiste bija saistīta ar atbrīvošanas cīņām.''
Krustmātes pienākums esot uzturēt saziņu ar kuģa komandu, kura tiek aicināta piedlīties pilsētas svētkos, Lielajā talkā.
Pieminot Brīvības cīņas, Viesītē uz Brīvības ielas ir tām veltīta piemiņas zīme. Ko Brīvības ielas nosaukums nozīmē šīm cīņām par godu būvētā kuģa krustmātei?
''Nezinu, vai tas mūsdienās ko tur piešķir. Jo šī iela... mēs ar šo nosaukumu izauguši esam. Ja es atcerētos, ka cits nosaukums un tad pārdēvēta, bet es vietējā, gan dzimusi, gan augusi, - vienmēr ir bijusi Brīvības iela. Es neatceros, ka kāds cits nosaukums būtu bijis. Līdz ar to šis ielas nosaukums man ir klāt, manā ikdienā visu laiku. Brīvības iela,'' spriež Daina Vītola.
Kā Viesītei padomju gados izdevās nosargāt Brīvības ielas nosaukumu? Muzeja vadītāja Ilma Svilāne spriež, ka tas ir bijis luterāņu baznīcas nopelns. Teju ielas galā slejas dievnams, kurš nes Brīvības vārdu.
''To pat grūti pateikt. Varbūt tā ir, ka varbūt pat baznīcas nopelns. Jo baznīca saucās oficiāli evaņģēliski luteriskā Viestītes Brīvības baznīca. Baznīcai jau nevar to nosaukumu tik vienkārši nomainīt. Katrā ziņā brīvības vārds, tas ir tāds plašs jēdziens, katrs cilvēks grib brīvību un gribam dzīvot brīvā valstī, brīvā zemē. Dažbrīd jūtamies tai brīvā valstī. Un arī daudzi padomju laikā jutās brīvā valstī. Viņiem nebija saprašanas par to, ka var arī citādi dzīvot. Tāpēc tas brīvības vārds, es domāju, viņš netika domāts kā Latvijas brīvvalsts, netika likta vienādības zīme, bet Brīvības iela bija tā brīvības ideja, cilvēki, kas tur dzīvoja gribēja tādā vietā dzīvot, kur ir Brīvības iela,'' klāsta Svilāne.
Brīvības ielā pie sludinājumu stenda lasāma afiša. Tajā cilvēki tiek aicināti uz svinībām par godu tam, ka Viesītei jau 90 gadus ir pilsētas statuss. Bet Brīvības ielas nosaukums bija vēl tad, kad viesītieši par pilsētniekiem sevi dēvēt nevarēja.
