Dienas notikumu apskats

„Lufthansa" un "Air France" darbinieku streiki šodien ietekmējuši simtiem reisu

Dienas notikumu apskats

Jaunā Rīgas teātra ēkas rekonstrukcijai pietrūkst 12 miljonu eiro

Londonas Grāmatu gadatirgū šogad uzmanības centrā Baltijas valstis

Atklāj Londonas Grāmatu tirgu. Baltijas valstis – goda viesu statusā

Londonā otrdien, 10.aprīlī, atklāj vienu no lielākajām un prestižākajām grāmatu mesēm Eiropā – Londonas Grāmatu tirgu. Centrālā loma šogad tajā piešķirta Baltijas valstīm, kas svin savu simtgadi.

Londonas grāmatu tirgū Baltijas valstis pārstāvēs 12 literāti, kuri atspoguļo Latvijas, Lietuvas un Igaunijas augstāko sniegumu mūsdienu literatūrā. Latviju pārstāv dzejnieks Kārlis Vērdiņš un rakstnieces Luīze Pastore, Inga Ābele un Nora Ikstena.

Gatavojoties šim notikumam, Latvijas valsts jau pirms vairākiem gadiem piešķīra apmēram divus miljonus eiro, lai taptu jauni latviešu autoru darbu tulkojumi angļu valodā un tiktu izveidoti kontakti ar britu grāmatu izdevējiem.

Kā Latvijas Radio sacīja platformas “Latvian Literature” pārstāve Juta Pīrāga, pateicoties šim valsts atbalstam, Latvijas literatūra piedzīvo vēl nebijušu interesi ārzemēs.

Juta Pīrāga stāsta par latviešu literatūru ārvalstīs

    “Tas ir radījis pozitīvu “sniega bumbas” efektu; mēs redzam, ka pieaug interese par latviešu literatūru. Jo tas ir bijis drošs finansējums četru gadu garumā, kad mēs varam beidzot strādāt ilgtermiņā. Nav jāstrādā vairs tikai no viena notikuma uz otru, bet mēs beidzot varam nospraust ļoti ambiciozus mērķus, pat tādus, kuriem sākumā gandrīz neviens Latvijā neticēja,” saka Pīrāga.

    Ambiciozākais mērķis bijis trīs gadu laikā izdot angliski 25 jaunas latviešu grāmatas. Līdz šim brīdim britu izdevniecībām pārdotas jau 40 darbu tiesības.

    “Salīdzinājumam – 2013. un 2014. gadā ar valsts atbalstu tika gadā iztulkoti un izdoti 5–6 latviešu autoru darbi citās valodās, bet tagad tās ir apmēram 40 grāmatas gadā dažādās valodās,” min Pīrāga.

    Pašlaik konkursos par atbalstu latviešu literatūras tulkošanai ārvalstu izdevēji jau stāvot rindā.

     

    Viena simtgade, atšķirīgas pieejas

    Katrai no Baltijas valstīm ir sava stratēģija, kā prezentēt savu literatūru Londonā. Viena no Latvijas stenda atšķirīgajām iezīmēm ir kampaņa “I’m Introvert”. Tās ietvaros latvieši tiek pasniegti kā cilvēki, kuriem ir grūti publiski uzstāties, bet kuri sevi izpauž grāmatās un internetā.

    Savukārt lietuvieši ir izvēlējušies runāt par grāmatu kontrabandu. Kā stāsta Lietuvas Kultūras institūta pārstāve Rūta Nanartavičūte, grāmatas nelegāli tika nogādātas Lietuvā, kad tā vēl bija daļa no Krievijas Impērijas.

    “Bija laiks, kad cara valdība aizliedza Lietuvā drukātās grāmatas lietuviešu valodā.  Tajā laikā lietuvieši nelegāli veda grāmatas no ārzemēm. Tas bija miermīlīgs veids, kā atgriezt Lietuvā lietuviešu kultūru un grāmatas par spīti visiem aizliegumiem. Mēs to uzskatām par visai varonīgu un īpašu vēstures periodu,” atzīst Nanartavičūte.

    Vēsture dominē arī Lietuvas daiļliteratūrā. Nanartavičūte stāsta, ka tieši vēsturiskie romāni līdztekus bērnu grāmatām šobrīd tiek aktīvi tulkoti angļu valodā.

    Arī Igaunijas Literatūras centra direktore Ilvi Līva uzsver, ka viņu autori tiek regulāri tulkoti angliski. Tādēļ tik būtisks tulkoto grāmatu pieaugums kā Latvijā pie viņiem nav vērojams: “Protams, mēs pēdējā laikā esam vairāk strādājuši ar britu izdevējiem un vietējo grāmatu tirgu. Ir paveikts vairāk nekā parasti. Bet es teiktu, ka tendence tulkot igauņu literatūru angliski ir vērojama jau vairākus gadus.”

    Atšķirībā no Latvijas stenda igauņi nemēģina uzsvērt kādu īpašu baltiešu raksturiezīmi: “Tā tas ir.  Mēs vienkārši svinam. Mēs esam tepat bez papildu programmas. Un mēs jebkurā gadījumā esam introverti. Varbūt tas tādēļ arī ir – mēs esam īstie introverti.”

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Literatūra
    Kultūra
    Jaunākie
    Interesanti