Kultūras Rondo

Laikmetīgās mākslas darbi kā provokācijas un to robežas

Kultūras Rondo

Latvijā būs mākslinieka Lara Strunkes personālizstāde ‘’Aiza’’

Baltijas simbolisms Parīzē. Saruna ar projekta vadītāju Gintu Gerhardi-Upenieci

Baltijas simbolisma izstāde Orsē muzejā akcentē Baltijas īpašo mantojumu

Šodien Parīzē, Orsē Mākslas muzejā, atklāj izstādi "Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstīs” (“Âmes sauvages. Le symbolisme dans les pays baltes”), ko veido četri Baltijas valstu nacionālie mākslas muzeji Rīgā, Tallinā, Viļņā un Kauņā. Latvijai par īpašu pārsteigumu kļuva izstādes reklāmas plakātam izvēlētā Johana Valtera glezna "Zemnieku meitene”.

Izstādes virskurators ir Eiropas simbolisma pētnieks Rūdolfs Rapeti; viņš ir arī šīs izstādes idejas autors. Izstāde iepazīstina ar igauņu, latviešu un lietuviešu tēlotājmākslu, kura tapusi no 19. un 20. gadsimtu mijas līdz valstiskās neatkarības iegūšanai 1918. gadā.

"Rūdolfs Rapeti veido šo stāstu, un stāstā ir noteiktas lietas, ko viņš grib akcentēt. Viņš grib akcentēt mūsu etnogrāfiju, mūsu saknes, mantojumu un saiknes ar Eiropu,” intervijā Latvijas Radio raidījumā "Kultūras Rondo” izstādes kuratora darbu izvēli skaidro projekta izstādes vadītāja Ginta Gerharde-Upeniece, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Latvijas vizuālās mākslas departamenta vadītāja.

"Lai šīs saknes parādītu, ir attiecīgie darbi, kas zināmā mērā pat pārsteidza. (..) Tas ir stāsts par Baltijas saknēm, par Baltijas identitāti, par tīro, īpašo folkloras mantojumu, kas ir mūsos, par kuru paši sakām, nē, mēs jau uz Eiropu skatījāmies,” turpina Gerharde-Upeniece.

"Tas ir fantastisks savienojums, kā var salikt Eiropas pieredzi, ko mākslinieki redzējuši,  un atrast un parādīt katrā no baltiešiem – arī igauņiem un lietuviešiem, kādas nāk ārā "zemūdenes” par mums. Arī atšķirības. Brīnišķīgs stāsts.”

Izstādi veido trīs daļas: "Mīti un simboli” – drūmas, sabiezinātas krāsas, stāsts par mūsu saknēm; "Dvēsele” – sejas, portreti, dvēseļu stāvokļi, tas, kas simbolismā ir  redzamā daļa, un jutoņa, kas ir neredzamā daļa. Attēli rāda arī neredzamo daļu. Trešā daļa ir "Ainava”, kur ir Vilhelms Purvītis, kas ir viens no centrālajiem autoriem.

"Šis stāsts beidzas ļoti laimīgi, ar gaišām pavasarīgām noskaņām, pozitīvu jutoņu, ar cerību Baltijai. Laikmetīgais skatījums uz Baltiju ir cerīgs. Tas ir stāsts, ko Rapeti gribēja stāstīt,” uzskata Gerharde-Upeniece.

Projekta vadītāja cer, ka izstāde Orsē muzejā ļaus starptautiskai publikai daudz vairāk iepazīst Baltijas valstis un uzzināt par mums.

Kad vēl notikusi tik liela mēroga vienota Baltijas valstu mākslas skate Parīzē?

Jautājums 1 / 10

"Lai kā mēs domājam, ka mūs pazīst, mūs diemžēl nepazīst. Ienākot izstādē, redzēju, ka ir karte, kur atrodas Baltijas valstis Eiropā. Ir skaidrošanas, izglītošanas darbs, kas jāveic pirms.

Ir katalogs, kur skaidrota Baltijas vēsture, ir skaidroti mākslas dzīves notikumi. Ir liela izglītojošā funkcija, ko visu laiku veiks Orsē muzejs. Viņi ir adaptējuši mūsu simbolismu, lai tālāk runātu par kultūru, par tradīcijām,” atklāj Gerharde-Upeniece.

Runājot par četru Baltijas valstu muzeju – Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Igaunijas Mākslas muzeja, Lietuvas Nacionālā  mākslas muzeja, M. K. Čurļoņa Nacionālā mākslas muzeja –, kas iesaistījās izstādes veidošanā, sadarbību, Gerharde-Upeniece bilst, ka esam kļuvuši vienotāki un ir pleca sajūta.

Viņa arī pastāsta, ka nav zināms, kāpēc tieši Johana Valtera glezna izvēlēta izstādes reklāmai, un atklāj, ka iepriekš tas bijis cits darbs.

"Kad ieraudzījās "Zemnieku meiteni”, tas bija pārsteigums. Tad bija jautājumi, kā – tas ir simbolisms? Mums zināmā mērā ir cits priekšstats par simbolismu. Šis ir redzējums no malas,” atzīst Gerharde-Upeniece.

Izstāde "Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstīs” Orsē mākslas muzejā būs aplūkojama līdz 15. jūlijam.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Māksla
Kultūra
Jaunākie
Populārākie
Interesanti