Dienas ziņas

Pēc aknu transplantācijas jūtas labi

Dienas ziņas

"Nepaej garām!": Veronikas stāsts

"Neredzamā bibliotēka" Pelčos

Atgādina par piemirsto, taču savdabīgo Pelču bibliotēku

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Lai vairāk izzinātu piemirstu, bet nozīmīgu kultūras mantojuma daļu – zudušās, izceļojušās, Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājumā nonākušās dažādu institūciju un privātpersonu bibliotēkas - tiek īstenots projekts “Neredzamā bibliotēka”. Tajā iesaistījušās vairākas Latvijas bibliotēkas un arī iedzīvotāji. Viena no “neredzamajām bibliotēkām” ir Pelču pilī.

20.gadsimta sākumā celtā Pelču pils varēja lepoties ne tikai ar to, ka tā bija Kurzemē pirmā pils laukos, kur ierīkota centrālapkure, bet arī ar plašu saimnieka firsta Mihaela fon Līvena bibliotēku. Viņš bijis kaislīgs lasītājs. Katru grāmatu, ko firsts iegādājies, viņš iesējis un titullapā iespiedis savu īpašnieka zīmogu. Firsts miris 1909.gadā, bet 20. gados tika izlemts Pelču pili izmantot skolas vajadzībām, tad daļa bibliotēkas nonāca valsts īpašumā.

Pilī notika pamatīga pārbūve, un vienīgā telpa, kas saglabāja savu sākotnējo iekārtojumu, bija greznā pils bibliotēka, kas ir unikāls gadījums Latvijas kultūras dzīvē.

Šobrīd gan pilī ir remontdarbi, tāpēc te valda klusums, bet ikdienā te saimnieko skola un te ir skolotāju istaba, arī pagasta bibliotēka ir pilī, tikai ne vēsturiskajā vietā. Šīs bagātās vēstures dēļ firsta Mihaela fon Līvena bibliotēka ir iekļauta Latvijas Nacionālās bibliotēkas un Latvijas valsts simtgades projektā “Neredzamā bibliotēka”.

“Tās ir ļoti svarīgas mūsu kultūrvēsturē, bet vai nu vairs nav klātesošas, vai sajukušas ar citu kultūrslāni. Mēs pētām šādas bibliotēkas, vācam ziņas par tām,” saka projekta “Neredzamā bibliotēka” vadītāja Inga Surgunte. Viņu papildina Pelču bibliotēkas vadītāja Aija Kņaze: “Es domāju, ka tas ir viens no veidiem, kā vispār saglabāt lauku bibliotēkas”.

Pelču bibliotēkas vadītāja firstu Mihaelu fon Līvenu sauc par pirmo bibliotekāru Pelčos, jo arī viņš uzskaitījis savas grāmatas. Pēc viņa atstātajām grāmatu identificēšanas pazīmēm šobrīd  Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājumā atklātas jau 135 firsta grāmatas. “Cilvēks atklājas nevis kā bibliotēkas lietotājs, bet kā krājējs un viņam ir ārkārtīgi vērtīgi eksemplāri, bet par to mēs noteikti vēl dzirdēsim. 2019.gadā visa informācija būs apkopota, savākta, pārbaudīta un tad mēs stāstīsim Latvijai, cik īpaši ir Pelči,” saka Latvijas Nacionālās bibliotēkas Letonikas un Baltijas centra pētniece Kristīne Zaļuma.

Šai projektā ir apmēram 20 ''neredzamās bibliotēkas'' no visas Latvijas, un pirmo reizi ar paveikto publiski varēs iepazīties nākamā gada 29.augustā, kad Latvijas Nacionālā bibliotēka svinēs savu simtgadi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti