Pirmdien Parīzē viesojas visu triju Baltijas valstu prezidenti, un viņi tiksies ar Francijas līderi Emanuelu Makronu.
Lieģis gan piezīmēja, ka “Francija izprot mūsu drošības situāciju, līdz ar to apliecinājums no Francijas nebūs tik nepieciešams, kā tas bija no ASV”. Arī šobrīd Francijas karavīri atrodas Lietuvā. "Mēs varam būt gandarīti, ka Francija iesaistās reģionālajā drošībā, un 300 Francijas karavīri atrodas Baltijas telpā," sacīja Lieģis.
"Būs apliecinājums no Francijas puses, ka viņi uzturēs šo iesaisti tik ilgi, kamēr tas būs vajadzīgs," teica vēstnieks.
Lieģis norādīja, ka visu četru prezidentu sarunā tiks aplūkoti arī Eiropas Savienības nākotnes jautājumi.
Vēstnieks neizslēdza varbūtību, ka Latvijas prezidents Raimonds Vējonis varētu pārrunāt Makrona iespējamo vizīti Latvijā. "Pašreiz mums nav apstiprinājuma [tam, ka Makrons varētu ierasties Latvijā]," sacīja Lieģis. Tomēr arī pats Makrons iepriekš jau bija sacījis, ka vēlas apmeklēt visas Eiropas Savienības dalībvalstis.
Tomēr vizītei Francijā būs arī dziļi simboliska nozīme.
Proti, visu triju Baltijas valstu prezidentu vizīte pirmdien, 9. aprīlī, Francijā un tās galvaspilsētā Parīzē apliecinās Baltijas piederību Eiropas kultūrai un vēsturei, ko vēl vairāk pastiprinās Igaunijas, Lietuvas un Latvijas simtgades konteksts.
Kultūras piederību spilgtina fakts, ka Orsē muzejā pirmdien atklās izstādi “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstīs”, kurā piedalīsies Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida, Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, kā arī Vējonis un Makrons. “Mēs [Baltija] esam un paliekam daļa no mainīgās Eiropas, kuru Makrons ļoti aktīvi cenšas reformēt,” norādīja Lieģis, piebilstot: “Mums joprojām ir liels darbs attiecībā uz savas valsts nopelnu reklamēšanu.”
Viņš pauda - izstāde apliecinās, ka Baltija jau sen ir piedalījusies Eiropas kultūras tēlā, un Igaunija, Lietuva un Latvija Eiropai var piedāvāt gan savu kultūru, gan vēsturi.
