Sadaļas Sadaļas
Latvijas valsts simtgade
Latvijai 100 - būtiskākie notikumi

Kā dzima Latvija - Latgales kongress
Vēsture 1 minūtē: Latgales kongress
Pirms Latvijas valsts Latvija bija ideja – kā kopīgs mērķis. Ap 1860. gadu, kad jauni latviešu studenti Tērbatā – jaunlatvieši – domāja, kā latviešu nākotni padarīt labāku, izpratne par to, kas ir Latvijas robežas, bija atšķirīgas.

Vairāk

Latvijas valsts izveidošanās

Kas un kāpēc jāzina
Kas un kāpēc jāzina par Latvijas Neatkarības kara sākumu
1918. gada 22. novembrī mūsdienu Latvijas Republikas robežu šķērsoja Padomju Krievijas Sarkanās armijas vienības. Šajā pat dienā Sarkanā armija arī pirmo reizi (tiesa gan, nesekmīgi) mēģināja ieņemt Narvas pilsētu Igaunijā. Līdz ar to Baltijas valstīm bija jāuzsāk bruņota cīņa par savu neatkarību pret Krievijas agresiju.

Vairāk

Simtgades filmas

Vairāk

Vairāk

Latvijas gredzeni
Dokumentālais raidījumu cikls "Atslēgas. Gadsimta vēstures atradumi"

Vairāk

Latvijas stāsti Latvijas simtgadei

Vairāk

Latvijas dienasgrāmatas

Vairāk

Jaunākās Latvijas valsts simtgades ziņas
Tests: Ko tu zini par ordeņiem un to vēsturisko evolūciju?
Pirms 102 gadiem – 1918. gada 18. novembrī tika pasludināta Latvijas valsts. 1924. gada 25. martā Valsts prezidents Jānis Čakste izsludināja likumu par civilo ordeni, kam jāizceļ varoņi, kuri sekmējuši Latvijas valsts nodibināšanu.
Agrārajai reformai 100: sādžu sadalīšana viensētās Latgalē
1920. gada septembrī Satversmes sapulce pieņēma Agrārās reformas likuma 1. un 4. daļu. Tas bija aizsākums Latvijas agrārajai reformai (1920–1937). Reforma paredzēja muižu zemju, ēku, inventāra, lopu konfiskāciju un zemes, ko ieskaitīja Valsts zemes fondā, sadalīšanu bezzemniekiem un sīkzemniekiem. Latgalē bez tam viens no svarīgākajiem reformas uzdevumiem bija sādžu zemju dalīšana viensētu saimniecībās. Zemes ierīcības darbu šo pasākumu dēvēja pat par otro lielo agrāro reformu.
FOTO: Vecticībnieku dzīve Latvijā pirms 100 gadiem
Pirms 100 gadiem, 1920. gada 4. novembrī, Rēzeknē notika Pirmais Latvijas vecticībnieku kongress. Pirmie vecticībnieki, kuri nepiekrita jauninājumiem baznīcas dzīvē, ko ieviesa patriarhs Nikons, Latvijā ieradās 1659. gadā, kopš tā laika izveidojot vecticībnieku kopienas Rēzeknē, Daugavpilī, Jēkabpilī, Jelgavā un Rīgā.
Ludza un tās muzejs. Pirms un pēc simt gadiem
Pirms simt gadiem, 1920. gada augustā, Ludzas apriņķa priekšnieks Jezups Soikans nodibināja latgaliešu kultūras veicināšanas biedrību, atvēra lasītavu un vēsturiskā inventāra muzeju. Šī jubileja kļuva par iemeslu Rus.lsm.lv doties uz Latvijas vecāko pilsētu (pirmo reizi Ļucina (Ludza) minēta 1177. gadā, lai gan ne visi šai versijai piekrīt), uz Ludzas novadpētniecības muzeju, kurš arī izaudzis, pateicoties senajai Soikana iecerei.
No Kurzemes vēstures. Kad Palanga vēl bija mūsu
“Abi mani vectēvi sargāja Latvijas teritoriju – Palangu - 1920. gadā 10. Aizputes kājnieku pulka sastāvā. Man “Latvijas pilsētiņa Palanga” ir daļa no ģimenes vēstures, jo šajā pulkā dienēja gan abi mani vectēvi, gan viņu brāļi,” Rus.lsm.lv pastāstīja Gundars Sisenis.
Ceļojošā simtgades izstāde «100 grāmatas bērniem» apskatāma Ventspilī
Pārventas bibliotēkā Ventspilī līdz jūnija beigām apskatāma ceļojošā izstāde “100 grāmatas bērniem”. Tas ir Rīgas Centrālās bibliotēkas veltījums Latvijas simtgadē - kolekcija, kurā aplūkojamas grāmatas, kas izdotas mūsu valsts pastāvēšanas simt gados – katrā gadā izvēlēta viena grāmata. Izlasē ir arī ventspilnieka Herberta Dorbes grāmata, paziņojumā presei informē  muzeja pārstāvji.
Vai mīlestību var uzfilmēt? Saruna par dokumentālo filmu «Katra diena simtgadē»
Leģenda par Rīgas poētiskā kino skolu ir dzīva kino vēstures grāmatās un vecās latviešu dokumentālās filmās. Laiks ir kļuvis daudz dinamiskāks, un režisoru sapņi uz ekrāna izskatās savādāk. Tāpēc pārsteidza ne tikai režisores Dzintras Gekas un operatora Viktora Grībermana apņemšanās uzfilmēt 2018. gada katru dienu, bet arī stils, kādā viņi to bija nolēmuši rādīt uz ekrāna. Filmas “Katra diena simtgade. Gadalaiki” veidotāji bija izvēlējušies veidot savu stāstu vizuāli tēlaini, kas ir saprotami, atpazīstami un aizkustinoši katram latvietim un arī nelatvietim.
Kā izlietos Latvijas simtgades programmā atlikušos 9 miljonus eiro?
Līdz Latvijas simtgades programmas beigām, kas ir nākamgad, atlikuši 9 miljoni eiro. Plānots turpināt vairākus iesāktos projektus, taps arī nozīmīgi jaundarbi. Kaut ekspertu viedokļi atšķiras, programmas veidotāji vērtē, ka jau paveikts daudz ceļā uz simtgades mērķu sasniegšanu, un sola, ka veiksmīgi iesāktās programmas turpināsies arī pēc simtgades beigām.
LTV būs skatāmi Latgales atbrīvošanas simtgades pasākumi un dokumentālā filma
Ar lielu poļu spēku atbalstu Latvijas karaspēkam pirms 100 gadiem cīņās par Latgales atbrīvošanu izdevās pārvarēt padomju armijas pretspēku. Tam par godu tapusi dokumentāla filma, bet otrdien, 21. janvārī, Rēzeknē notiks Neatkarības kara simtgades pasākumi, un tos tiešraidē varēs vērot sabiedrisko mediju portālā LSM.lv un LTV1 Ziņu speciālizlaidumā.
Kultūras budžets pēc simtgades svinībām: vai sākušās paģiras?
Gatavošanās Latvijas simtgadei deva pamatīgu uzrāvienu Latvijas kultūras dzīvei – papildu miljoni Latvijas filmām un literatūras eksportam, pirmoreiz nauda Nacionālajai enciklopēdijai un “Latvijas skolas somas” projektam, jauns Baltijas kultūras fonds, plaša publiskās diplomātijas programma. Pagājis gads kopš simtgades svinībām, un svētkiem piešķirtā nauda iet uz beigām. Katra no programmām pa savam cīnās par nākotnes garantijām.
VIDEO: Latvijas valsts simtgades programmas forums
Šī gada Latvijas valsts simtgades programmas forums ir veltīts Latvijas valsts simtgades programmas pirmā posma rezultātiem 2015.–2018. gadā. Savā pieredzē un simtgades programmu pēctecībā dalīsies kolēģi no Lietuvas un Igaunijas. Tāpat tiks pārrunāti Latvijas valsts simtgades programmas 2020. gada centrālie notikumi. Forumam 11. decembrī bija iespēja sekot līdzi LSM.lv tiešraidē. 
Latvijas Universitātē atklāta ceļojošā izstāde «Latvijas kultūras alfabēts»
Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra Dabas mājā atklāta audiovizuāla instalācija “Latvijas kultūras alfabēts”. Tā tapusi, atzīmējot Latvijas nacionālo kultūras, izglītības un zinātnes institūciju simto gadadienu, kas iekļauta UNESCO svinamo gadadienu sarakstā. Līdz ar instalāciju – skolas soliem, kādi bija raksturīgi gadsimta sākuma izglītības iestādēs – atklāta arī grāmata, kurā stāstīts par nozīmīgākajiem sasniegumiem un personībām kultūrā un zinātnē.
Sarunas par mākslu olīvkoku pavēnī. LMA izstādes «Academia» recenzija
Viens no Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) notikumiem savas simtgades svinību ietvaros ir vērienīga studentu izstāde “Academia” visās izstāžu zāles "Arsenāls" ekspozīciju telpās. Nosaukums uzsver vizuālās mākslas augstskolas saknes Eiropas kultūras šūpulī senajā Grieķijā un piedāvā mūsdienīgu risinājumu. Izstāde apskatāma līdz 17. novembrim.
Latvijas Universitāte svin 100. dzimšanas dienu
Ar plašu pasākumu programmu Latvijas Universitāte (LU) jau piektdien, 27. septembrī, sāk svinēt tās 100. dzimšanas dienu. Īstā universitātes dibināšanas diena pienāks vien sestdien, 28. septembrī. LU vēsture ir raiba. Piektdien no vairākiem studentiem un absolventiem kā novēlējums nākamajiem 100 gadiem izskanēja tieši vārds "saliedētība".
Mākslas akadēmijas biennālē runā par nākotni un rada tai
Latvijas Mākslas akadēmijas simtgades notikumu ietvaros atklāta vērienīga Jaunās mākslas biennāle “Mākslas nākotne/Nākotnes zīmes”. Izstāde akadēmijas lielajā aulā notiek no 9. līdz 14. septembrim. Tā uzrāda dažādus mākslas nākotnes attīstības pieturas punktus visdažādākos medijos, visvairāk digitālajā jauno tehnoloģiju vidē.

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt