Latvijas valsts simtgade
Latvijai 100 - būtiskākie notikumi

Kā dzima Latvija - Latgales kongress
Vēsture 1 minūtē: Latgales kongress
Pirms Latvijas valsts Latvija bija ideja - kā kopīgs mērķis. Ap 1860. gadu, kad jauni latviešu studenti Tērbatā – jaunlatvieši – domāja, kā latviešu nākotni padarīt labāku, izpratne par to, kas ir Latvijas robežas, bija atšķirīgas.

Vairāk

Latvijas valsts izveidošanās

Kas un kāpēc jāzina
Kas un kāpēc jāzina par svarīgākajiem notikumiem pavadot 1918. gadu
1918. gads Latvijai kļuva par lielo pārmaiņu un meklējumu gadu. Tas sākās gluži vai apokaliptiskos apstākļos. Latvijas teritoriju bija sašķēlusi frontes līnija - vienā pusē (Kurzemē un Zemgalē) valdīja vācu okupācijas vara, bet otrā (Vidzemē un Latgalē) - lielinieki (vēlākie komunisti). Milzīgā Krievijas armija, tāpat kā transporta sistēma, bija neglābjami sabrukusi. Iedzīvotājiem abās frontes pusēs trūka pārtikas. Cerības uz Krievijas pirmā demokrātiski ievēlētā parlamenta (Satversmes sapulces) sanākšanu izgāzās - to jau pēc pirmās sēdes lielinieki ar latviešu strēlnieku piepalīdzēšanu padzina. Krievija grima arvien dziļākā haosā, pilsoņu karam kļūstot neizbēgamam.

Vairāk

Simtgades filmas

Vairāk

Vairāk

Latvijas gredzeni
Dokumentālais raidījumu cikls "Atslēgas. Gadsimta vēstures atradumi"

Vairāk

Latvijas stāsti Latvijas simtgadei

Vairāk

Latvijas dienasgrāmatas

Vairāk

Jaunākās Latvijas valsts simtgades ziņas
Par daudzsēriju filmu «Sarkanais mežs»
Daudzsēriju filmas “Sarkanais mežs” notikumi risinās 1949. gadā, kad angļu izlūkdienests MI6 cenšas iegūt informāciju par situāciju Padomju Savienības okupētajā Baltijā. Vitolds (Jēkabs Reinis) kopā ar citiem latviešiem ikdienā strādā smagu darbu karjeros, bet viņa līgava Velta (Agnese Cīrule) ir medmāsa. Viņi sapņo doties uz ASV, krāj naudu, plāno kāzas un kārto nepieciešamos dokumentus, jo ASV rūpīgi atlasa emigrantus. Taču Vitolds izlemj piedalīties misijā dzimtenē, un cerība mainīt vēsturi maina viņa dzīvi.
Kuldīgā atceras Baltā un Sarkanā terora upurus
Latvijas Neatkarības karš pirms 100 gadiem bija sarežģīts laiks. Notika ne tikai militāra, bet arī politiska cīņa par nesen proklamēto Latviju. Vēsturē mazāk runāts par upuriem, kuri bojā gāja nevis kaujas laukā, bet ideoloģiskās pārliecības dēļ. Par upuriem krita gan vācbaltieši, gan lielinieku ideju atbalstītāji. Vēsturē šie notikumi nodēvēti par Sarkano un Balto teroru.     
Latvijas simtgades gadā vietējo filmu apmeklējums trīskāršojies
Aizvadītais gads ieies Latvijas kino vēsturē kā īpašs skatītāju intereses kāpinājums, ko veicināja gan Nacionālā kino centra (NKC) programma "Latvijas filmas Latvijas simtgadei", gan citas ļoti populāras pašmāju filmas ar saviem rekordiem. Kopumā Latvijas filmu "tirgus daļa", salīdzinot ar 2017. gadu, skatītāju skaita ziņā ir trīskāršojusies, informē NKC pārstāve Kristīne Matīsa.
Ziedotāju kūtruma dēļ piemiņas vērdiņus bez maksas saņēma tikai daļa Latvijas simtgadē dzimušo
Latvijas valsts simtgades gadā dzimušajiem bērniņiem katram savs sudraba vērdiņš – ar šādu ideju madoniete Inguna Roga-Saulīte nāca klajā 2017. gadā. Ar ziedotāju atbalstu izdevās finansēt vērdiņus visiem 2018. gada janvārī dzimušajiem mazuļiem. Taču izrādās – pārējos mēnešos pie piemiņas monētas var tikt, tikai to pērkot. Tas saistīts ar ziedotāju atsaucību, skaidro idejas autore.
«Minox», grīdassegu šūšanas ierīce un «mikro-velo» – izstādē apkopo starpkaru laika izgudrojumus
"Izgudrotāju tauta!" – tā gribas izsaukties, redzot vērienu, ar kādu starpkaru Latvijā tika pieteikti visdažādākie patenti. Laikā no 1920. līdz 1940.gadam Patentu valde izsniedza teju 3000 patentu, un to vidū bija gan vēlāk izcilu slavu un komerciālu veiksmi iemantojuši izgudrojumi, gan amizanti un pat komiski centieni izkrāšņot ikdienas dzīvi. Ceļojošā izstāde par Latvijas izgudrotāju spilgtākajiem patentiem nupat atklāta Rīgas Tehniskās universitātes Zinātniskajā bibliotēkā.
Botāniskajā dārzā skatāmi 100 deči – veltījums Latvijas simtgadei
Meklējot jaunas tekstilšķiedras, māksliniece un skolotāja Annele Slišāne divu gadu laikā īstenojusi unikālu projektu "100 deči". Neparastie dekori, kas darināti gan no neapstrādātiem augiem, gan otrreiz izmantotiem materiāliem, jau priecējuši skatītājus mākslinieces dzimtajā Latgalē un Vidzemē, bet tagad tie par dabas vērtībām stāstīs Nacionālā Botāniskā dārza oranžērijas apmeklētājiem.
Meklē talantus jauniešu simtgades orķestrim
Ar saviem iemīļotajiem mūzikas instrumentiem rokās un milzīgu satraukumu Latvijas jaunie mūziķi piedalās atlases konkursā Latvijas simtgades jauniešu orķestrim. Izveidots pērn, šogad orķestris meklē jaunus talantus, lai vasarā priecētu klausītājus izcilā koncertā kopā ar pasaulslavenām Latvijas akadēmiskās mūzikas zvaigznēm.  
Iznāk «Latvijas baleta un dejas enciklopēdija»
Latvijas simtgades jubileja turpina atbalsoties tai veltītos īpašos grāmatu izdevumos, kas apkopo un saglabā mūsu valsts pastāvēšanas laikā radītās kultūras vērtības. Trešdien, 23. janvārī, Eduarda Smiļģa Teātra muzejā notiks "Latvijas baleta un dejas enciklopēdijas" atvēršanas svētki. Šī grāmata aptver informāciju par Latvijas pašreizējo daudzveidīgo dejas saimi tās krāšņumā un dažādībā.
Ogrē atklāj izstādi «Simts vientulības gadu»
Ogres vēstures un mākslas muzejā atklāta kaibaliešu Edgara un Lienas Mucenieku izstāde “Simts vientulības gadu”. Caur performanci, video un instalācijām tā stāsta, kas notiek cilvēka dvēselē un arī Latvijā. Izstāde ir veltījums Latvijas un arī mākslinieku ģimenes radošajai simtgadei. 
Kara muzejā atklās Latvijā lielāko Neatkarības karam veltīto ekspozīciju
Latvijas Kara muzejā piektdien, 11. janvārī, atklās Neatkarības karam veltītu ekspozīciju "Latvijas valsts izveidošana un Neatkarības karš. 1918–1920". Tā ir Latvijā lielākā Neatkarības karam veltītā ekspozīcija un nozīmīgākais muzeja valsts simtgades projekts, informē muzeja pārstāvis Mārtiņš Mitenbergs.
Aicina Kara muzejā atstāt liecības par savas dzimtas karavīriem
Latvijas Kara muzejā izveidots Latvijas armijas simtgadei veltīts albums. Tajā ikviens Latvijas iedzīvotājs var atstāt liecības par savas dzimtas karavīriem, sākot no Latvijas valsts izveidošanās līdz pat mūsdienām. Ikviens interesents aicināts uz muzeju atnest fotogrāfijas un aprakstīt savu radinieku gaitas.
Video blogs «Ko svinam?»: Valsts veselība
Aleksis Vilciņš grasās nodzīvot līdz 113 gadu vecumam, lai pieredzētu 100 krāsainas sirdis Medicīnas vēstures muzeja pagalmā par godu 100 Latvijas labākajiem ārstiem. Bet līdz tam viņš pēta, cik veseli esam un kā savu veselību svinam? Pēdējā video bloga "Ko svinam?" epizode - 14. - "Valsts veselība". 
Ielas no Klīversalas līdz Torņakalnam pārsteidz ar pārmaiņām
Raidījuma 15. jubilejas sezona bijusi bagāta: interesantas tikšanās un labas pārmaiņas gadiem ilgi neapciemotās ielās, jauni ceļojumi un pārsteidzoši atklājumi gan tepat Rīgā, gan Vidzemē un Latgalē. Vēlreiz paldies visiem, kas mums šajos gados uzticēja savus vērojumus, piedzīvojumus un pārdomas vairāk nekā 500 ielu garumā! Prieks, ka visi kopā, bet katrs no sava skatu punkta, izstāstām ielu un reizē arī Latvijas vēsturi. Jubilejas sezonā lielu daļu senāk veidoto raidījumu izdevās digitalizēt, un ceram šo darbu turpināt, lai katrs no jums “Ielas garumā” kartē portālā LSM.lv varētu atrast savu ielu.
LNSO direktore Indra Lūkina: Galvenais – lai būtu svētku sajūta
"Ikreiz, kad tuvojas Vecgada koncerti, mūs pārņem svētku sajūta – katrreiz gribas ko īpašu: karstas emocijas, spilgtus pārdzīvojumus, un vienmēr tas ir zināms izaicinājums – vai izdosies,” neslēpj Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) direktore Indra Lūkina. Šogad LNSO Vecgada koncertos valdīs franču šarms un itāļu temperaments, ko 28. decembrī tiešraidē varēs novērtēt arī LR3 "Klasika" klausītāji.
Tuvojas projekta «Katra diena simtgadē» filmēšanas noslēgums
Režisores Dzintras Gekas filmai “Katra diena simtgadē” rit pēdējās filmēšanas dienas. Filmēšanas komanda kopš 1. janvāra ik dienu filmējusi dažādus notikumus Rīgā un citviet Latvijā. Īsi filmas kadri rādīs gan ikvienam pazīstamas ikdienas ainas sabiedriskajā transportā, tirgū vai uz ielas, gan arī ļaus ielūkoties premjera darba dienā vai vilciena mašīnista kabīnē. Noslēdzot filmēšanu un redzot lielo materiāla apjomu, režisore pieļauj, ka filma taps četrās daļās.
Latvijas mazākās valsts iestādes direktore Aiva Rozenberga atstāj amatu
Vēl pirms Latvijas Institūta reorganizācijas tā direktore Aiva Rozenberga līdz ar gadumiju iecerējusi pamest šo iestādi, kur ir tikai četras štata vietas un kas ir mazākā no institūcijām. Rozenberga Latvijas Radio izteicās, ka turpmāk strādās kā Latvijas un Eiropas līmeņa eksperte stratēģiskas domāšanas un kultūras jomā, mūsu valsts tēlu veidojot kā par zaļu un inovatīvu zemi.
«Atslēgas». Latvijai 100 - Vai drīkst svinēt «nepareizi»?
Latvijas simtgadi svinam jau kuro gadu, bet svinības vēl tikai pusē. Toties emocijas – jau pāri malām. Starp prieku un mīlestību – arī naids un izsmiekls. Izrādās, kāds te nemāk svinēt. Un kāds mīl Latviju nepareizi. Bet varbūt pati Latvija nav pareizā?
Video blogs «Ko svinam?»: Valsts sakari
Kā Latvijas simtgadi svin dzelzceļi, lielceļi, mazceļi un citi ceļi starp cilvēkiem? Kāpēc visu laiku lielākais Latvijas karogs tika uzvilkts starp kājām un kas ir "'īsviļņu sacensības 80m diapazonā"? Alekša Vilciņa video bloga "Ko svinam?" 13. epizode "Valsts sakari". 
Video blogs «Ko svinam?»: Valsts drošība
Ko īsti nozīmē militārā parāde, un kā tas nākas, ka, vēloties mieru, mēs gatavojamies karam? Kādas simtgades dāvanas saņem tie cilvēki, kuri ikdienā rūpējas par mūsu drošību? Video blogā "Ko svinam" pēta Aleksis Vilciņš. 12. epizode.
Inese Kļava: Karavīru pāris un «2018. Latvijas hronika»
“Ir ūdens karavīri, zibens karavīri, ledus karavīri un īstie karavīri” – tā mums paskaidro puika Kadagas dārziņā, kuru apmeklē galvenokārt militārpersonu bērni. Šis stāsts būs par īstajiem karavīriem – Pēteri un Madaru Šastilovskiem.