Latvijas valsts simtgade
Latvijai 100 - būtiskākie notikumi

Kā dzima Latvija - Latgales kongress

Vairāk

Latvijas valsts izveidošanās

Kas un kāpēc jāzina
Pastaiga pa 1919.gada Liepāju – kā pilsētnieki sagaidīja Pagaidu valdību
Tvaikonis “Saratov”, uz kura Kārļa Ulmaņa vadītā Latvijas Pagaidu valdība Liepājas priekšostā pavadīja divarpus mēnešus, 1919. gada 27. jūnijā atgriezās Liepājas ostā. Beidzās posms, kas pazīstams kā “Republika uz ūdens”. Rus.lsm.lv kopā ar vēsturnieku Juri Raķi devās pastaigā pa Liepāju – apskatīt, kur norisinājās mūsu valstij izšķirošo dienu notikumi.

Vairāk

Simtgades filmas

Vairāk

Dziesmu un deju svētki 2018

Vairāk

Latvijas gredzeni
Dokumentālais raidījumu cikls "Atslēgas. Gadsimta vēstures atradumi"

Vairāk

Latvijas stāsti Latvijas simtgadei

Vairāk

Latvijas dienasgrāmatas

Vairāk

Jaunākās Latvijas valsts simtgades ziņas
Pētnieki: Latvijas simtgade – atspēriena punkts kino nozarē un kultūrizglītībā (papildināts)
Padziļināta vēstures izpēte, filmu industrijas uzplaukums, nozīmīgu kultūrizglītības programmu attīstība – tie ir ļoti vērtīgi ieguvumi no Latvijas valsts simtgadei iztērētā finansējuma – šodien notiekošajā simtgades izvērtējuma konferencē atzīst pētnieki. Kā īpaši pozitīvu aspektu viņi min arī plašo sabiedrības iesaisti simtgades notikumos, kas veicināja cilvēku piederības sajūtu valstij un sociālo līdzdalību.
Šogad beidzas Latvijas simtgades programma. Iesāktos kultūras projektus sola finansēt arī turpmāk
Latvijas simtgade bija kā tramplīns dažādu Latvijas kultūras jomu pilnvērtīgai attīstībai un uzplaukumam. No valsts budžeta piešķirtie papildu miljoni deva spožu uzrāvienu Latvijas filmu industrijai un literatūras nozarei, beidzot varēja sākt īstenot tādus ilgi lolotus projektus kā “Latvijas skolas soma” un Nacionālā enciklopēdija. Kultūras nozarei kopumā piešķirtā simtgades nauda bija 22 miljoni piecu gadu periodam, taču šī gada nogalē periods noslēdzas un līdz ar to arī nauda no simtgades apcirkņiem. Ko tas nozīmē kultūras nozarei? Kā tas ietekmēs veiksmīgi uzsākto programmu turpmāko likteni?
Valsts simtgades noslēgumā Nacionālā bibliotēka dāvina grāmatas partneriem ārvalstīs
Šā gada janvārī ar Barikāžu trīsdesmitgadi un Latvijas Republikas atzīšanas de iure 100. gadadienu noslēdzās Latvijas valsts simtgades programma. Apkopojot valsts simtgades programmā paveikto grāmatniecībā, Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) sadarbībā ar Ārlietu ministriju (ĀM) un Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades biroju ir sagatavojusi īpašus grāmatu dāvinājumus Latvijas vēstniecībām ārvalstīs, ārzemju augstskolām ar Baltijas un Austrumeiropas studiju programmām un nacionālajām, akadēmiskajām un publiskajām bibliotēkām, informēja LNB pārstāvji.
Albumā izdotas 16 Latvijas komponistu valsts simtgadei veltītas kordziesmas
Klajā nācis kora mūzikas albums “Aeternum”, kurā iekļauti un pirmieskaņoti 16 īpaši atlasīti jaundarbi, ko Latvijas simtgadei veltījuši Latvijas komponisti, informēja nacionālās ierakstu kompānijas “Skani” pārstāvji. Albums ir valsts akadēmiskā kora “Latvija” un tā mākslinieciskā vadītāja Māra Sirmā 3 gadu projekta – koncertcikla "Latvijas komponisti Latvijas simtgadei" – vainagojums.  
Agrārajai reformai 100: sādžu sadalīšana viensētās Latgalē
1920. gada septembrī Satversmes sapulce pieņēma Agrārās reformas likuma 1. un 4. daļu. Tas bija aizsākums Latvijas agrārajai reformai (1920–1937). Reforma paredzēja muižu zemju, ēku, inventāra, lopu konfiskāciju un zemes, ko ieskaitīja Valsts zemes fondā, sadalīšanu bezzemniekiem un sīkzemniekiem. Latgalē bez tam viens no svarīgākajiem reformas uzdevumiem bija sādžu zemju dalīšana viensētu saimniecībās. Zemes ierīcības darbu šo pasākumu dēvēja pat par otro lielo agrāro reformu.
FOTO: Vecticībnieku dzīve Latvijā pirms 100 gadiem
Pirms 100 gadiem, 1920. gada 4. novembrī, Rēzeknē notika Pirmais Latvijas vecticībnieku kongress. Pirmie vecticībnieki, kuri nepiekrita jauninājumiem baznīcas dzīvē, ko ieviesa patriarhs Nikons, Latvijā ieradās 1659. gadā, kopš tā laika izveidojot vecticībnieku kopienas Rēzeknē, Daugavpilī, Jēkabpilī, Jelgavā un Rīgā.
Ludza un tās muzejs. Pirms un pēc simt gadiem
Pirms simt gadiem, 1920. gada augustā, Ludzas apriņķa priekšnieks Jezups Soikans nodibināja latgaliešu kultūras veicināšanas biedrību, atvēra lasītavu un vēsturiskā inventāra muzeju. Šī jubileja kļuva par iemeslu Rus.lsm.lv doties uz Latvijas vecāko pilsētu (pirmo reizi Ļucina (Ludza) minēta 1177. gadā, lai gan ne visi šai versijai piekrīt), uz Ludzas novadpētniecības muzeju, kurš arī izaudzis, pateicoties senajai Soikana iecerei.
No Kurzemes vēstures. Kad Palanga vēl bija mūsu
“Abi mani vectēvi sargāja Latvijas teritoriju – Palangu - 1920. gadā 10. Aizputes kājnieku pulka sastāvā. Man “Latvijas pilsētiņa Palanga” ir daļa no ģimenes vēstures, jo šajā pulkā dienēja gan abi mani vectēvi, gan viņu brāļi,” Rus.lsm.lv pastāstīja Gundars Sisenis.
Ceļojošā simtgades izstāde «100 grāmatas bērniem» apskatāma Ventspilī
Pārventas bibliotēkā Ventspilī līdz jūnija beigām apskatāma ceļojošā izstāde “100 grāmatas bērniem”. Tas ir Rīgas Centrālās bibliotēkas veltījums Latvijas simtgadē - kolekcija, kurā aplūkojamas grāmatas, kas izdotas mūsu valsts pastāvēšanas simt gados – katrā gadā izvēlēta viena grāmata. Izlasē ir arī ventspilnieka Herberta Dorbes grāmata, paziņojumā presei informē  muzeja pārstāvji.
Simtgades «Gadalaiki» – Pētera Vaska mūzika Dzintras Gekas filmā. Saruna ar autoriem
“Katra dienas simtgadē. Gadalaiki. Rudens” ir režisores Dzintras Gekas 2018. gada Latvijas dzīves “odisejas” ceturtā un noslēdzošā daļa, kas sākas ar lietus čaboņu, lāsēm pret stiklu un koku galotnēs. Pirmie nosarkušie koki filmas kadra gleznai piešķir iekšēju lirisku dinamiku. Rihards Plešanovs aizkadrā atskaņo Pētera Vaska “Rudens klaviermūziku”.
Vai mīlestību var uzfilmēt? Saruna par dokumentālo filmu «Katra diena simtgadē»
Leģenda par Rīgas poētiskā kino skolu ir dzīva kino vēstures grāmatās un vecās latviešu dokumentālās filmās. Laiks ir kļuvis daudz dinamiskāks, un režisoru sapņi uz ekrāna izskatās savādāk. Tāpēc pārsteidza ne tikai režisores Dzintras Gekas un operatora Viktora Grībermana apņemšanās uzfilmēt 2018. gada katru dienu, bet arī stils, kādā viņi to bija nolēmuši rādīt uz ekrāna. Filmas “Katra diena simtgade. Gadalaiki” veidotāji bija izvēlējušies veidot savu stāstu vizuāli tēlaini, kas ir saprotami, atpazīstami un aizkustinoši katram latvietim un arī nelatvietim.
Latgales zoodārzā Daugavpilī top ūdens dzīvnieku ekspozīcija
Latgales zoodārzā ekspozīcijas sagatave šobrīd rit pilnā sparā, un tajā jau februāra beigās sev mājvietu radīs gan Latvijas, gan dažādi eksotiskie ūdens dzīvnieki - zivis, bruņurupuči, vēži, krabji, čūskas un pat silto zemju ūdrītis.
Kā izlietos Latvijas simtgades programmā atlikušos 9 miljonus eiro?
Līdz Latvijas simtgades programmas beigām, kas ir nākamgad, atlikuši 9 miljoni eiro. Plānots turpināt vairākus iesāktos projektus, taps arī nozīmīgi jaundarbi. Kaut ekspertu viedokļi atšķiras, programmas veidotāji vērtē, ka jau paveikts daudz ceļā uz simtgades mērķu sasniegšanu, un sola, ka veiksmīgi iesāktās programmas turpināsies arī pēc simtgades beigām.
LTV būs skatāmi Latgales atbrīvošanas simtgades pasākumi un dokumentālā filma
Ar lielu poļu spēku atbalstu Latvijas karaspēkam pirms 100 gadiem cīņās par Latgales atbrīvošanu izdevās pārvarēt padomju armijas pretspēku. Tam par godu tapusi dokumentāla filma, bet otrdien, 21. janvārī, Rēzeknē notiks Neatkarības kara simtgades pasākumi, un tos tiešraidē varēs vērot sabiedrisko mediju portālā LSM.lv un LTV1 Ziņu speciālizlaidumā.
Latgalē plaši atzīmēs atbrīvošanas simtgadi
Atzīmējot Latgales atbrīvošanas simtgadi, Zemessardzes 3. Latgales brigāde sadarbībā ar pašvaldībām Latgalē nākamo desmit dienu laikā rīkos virkni svinīgu pasākumu.
Kultūras budžets pēc simtgades svinībām: vai sākušās paģiras?
Gatavošanās Latvijas simtgadei deva pamatīgu uzrāvienu Latvijas kultūras dzīvei – papildu miljoni Latvijas filmām un literatūras eksportam, pirmoreiz nauda Nacionālajai enciklopēdijai un “Latvijas skolas somas” projektam, jauns Baltijas kultūras fonds, plaša publiskās diplomātijas programma. Pagājis gads kopš simtgades svinībām, un svētkiem piešķirtā nauda iet uz beigām. Katra no programmām pa savam cīnās par nākotnes garantijām.
VIDEO: Latvijas valsts simtgades programmas forums
Šī gada Latvijas valsts simtgades programmas forums ir veltīts Latvijas valsts simtgades programmas pirmā posma rezultātiem 2015.–2018. gadā. Savā pieredzē un simtgades programmu pēctecībā dalīsies kolēģi no Lietuvas un Igaunijas. Tāpat tiks pārrunāti Latvijas valsts simtgades programmas 2020. gada centrālie notikumi. Forumam 11. decembrī bija iespēja sekot līdzi LSM.lv tiešraidē. 
Latvijas Universitātē atklāta ceļojošā izstāde «Latvijas kultūras alfabēts»
Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra Dabas mājā atklāta audiovizuāla instalācija “Latvijas kultūras alfabēts”. Tā tapusi, atzīmējot Latvijas nacionālo kultūras, izglītības un zinātnes institūciju simto gadadienu, kas iekļauta UNESCO svinamo gadadienu sarakstā. Līdz ar instalāciju – skolas soliem, kādi bija raksturīgi gadsimta sākuma izglītības iestādēs – atklāta arī grāmata, kurā stāstīts par nozīmīgākajiem sasniegumiem un personībām kultūrā un zinātnē.

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt