22.–23. septembrī Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā notiek Latgales starpkongress "Latgales attīstība – drošības pamats Latvijai un Eiropai", kura laikā paneļdiskusijās spriedīs par Latgales attīstības aspektiem – drošības jautājumiem, reprezentācijas aspektiem, to skaitā sadarbību ar Poliju tūrisma attīstībā, latgaliešu valodas ilgtspēju un izglītības kvalitāti un pieejamību.
1918. gada 18. novembra pēcpusdienā mūsdienu Latvijas Nacionālajā teātrī proklamēja neatkarīgas Latvijas valsts izveidošanu. Šajā pašā datumā darbu uzsāka Kārļa Ulmaņa vadīta Latvijas Pagaidu valdība. Tai nācās darboties ārkārtīgi grūtos apstākļos.
Pirms 100 gadiem, 7. novembrī, uz pirmo sēdi sanāca Saeimas pirmais sasaukums, un vienlaikus spēkā stājās Satversme – mūsu valsts pamatlikums. Atzīmējot nozīmīgo notikumu, ceturtdien, 27. oktobrī, pie Saeimas ēkas tika atklāta piemiņas plāksne, kas turpmāk ikvienam atgādinās šos mūsu valstij ļoti nozīmīgos notikumus.
4. maijs ir Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas gadadiena. Katrai valstij ir savi simboli, iepazīsti Latvijas karogu, ģerboni un Brīvības pieminekli.
Pirms 103 gadiem – 1918. gada 18. novembrī tika pasludināta Latvijas valsts. 1924. gada 25. martā Valsts prezidents Jānis Čakste izsludināja likumu par civilo ordeni, kam jāizceļ varoņi, kuri sekmējuši Latvijas valsts nodibināšanu.
Padziļināta vēstures izpēte, filmu industrijas uzplaukums, nozīmīgu kultūrizglītības programmu attīstība – tie ir ļoti vērtīgi ieguvumi no Latvijas valsts simtgadei iztērētā finansējuma – šodien notiekošajā simtgades izvērtējuma konferencē atzīst pētnieki. Kā īpaši pozitīvu aspektu viņi min arī plašo sabiedrības iesaisti simtgades notikumos, kas veicināja cilvēku piederības sajūtu valstij un sociālo līdzdalību.
Latvijas simtgade bija kā tramplīns dažādu Latvijas kultūras jomu pilnvērtīgai attīstībai un uzplaukumam. No valsts budžeta piešķirtie papildu miljoni deva spožu uzrāvienu Latvijas filmu industrijai un literatūras nozarei, beidzot varēja sākt īstenot tādus ilgi lolotus projektus kā “Latvijas skolas soma” un Nacionālā enciklopēdija. Kultūras nozarei kopumā piešķirtā simtgades nauda bija 22 miljoni piecu gadu periodam, taču šī gada nogalē periods noslēdzas un līdz ar to arī nauda no simtgades apcirkņiem. Ko tas nozīmē kultūras nozarei? Kā tas ietekmēs veiksmīgi uzsākto programmu turpmāko likteni?
Šā gada janvārī ar Barikāžu trīsdesmitgadi un Latvijas Republikas atzīšanas de iure 100. gadadienu noslēdzās Latvijas valsts simtgades programma. Apkopojot valsts simtgades programmā paveikto grāmatniecībā, Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) sadarbībā ar Ārlietu ministriju (ĀM) un Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades biroju ir sagatavojusi īpašus grāmatu dāvinājumus Latvijas vēstniecībām ārvalstīs, ārzemju augstskolām ar Baltijas un Austrumeiropas studiju programmām un nacionālajām, akadēmiskajām un publiskajām bibliotēkām, informēja LNB pārstāvji.
Otrdien, 13. aprīlī, Latvijas Nacionālā vēstures (LNVM) muzeja «Facebook» kontā varēs sekot ekskursijai «Ekstrēmu gadsimts» par dramatisko Latvijas pastāvēšanas pirmo gadsimtu, informēja LNVM vietnieks zinātniskajā darbā, Dr. hist. Toms Ķikuts.
Klajā nācis kora mūzikas albums “Aeternum”, kurā iekļauti un pirmieskaņoti 16 īpaši atlasīti jaundarbi, ko Latvijas simtgadei veltījuši Latvijas komponisti, informēja nacionālās ierakstu kompānijas “Skani” pārstāvji. Albums ir valsts akadēmiskā kora “Latvija” un tā mākslinieciskā vadītāja Māra Sirmā 3 gadu projekta – koncertcikla "Latvijas komponisti Latvijas simtgadei" – vainagojums.
1920. gada septembrī Satversmes sapulce pieņēma Agrārās reformas likuma 1. un 4. daļu. Tas bija aizsākums Latvijas agrārajai reformai (1920–1937). Reforma paredzēja muižu zemju, ēku, inventāra, lopu konfiskāciju un zemes, ko ieskaitīja Valsts zemes fondā, sadalīšanu bezzemniekiem un sīkzemniekiem. Latgalē bez tam viens no svarīgākajiem reformas uzdevumiem bija sādžu zemju dalīšana viensētu saimniecībās. Zemes ierīcības darbu šo pasākumu dēvēja pat par otro lielo agrāro reformu.
Pirms 100 gadiem, 1920. gada 4. novembrī, Rēzeknē notika Pirmais Latvijas vecticībnieku kongress. Pirmie vecticībnieki, kuri nepiekrita jauninājumiem baznīcas dzīvē, ko ieviesa patriarhs Nikons, Latvijā ieradās 1659. gadā, kopš tā laika izveidojot vecticībnieku kopienas Rēzeknē, Daugavpilī, Jēkabpilī, Jelgavā un Rīgā.
Pirms simt gadiem, 1920. gada augustā, Ludzas apriņķa priekšnieks Jezups Soikans nodibināja latgaliešu kultūras veicināšanas biedrību, atvēra lasītavu un vēsturiskā inventāra muzeju. Šī jubileja kļuva par iemeslu Rus.lsm.lv doties uz Latvijas vecāko pilsētu (pirmo reizi Ļucina (Ludza) minēta 1177. gadā, lai gan ne visi šai versijai piekrīt), uz Ludzas novadpētniecības muzeju, kurš arī izaudzis, pateicoties senajai Soikana iecerei.
“Abi mani vectēvi sargāja Latvijas teritoriju – Palangu - 1920. gadā 10. Aizputes kājnieku pulka sastāvā. Man “Latvijas pilsētiņa Palanga” ir daļa no ģimenes vēstures, jo šajā pulkā dienēja gan abi mani vectēvi, gan viņu brāļi,” Rus.lsm.lv pastāstīja Gundars Sisenis.
Pirmdien, 22. jūnijā, Cēsīs tiek svinēta Latvijas Uzvaras diena, Cēsu kauju 101. gadadiena. Dienas ievērojamākais notikums ir vēsturnieku diskusija "Cēsu kauju starptautiskais un reģionālais konteksts".
Pārventas bibliotēkā Ventspilī līdz jūnija beigām apskatāma ceļojošā izstāde “100 grāmatas bērniem”. Tas ir Rīgas Centrālās bibliotēkas veltījums Latvijas simtgadē - kolekcija, kurā aplūkojamas grāmatas, kas izdotas mūsu valsts pastāvēšanas simt gados – katrā gadā izvēlēta viena grāmata. Izlasē ir arī ventspilnieka Herberta Dorbes grāmata, paziņojumā presei informē muzeja pārstāvji.
Pirms trim gadiem, 2017. gada 4. maijā, akcijā “Apskauj Latviju!” gar valsts robežu tika iestādīti 100 ozoliņi, kas simbolizē mūsu tautas spēku un garīgumu. Divi no simtgades kociņiem savus zarus pleš arī Lietuvas pierobežā, Priekules novada Gramzdas pagastā.
Latvijas neatkarības atjaunošanas trīsdesmitgadi 4. maijā var svinēt dažādi. Latvijas simtgades birojs un LSM.lv piedāvā vismaz 10 idejas. Sākot no vēstures spēļu spēlēšanas līdz pat kūku cepšanas, izmantojot plūmju ziedus.
“Katra dienas simtgadē. Gadalaiki. Rudens” ir režisores Dzintras Gekas 2018. gada Latvijas dzīves “odisejas” ceturtā un noslēdzošā daļa, kas sākas ar lietus čaboņu, lāsēm pret stiklu un koku galotnēs. Pirmie nosarkušie koki filmas kadra gleznai piešķir iekšēju lirisku dinamiku. Rihards Plešanovs aizkadrā atskaņo Pētera Vaska “Rudens klaviermūziku”.
Krāšņākais un bezrūpīgākais simtgades laiks – vasara. Mūs lutināja gan Latvijas klimats, gan notikumu daudzveidīgais spektrs. Bet filmas “Katra diena simtgadē. Gadalaiki” veidotājiem tas nozīmēja vēl garākas un saspringtākas darba dienas un naktis.
“Latvijas Koncerti” sadarbībā ar Latvijas Televīziju piedāvā noskatīties Latvijas valsts simtgades mūzikas projekta – “Latvijas gredzens” koncertu ierakstus, medijus informē "Latvijas Koncerti" pārstāvji. Ieraksti pieejami "Latvijas Koncertu" mājaslapā un vietnē Replay.lv.
Leģenda par Rīgas poētiskā kino skolu ir dzīva kino vēstures grāmatās un vecās latviešu dokumentālās filmās. Laiks ir kļuvis daudz dinamiskāks, un režisoru sapņi uz ekrāna izskatās savādāk. Tāpēc pārsteidza ne tikai režisores Dzintras Gekas un operatora Viktora Grībermana apņemšanās uzfilmēt 2018. gada katru dienu, bet arī stils, kādā viņi to bija nolēmuši rādīt uz ekrāna. Filmas “Katra diena simtgade. Gadalaiki” veidotāji bija izvēlējušies veidot savu stāstu vizuāli tēlaini, kas ir saprotami, atpazīstami un aizkustinoši katram latvietim un arī nelatvietim.
Kamēr valstī izsludināta ārkārtējā situācija, kas teātra izrādes, operas un kinofilmas liedz baudīt klātienē, skatītājiem pakāpeniski tiek piedāvāta iespēja to visu baudīt digitālajās platformās. Šajā kontekstā “Klasikai” šķiet īsti vietā ārā celt arī sava arhīva pērli – ciklu “100 Latvijas pirmizrādes”.
Latvijas 101. dzimšanas dienā piedzīvojusi kino pirmizrādi, bet 21. martā uz TV ekrāniem nonāks Dzintras Gekas veidotā dokumentālā filma “Katra diena simtgadē. Gadalaiki”. Filmā četrās daļās iemūžināta katra diena no Latvijas simtgades gada, un kā pirmo Latvijas Televīzijā varēs redzēt stāstu par vienu gadalaiku – “Ziema”.
Vides mākslas objekta “Goda vārti” atrašanās Rīgā pie Ministru kabineta pagarināta līdz šī gada rudenim, Latvijas Radio uzzināja Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentā.
Latgales zoodārzā ekspozīcijas sagatave šobrīd rit pilnā sparā, un tajā jau februāra beigās sev mājvietu radīs gan Latvijas, gan dažādi eksotiskie ūdens dzīvnieki - zivis, bruņurupuči, vēži, krabji, čūskas un pat silto zemju ūdrītis.
Līdz Latvijas simtgades programmas beigām, kas ir nākamgad, atlikuši 9 miljoni eiro. Plānots turpināt vairākus iesāktos projektus, taps arī nozīmīgi jaundarbi. Kaut ekspertu viedokļi atšķiras, programmas veidotāji vērtē, ka jau paveikts daudz ceļā uz simtgades mērķu sasniegšanu, un sola, ka veiksmīgi iesāktās programmas turpināsies arī pēc simtgades beigām.
Ar lielu poļu spēku atbalstu Latvijas karaspēkam pirms 100 gadiem cīņās par Latgales atbrīvošanu izdevās pārvarēt padomju armijas pretspēku. Tam par godu tapusi dokumentāla filma, bet otrdien, 21. janvārī, Rēzeknē notiks Neatkarības kara simtgades pasākumi, un tos tiešraidē varēs vērot sabiedrisko mediju portālā LSM.lv un LTV1 Ziņu speciālizlaidumā.
Atzīmējot Latgales atbrīvošanas simtgadi, Zemessardzes 3. Latgales brigāde sadarbībā ar pašvaldībām Latgalē nākamo desmit dienu laikā rīkos virkni svinīgu pasākumu.
2020. gada sākumā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) atzīmēs savu 100. jubileju. Svinības sāksies ar jaunās grāmatas “Stories in Sounds: 100 years of the Jāzeps Vītols Latvian Academy of Music” iznākšanu, medijus informē JVLMA pārstāvji.
Gatavošanās Latvijas simtgadei deva pamatīgu uzrāvienu Latvijas kultūras dzīvei – papildu miljoni Latvijas filmām un literatūras eksportam, pirmoreiz nauda Nacionālajai enciklopēdijai un “Latvijas skolas somas” projektam, jauns Baltijas kultūras fonds, plaša publiskās diplomātijas programma. Pagājis gads kopš simtgades svinībām, un svētkiem piešķirtā nauda iet uz beigām. Katra no programmām pa savam cīnās par nākotnes garantijām.
Šī gada Latvijas valsts simtgades programmas forums ir veltīts Latvijas valsts simtgades programmas pirmā posma rezultātiem 2015.–2018. gadā. Savā pieredzē un simtgades programmu pēctecībā dalīsies kolēģi no Lietuvas un Igaunijas. Tāpat tiks pārrunāti Latvijas valsts simtgades programmas 2020. gada centrālie notikumi. Forumam 11. decembrī bija iespēja sekot līdzi LSM.lv tiešraidē.