Kultūršoks

Kultūršoks: "Kā izlietos Latvijas simtgades programmā atlikušos 9 miljonus eiro?"

Kultūršoks

Kultūršoks: "Kāds turpmāk būs Dailes teātris?"

Kultūršoks: "Kā izlietos Latvijas simtgades programmā atlikušos 9 miljonus eiro?"

Kā izlietos Latvijas simtgades programmā atlikušos 9 miljonus eiro?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Līdz Latvijas simtgades programmas beigām, kas ir nākamgad, atlikuši 9 miljoni eiro. Plānots turpināt vairākus iesāktos projektus, taps arī nozīmīgi jaundarbi. Kaut ekspertu viedokļi atšķiras, programmas veidotāji vērtē, ka jau paveikts daudz ceļā uz simtgades mērķu sasniegšanu, un sola, ka veiksmīgi iesāktās programmas turpināsies arī pēc simtgades beigām.

ĪSUMĀ:

Latvijas valsts simtgades norisēm no 2017. līdz 2021. gadam papildus no valsts budžeta tika piešķirti 31,8 miljoni eiro, kas ir 0,06% no kopējiem valsts budžeta izdevumiem trīs gados jeb apmēram 3 eiro uz vienu iedzīvotāju gadā. Visvairāk naudas no visām iniciatīvām tika “Latvijas skolas somai” – četros gados gandrīz 13 miljoni eiro. Pēc Latvijas valsts simtgades biroja teiktā – pēdējiem diviem programmas gadiem – šim un nākamajam – atvēlēti vairāk nekā četrarpus miljoni eiro.

Līdz simtgades izskaņai vēl atzīmēs nozīmīgus vēstures pagrieziena punktus

Latvijas valsts simtgades biroja vadītāja Linda Pastare stāsta, ka laikā līdz simtgades programmas izskaņai vēl tiks atzīmēti nozīmīgi vēstures akcenti un pagrieziena punkti valsts tapšanā – Satversmes sapulces sanākšanas simtgade šī gada maijā, 30 gadi kopš neatkarības deklarācijas pieņemšanas 1990. gadā. Tāpat arī vēl svinam Neatkarības kara simtgadi. Arī iepriekš iesāktās programmas tiek turpinātas – “Skolas soma”, Nacionālā enciklopēdija, starptautiskas aktivitātes.

Pastare arī nosauc vairākus nozīmīgus, vēl plānotus, jaundarbus, ar kuriem atzīmēs Annas Rancānes un Lidijas Lasmanes jubilejas, kā arī Dailes teātra simtgadi.

Simtgades izmaksas joprojām izpelnās kritiku

Iespaidīgo tāmju, mākslinieku honorāru, izpildījuma un koncepcijas dēļ kritiku un publisku izķidāšanu līdz šim izpelnījušies vairāki simtgades notikumi.

2016. gada nogalē kritiku zem simtgades svinību zīmes ieplānotajiem valsts tēriņiem intervijā izdevumam “Kultūras Diena” pauda komponists Jānis Lūsēns:

“Latvijas simtgades svinēšanu par 60 miljoniem es boikotēju. Nē, es nesaku, ka nevajag svētkus. Man ir cits priekšlikums. Es domāju, ka visa šī naudas tērēšana sabiedrību nevis vienos, bet šķels. Tur droši vien ir uzrakstīti megasuperīgie projekti ar koncepcijām, kas pārsteigs visu pasauli, un atkal masas kaut kur klīdīs un nekas nenotiks. Vai tāpēc kāda ģimene atbrauks atpakaļ uz Latviju? Vai kāds bērns kļūs vesels? Vai kāds pensionārs un zinātnieks jutīsies vajadzīgāks?! Gluži otrādi. Mums vajadzētu atteikties no finanšu līdzekļu apgūšanas – māksliniekiem vajadzētu vienoties, ka simtgadē sakām paldies visiem cilvēkiem, kuri maksājuši nodokļus, un uzstājamies par velti.”

No intervijā teiktā komponists neatkāpjas arī trīs gadus vēlāk. Jāņa Lūsēna vārds saistīts ar vairākiem simtgades notikumiem. Tostarp – esot bijuši arī dāvinājumi klausītājiem.

Zinu, kādas ir Radio korim algas, operā, simfoniskajam orķestrim algas – vispār kādi ir profesionāliem kolektīviem atalgojumi un slodze, pirmkārt – vajadzēja sākt ar šo sfēru, jo tā galu galā reprezentē mūsu valsti,” uzskata Lūsēns. “Tas tomēr ir valsts prestiža jautājums. Tas izslēdz iespēju rīkot starptautiskus konkursus uz orķestra mūziķu vietām. Celsim jauno koncertzāli – kas tur spēlēs?”

Viņš norāda, ka Latvijas kultūrai, bet arī valstij kopumā, trūkst liela, tālejoša, mērķtiecīga plāna:

“Kas ir kultūras daļa sabiedrībā, kāpēc cilvēkiem galu galā vajag kultūru, un ko mēs ar to stiprinām vai attīstām vai graujam.

Pati lielākā nelaime, kas visā tajā lietā ir, ir solidaritātes trūkums, un ir tāda elite, kas saņem milzīgus honorārus un var rīkot dārgus koncertus, bet tajā pašā laikā laukos arī dzīvo cilvēki.”

Taču simtgades biroja vadītāja Linda Pastare norāda, ka tik bieži simtgades finansējuma saistībā piesauktie 60 miljoni eiro ir maldinošs skaitlis, jo puse no simtgades vēstījumu nesošie pasākumi nebija atkarīgi no papildu piesaistītā finansējuma:

“Tā bija konsolidētā informācija 2016. gada nogalē, apkopojot visus pasākumus, kas tā vai citādāk varētu notikt Latvijas valsts simtgades zīmē, nesot to vēstījumu, arī 2018. gadā. Bet virkne no tiem pasākumiem ir ierasti valsts komunikācijas pasākumi – militārās parādes, Dziesmu svētki, Muzeju nakts, kas notiktu, vai Latvijas valsts svinētu apaļu jubileju vai ne.

Un brīdī, kad viņi notiek 2018. gadā, tas ir loģiski, ka viņi nes simtgades vēstījumu, bet tie nav papildu piesaistītajā finansējumā.”

Komponists Jānis Lūsēns uzskata – programmā pietrūcis lielu akcentu un ilgtermiņa investīcijas nākotnē, piemēram, sakārtojot un izremontējot Balto namu vai labojot situāciju laukos, un, viņaprāt, simtgades svinības tikai sakāpinātā veidā atšķērda skatam kultūras nozarē esošās problēmas.

“Es domāju, ka simtgade bija viens no ārkārtīgi veiksmīgiem iemesliem, lai kaut kāds politisks spēks dabūtu sev – savā pusē lielus līdzekļus un ietekmi. Kas par to liecina? Izdevumi, tēriņi,” spriež Lūsēns.

Simtgades programmas ieguldījums: audzis patriotisms un zināšanas par valsti

Kā paši programmas veidotāji vērtē izvēli piecus gadus atzīmēt Latvijas simtgadi, vai izvēlētais kurss bija veiksmīgs, ka programma izvērsta, vai tomēr vajadzēja koncentrēties šaurāk – vienu gadu?

Linda Pastare atbild: “Pieci gadi nekad nebija tāds uzsvars, pašmērķis, tas bija izvēlēts atkarībā no tā, kas bija programmas mērķis, un tas bija ļoti pamatīgs – piederības stiprināšana, un bija identificētas arī problēmas ar to, ka mūsu izpratne un zināšanas par mūsu pašu vēsturi, Latvijas valsts tapšanu, notikumiem, personībām, kas tos ir veidojušas, varētu būt labākas, un sadarbībā ar vēsturniekiem tika izstrādāts notikumu cikls, parādot, ka Latvijas valsts netapa vienā dienā.”

Lai novērtētu simtgades programmas ieguldījumu, Kultūras ministrija (KM) ir lūgusi pētniekus izstrādāt metodoloģiju un veikt pirmo starpposma izvērtējumu par 2018. gadu, stāsta KM valsts sekretāre Dace Vilsone. Tāpat izvērtējums tikšot veikts pēc programmas noslēguma – skaidrus gala rezultātus varēs redzēt tad.

“Un tomēr mēs jau šobrīd redzam to, ka simtgades ieguldījumiem ir pozitīvs efekts, tas pirmkārt parādās sabiedrības aptaujās, jo ir būtiski pieauguši sabiedrības uzticības vai patriotisma rādītāji –

patriotisms un mīlestība pret savu valsti, šie rādītāji ir būtiski pieauguši, un tā ir pati sakne mūsu spējām kā valsts pilsoņiem darboties šeit un nest arī tautsaimniecībai pienesumu.

Otrkārt – mēs redzam, ka simtgades programma ir devusi pienesumu jaunos darbības virzienos, stiprinājusi kultūras un izglītības sadarbību un ietekmi uz mūsu jauno paaudzi,” uzsver Dace Vilsone.

Pētījumu, aptaujājot apmēram 1000 Latvijas iedzīvotāju, veica Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Zinātniskās pētniecības centrs sadarbībā ar SIA “Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija”. Saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā rodamo informāciju – pētījums valstij izmaksāja 31 445,01 EUR, un tas publiskots Kultūras ministrijas mājaslapā.

“Apmēram 60% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka viņu zināšanas par Latvijas valsts vēsturi un valsti kopumā ir uzlabojušās tieši 2017. un 2018. gada iespaidā,” atklāj LKA Zinātniskā pētniecības centra vadītāja Anda Laķe.

“Nemērījām zināšanas faktoloģiski, bet to, kā šie cilvēki paši saka – kā šo divu gadu laikā izmanījušās viņu zināšanas, tas ir ļoti augsts rādītājs, un šis mērķis – uzlabot iedzīvotāju izpratni par valsti ir sasniegts ļoti labi.”

Viņa arī norāda – viena no grupām, kas paudusi augstāko lojalitāti simtgades programmai, ir jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem.

Eksperti: Programmai trūcis vienota mērķa un fokusa uz Latvijas tēla stiprināšanu ārvalstīs

Reklāmas speciālists, stratēģiju aģentūras “White Label” vadītājs Rolands Puhovs norāda, ka simtgades programmai trūcis vienota mērķa.

“Ja skatāmies uz simtgades oficiālajiem mērķiem un kā tie formulēti, mērķi bija – stiprināt, veicināt, godināt, apliecināt, cildināt, daudzināt, radīt, modināt, vēstīt – biznesā šādus vārdus lieto, lai nevarētu izmērīt mērķus,” komentē Rolands Puhovs.

“Lielākais jautājums – vai esam spējuši to nomārketēt? Es domāju, ka – ja valsts būtu privāta un īpašnieks būtu ieguldījis šos 30 miljonus, es domāju, ka viņš varētu nebūt sevišķi apmierināts ar šiem rezultātiem. Ja ir daudz dažādu mērķu un nav viens tāds liels, kas vijas visam cauri, tad no visa ir pa druskai. Ja mēs cilvēkiem tā prasītu, ko viņi atceras, kas viņiem bija simtgade – viņi atcerētos Dziesmu svētkus vai rindas pēc biļetēm, koncertu pie Gaismas pils, varbūt krastmalas lielo pasākumu, enciklopēdijas izdošanu, bet –

kad ir ļoti daudz un sadrumstaloti pasākumi, kas neapšaubāmi ir vajadzīgi, bet nav vienas tēmas, kas ir vijusies cauri, tad nerodas viena pārliecība – par ko īsti bija simtgade.”

Savukārt reklāmas speciālists, reklāmas aģentūras “DDB Latvia” direktors Andris Rubīns uzskata, ka valstī izdevies radīt patiesus svētkus, kuros iesaistījies teju katrs cilvēks un uzņēmums. Viņš īpaši uzteic tos simtgades projektus, kam ir pēctecība, piemēram, simtgades filmas:

“Kas ne tikai priecēja un iedeva papildu patriotisma piešprici, bet kas turpinās savu dzīvi un palīdzēs vēl labāk saprast mūsu identitāti, stāstu. [..]

Lielais jautājums, protams, vai mēs pietiekami izmantojām iespēju, lai būvētu Latvijas tēlu, stāstu pasaulē, es nemanīju tādu ļoti mērķtiecīgu darbību.”

Latvijas Institūta direktore: Simtgade tiešā veidā ietekmējusi Latvijas tēlu pasaulē

Kā Latvijas tēla veidotāji – Latvijas Institūts – vērtē, cik veiksmīgi izmantotas simtgades priekšrocības, kāda bijusi rezonanse ārvalstīs? Latvijas Institūta direktore Vita Timermane-Moora atzīst, ka īpašs pētījums šajā jautājuma nav veikts, jo tam neesot bijuši piešķirti līdzekļi:

“Bet es zinu arī, ka Kultūras ministrija pasūtīja pētījumu par simtgades ietekmi, tas bija gan vairāk Latvijas mērogā, bet varu teikt, ka visas atskaites, kas ir gatavotas attiecībā par publiskās diplomātijas programmu, jau rāda ļoti nozīmīgu ieguldījumu.

Nav bijis kopīga apkopojuma, un varbūt tādam vajadzētu būt, bet tas nedrīkstētu būt kā pašmērķis, bet iemesls tādam darbam, kam tieši nākotnē ir jāiedod finansējums.”

Viņa arī uzsver, ka simtgades programma tiešā veidā ietekmējusi Latvijas tēlu ārvalstīs: “Visus šos gadus Latvijas zīmols, tēls tiek veidots caur šo zīmi, ka Latvijas valstij ir 100 gadi, kas ir nozīmīga vēsts, jo varbūt vēl 2016. gadā pat ES daudzās valstīs vienkārši normāli sabiedrības locekļi domāja, ka Latvija ir radusies 1990.-1991. gadā.”

Simtgades birojā gan piemēru, kā Latvijas simtgade atspoguļota ārvalstu medijos, netrūkst. “Mums ir tiešām brīnišķīgi piemēri, kā lielākajās Vācijas, Francijas avīzēs ir izskanējis tas, ka Latvija svin simtgadi ar absolūti izciliem kultūras notikumiem,” uzsver Linda Pastare.

Pētnieki: izvēle simtgades programmu veidot uz pieciem gadiem bijusi pamatota

Pētnieki, izvērtējot iepriekšējo svētku programmas posmu, secināja, ka liels Latvijas iedzīvotāju īpatsvars kā notikumus ar paliekošu nozīmi skata “Latvijas filmas Latvijas simtgadei”, Dziesmu un deju svētkus, svinības 2018. gada 18. novembrī, Nacionālo enciklopēdiju.

Pētniece Anda Laķe arī uzsver – pētījumā konstatēts, ka bijis pietiekami daudz iemeslu un pamatojumu, kāpēc simtgades programmai ilgt piecus gadus.

“Jo programmas koncepcijas izstrādātājiem bija apsvērums, ka Latvijas iedzīvotāju vājā piederības sajūta valstij un kritiskā attieksme pret politikas veidotājiem rada daudzas ilgtermiņa sekas (arī emigrācijas procesi varbūt ir saistīti tieši ar vājo sasaisti ar valsti), un tāpēc bija ļoti svarīgi nostiprināt Latvijas iedzīvotāju piederības sajūtu un uzlabot informētību par valsts tapšanas gaitu,” komentē Laķe.

Tomēr viņa arī norāda:

“To, kas bija definēta kā mērķgrupa – mazākumtautības, ja mēs domājam, ka simtgades programma vēl turpinās šogad un nākamgad, tad ne visos aspektos ir izdevies sasniegt mazākumtautību iedzīvotājus, jo identitāte un sasaiste ar valsti ir jau dabiski vājāka.”

Kultūras ministrija sola, ka pēc programmas beigām nesekos kritiens

Latvijas simtgades svētku programmā pēdējais notikums paredzēts 2021. gada 26. janvārī, kad apritēs 100 gadi, kopš Latvijas starptautiskās atzīšanas. Kā šis notikums tiks atzīmēts – pagaidām idejas vēl tiek ģenerētas.

Par to, ka simtgades svinību zīmē sākto iniciatīvu turpinājums ir uz jautājuma zīmes un par kultūras kampaņveida finansējumu mēneša sākumā radio viļņos stāstīja Latvijas Radio. Programmā izskanēja, ka – lai turpinātu visas simtgadē iesāktās lielās iniciatīvas, bāzes budžetu vajadzētu audzēt vismaz par 7,5 miljoniem eiro. Tomēr Kultūras ministrijā sola – pēc valsts simtgades svētku programmas beigām nesekošot spējš kritiens un daudzas no iesāktajām iniciatīvām turpināšoties arī pēc 2021. gada.

“Valstij kopumā un arī kultūrpolitikai ir vīzija – mēs redzam, kas mūsu sabiedrībai ir nepieciešams, un atbilstoši tas tiek pētīts un iestrādāts nākamo periodu gan kultūrpolitikas plānošanas dokumentos, gan arī valsts attīstības dokumentos.

Šobrīd valsts izstrādā Nacionālo attīstības plānu, arī Kultūras ministrija ir devusi ļoti daudz priekšlikumu virzieniem, kuri jāattīsta nākamajā valsts attīstības periodā līdz 2027. gadam,” skaidro Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone.

“Un tur mēs esam ļoti skaidri iezīmējuši tādas iniciatīvas, kuras ir uzsāktas Latvijas valsts simtgades svinību ietvaros. Piemēram, “Latvijas skolas soma”, kuru mēs redzam, ka ir jāturpina, ļoti pareizi izvēlēta gan mērķauditorija, gan arī saturs. Šī programma tiks turpināta un piekārtotas finansējuma iespējas. Tāpat Nacionālā bibliotēka uzsāka Latvijas enciklopēdijas veidošanas procesu, un mēs plānojam šo darbu turpināt arī nākamajos periodos, un esam to iezīmējuši Nacionālās attīstības plānā.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti