“Vārti uz Latviju” - tā saucas laukums iepretim Gramzdas luterāņu baznīcai, Skodas-Priekules šosejas malā, ko svinīgi atklāja pirms trim gadiem. Jaunizveidotajā laukumā toreiz “Goda priekulnieki” kopā ar labākajiem novada skolēniem iestādīja divus simtgades ozoliņus, saņemot arī apliecinājuma rakstus, ka turpmāk rūpēsies par kociņiem.
Viena no godpilnā uzdevuma veicējām bija arī Priekules vidusskolas skolotāja Agita Rukute. “Man patīk braukt ar riteni, un Priekule-Gramzda ir mans mīļākais maršruts. Vienmēr te apstājos, atnāku, ozoliņu apskatos. Un man prieks - jā, tas aug,” saka Rukute.
Kā stāsta skolotāja, viņa savā mūžā daudz koku stādījusi, gan piedaloties Mežu dienās, gan savas mājas apkārtnē. Taču simtgades ozoliņš esot īpašs, ar ko lepojoties un rādot saviem skolniekiem, ik reiz te garām braucot.
“Šeit man aiz muguras ir ozols, kuram pāri 30 gadiem, viņš nemaz nav tik milzīgi liels. Šiem vēl augt un augt, tāpat kā Latvijai,” saka Gramzdas pagasta pārvaldes vadītājs Dzintars Kudums.
Rūpes par abiem simtgades ozoliņiem ir liela atbildība visas Latvijas priekšā – saka Kudums. Prieks esot par turpat netālās dārzniecības čaklajām dārzniecēm, kas pēc savas iniciatīvas laukumā pie simboliskajām laivām ik pavasari izliekot ziedošus puķu podus. Tā tiks darīts arī šogad, līdzko kļūs siltāks.
Savukārt simtgades ozoliņi, kamēr tie kārtīgi iesakņojas, esot kā kopīgs acuraugs.
“Šeit ir granšaina zeme, kur ūdens, kad tek, tad satek uz leju, nestāv kā māla zemē. Līdz ar to ir jāvaktē un jāaplaista. Vēlāk, kad ieaugsies, tad pats ar savām spēcīgām saknēm atradīs mitrumu. Kamēr maziņš, tas ir jākopj tāpat kā mazs bērns,” saka Kudums.
