Vecāki un bērni
Latvijas valsts simtgade
Latvijai 100 - būtiskākie notikumi
Kā pierobežas pašvaldībās un pilsētās ar etniski daudznacionālu sastāvu stiprināt piederības sajūtu Latvijai, Eiropas Savienībai, tās informatīvajai, ekonomiskajai telpai – tie ir daži no jautājumiem, uz kuriem Rēzeknē notiekošajā Latgales kongresā mēģina rast atbildes eksperti un vietējie aktīvisti. Viena no diskusijām veltīta arī plašsaziņas līdzekļiem – kā uzrunāt Latgales mazākumtautību pārstāvjus.
Latvijas valsts izveidošanās
1918. gada 17. novembra vakarā Rīgas Latviešu amatnieku biedrības krājaizdevu kases telpās Suvorova (tagad Krišjāņa Barona) ielā astoņas Latvijas politiskās partijas vienojās par Latvijas Tautas padomes (LTP) izveidošanu. LTP 18. novembrī pasludināja Latvijas neatkarību un kļuva par Latvijas Republikas pirmo likumdevēju. Līdz Latvijas Satversmes sapulces sanākšanai 1920. gada maijā LTP aizvadīja astoņas sesijas un noturēja 57 kopsēdes.
Dziesmu un deju svētki 2018
Dziesmu un deju svētki
Nacionālais kultūras centrs pieprasījis atmaksāt naudu, kas iegūta, saņemot no pircējiem samaksu par interneta veikala lietošanu.
Dziesmu un deju svētki
Dziesmu un deju svētki
Latvijas gredzeni
Jaunākās Latvijas valsts simtgades ziņas
Dailes teātris savu 100. jubileju svinēs 2020. gada 19. novembrī. Lepojoties ar šai laikā paveikto, teātris plāno plašu svinību programmu, un par centrālo sezonas iestudējumu kļūs teātra dibinātājam Eduardam Smiļģim veltīta izrāde, paziņojumā medijiem informē teātra pārstāvji.
Kinorežisore Dzintra Geka ar radošo komandu sagādājusi svētkus visiem, kuri 18. novembrī dosies uz kinoteātri "Splendid Palace" – tur būs skatāma viņas unikālās dokumentālās filmas "Katra diena simtgadē. Gadalaiki" pirmizrāde.
Kādi bijām Latvijas simtgades gadā? Atspulgu tam varēs ieraudzīt Dzintras Gekas unikālajā dokumentālajā filmā “Katra diena simtgadē. Gadalaiki”. Tikko pabeigta filmas montāža, un valsts svētkos, 18.novembrī, notiks filmas pirmizrāde.
Viens no Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) notikumiem savas simtgades svinību ietvaros ir vērienīga studentu izstāde “Academia” visās izstāžu zāles "Arsenāls" ekspozīciju telpās. Nosaukums uzsver vizuālās mākslas augstskolas saknes Eiropas kultūras šūpulī senajā Grieķijā un piedāvā mūsdienīgu risinājumu. Izstāde apskatāma līdz 17. novembrim.
Ar plašu pasākumu programmu Latvijas Universitāte (LU) jau piektdien, 27. septembrī, sāk svinēt tās 100. dzimšanas dienu. Īstā universitātes dibināšanas diena pienāks vien sestdien, 28. septembrī. LU vēsture ir raiba. Piektdien no vairākiem studentiem un absolventiem kā novēlējums nākamajiem 100 gadiem izskanēja tieši vārds "saliedētība".
Latvijas Mākslas akadēmijas simtgades notikumu ietvaros atklāta vērienīga Jaunās mākslas biennāle “Mākslas nākotne/Nākotnes zīmes”. Izstāde akadēmijas lielajā aulā notiek no 9. līdz 14. septembrim. Tā uzrāda dažādus mākslas nākotnes attīstības pieturas punktus visdažādākos medijos, visvairāk digitālajā jauno tehnoloģiju vidē.
Latvijas Radio Latvijas Nacionālajai bibliotēkai (LNB) simtgadē dāvina 1000 minūtes Nacionālās enciklopēdijas „Latvija” šķirkļu audioierakstu, lai papildinātu vērtīgo bibliotēkas krājumu un ļautu enciklopēdijas zinības lietot arī cilvēkiem ar redzes traucējumiem un citām lasīšanas grūtībām. Kultūras, komunikācijas un sporta sadaļu šķirkļus brīvprātīgi ierunājuši 35 radio programmu vadītāji un darbinieki.
Sestdien, 24.augustā, Rīgā, VEF kultūras pilī, norisinājās Latvijas valsts vienaudžu salidojums. Šis ir jau trešais simtgadnieku salidojums. Tā ir pilsoniska iniciatīva, kopā būšanas iespēja valsts vienaudžiem un iespēja iziet sabiedrībā no savas pilsētas vai novada, satikt valsts augstākās amatpersonas, noklausīties koncertu, kā arī sajust gādību un cieņu. Šoreiz kopā salidoja 19 cilvēki, kas pārkāpuši simts gadu slieksni, un daudzi, kas ir ļoti tuvu tam.
No 23. līdz 25.augustam Latgales vēstniecībā "Gors" norisināsies jau piektais mūzikas festivāls ģimenei un draugiem "LNSO vasarnīca", kas Rēzeknē notiks jau otro gadu pēc kārtas. Bet pirmo reizi festivāla ietvaros tiek rīkotas jauno komponistu meistarklases, kuru rezultātu varēsim baudīt festivāla atklāšanas koncertā "Jānis Ivanovs un jaunie". Kā intervijā Latvijas Radio 3 – Klasika atklāj Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) direktore Indra Lūkina, pērn "LNSO vasarnīca" tika tik sirsnīgi uzņemta "Gorā", ka sirdis atvērušās pat skeptiķiem.
Šis ir simtgades gads vairākiem valsts aizsardzības dienestiem, bez kuriem neatkarīga Latvija nevarētu pastāvēt. Tāda ir arī Valsts robežsardze, kura savu simtgadi ar dažādiem pasākumiem atzīmē visu gadu. Pirmdien, 19. augustā, robežsargi un citi iekšlietu dienesta darbinieki devās skrējienā apkārt valsts robežai, rokās turot iedegtu lāpu, kas simbolizē mūžīgo uguni un kritušo piemiņu.
Savus dibināšanas svētkus sāk atzīmēt tie, kuri sargā Latvijas gandrīz 500 kilometru garo jūras robežu. Ar militāro kuģu parādi piektdien atklāja Latvijas armijas Kara flotes simtgades svinības.
Vasaras izskaņā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijai (JVLMA) gaidāmi īpaši svētki – augstskolas simtgades sezonas atklāšana. 16. augustā plkst. 21.00 Doma laukumā Rīgas svētku ietvaros mūzikas mīļotāji tiek aicināti uz koncertu “Pāri”.
Par godu Latvijas armijas Kara flotes simtgadei piektdien, 9. augustā, Rīgas jūras līcī notiks militāro kuģu parāde, informē Aizsardzības ministrijā (AM).
Mūsu valsts simtgadi šajās dienās godina Minskā. Baltkrievijas Nacionālajā bibliotēkā atklāta izstāde par Latviju.
Līvas kapsētā Liepājā atklāts restaurētais piemineklis 1919. gadā kaujās par Latvijas neatkarību kritušajiem karavīriem - ebrejiem.
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) līdz 31. jūlijam skatāma ceļojošā izstāde un filma “Izgaismot Latviju” angļu valodā. Tas ir viens no LNB simtgades ieskandināšanas pasākumiem.
Latvijas simtgadei par godu radīto vides instalāciju “Uguns”, kas uzstādīta pie Latgales pilsētas Kārsavas, pamanījuši prestižā mākslas festivāla "Ansī ainavas" (Annecy Paysage) organizatori. Patlaban instalācijas kopija tiek izrādīta šajā festivālā līdzās pasaulē ievērojamu vides mākslinieku darbiem.
Ar simtgadei veltītas pastmarkas svinīgo zīmogošanu un ar Nacionālo bruņoto spēku komandiera zobena grieztu simtkilogramīgu torti trešdien, 10. jūlijā, Ādažu militārajā bāzē tika svinēta Latvijas armijas dibināšanas simtgade. Paši karavīri atzīst – armija ir viņu otrā ģimene, tādēļ šodien līdz ar pašiem karavīriem paldies tika teikts militārpersonu ģimenēm.
Šogad tiek svinēta simtā gadadiena, kopš oficiāli tika izveidota Latvijas armija. Kāda bijusi armijas vēsture 100 gadu laikā? Kā tā mainījusies kopš 1919. gada? Kā mainījies karavīru skaits?
Ļoti cītīgi lielkoncertam, kas veltīts simtajai gadadienai kopš Latvijas armijas dibināšanas, šobrīd gatavojas Zemessardzes orķestris. Koncertu visas dienas garumā varēs apmeklēt ikviens interesents 6. jūlijā 11. novembra krastmalā.
Aizvadītajā nedēļas nogalē Liepāju pieskandināja Kurzemes Dziesmu svētki ar nosaukumu “Es esmu dzīvība”, pulcējot vairāk nekā divus tūkstošus dalībnieku. Ar šo pasākumu noslēdzās Latvijas simtgades pasākumu kopums “Kuģa “Saratov” sagaidīšanai Liepājā – 100”. Dziesmu svētkos izskanējušās melodijas veidoja vienotu stāstījumu par dažādiem laika posmiem mūsu valsts vēsturē.
Atzīmējot Pasaules bēgļu dienu, muzejs “Latvieši pasaulē” radījis inovatīvu pieeju – izstādi un izlaušanās spēli “Bēgļu gaitās”, kas ļauj iejusties bēgšanā no Rīgas 1944. gada oktobrī. Otrā pasaules kara laikā no Latvijas aizbraukušo iedzīvotāju pieredze var kalpot par nozīmīgu avotu, lai izprastu, ar kādiem izaicinājumiem ir nācies saskarties bēgļiem.
Kā valsts spoguļojas manī, un kā es spoguļojos valstī – tās ir rakstnieces Gundegas Repšes piezīmes, kas apkopotas grāmatā “Skiču burtnīca. Simts”.
Īpašs Latvijas karogs ar īpašu stāstu. Karogs, kas divos gados bija četros kontinentos un 61 pilsētā, kur latvieši svinēja valsts simtgadi, nu apskatāms arī dzimtenē. Ceļojošais Simtgades karogs papildinājis Nacionālā vēstures muzeja unikālo karogu kolekciju.
Gadu pēc muzeju kopizstādes „Latvijas gadsimts” atklāšanas to papildinājuši vairāki unikāli eksponāti – jaunas liecības par Latvijas valsts dibinātājiem un arī īpašs Latvijas karogs, kas valsts simtgades gaidās apceļojis latviešus 19 pasaules valstīs. Dienu pirms Latvijas Neatkarības atjaunošanas gadadienas karogs un novēlējumu grāmata nonāks „Latvijas gadsimta” ekspozīcijā.
Sagaidot Latvijas Valsts 100 gadi, Latviešu valodas aģentūra izvēlējās skolēnu radošo darbu konkursa tēmu „ Kas manu tautu dara stipru”, lai mudinātu viņus meklēt domas un atziņas dziļākajos mūsu tautas un valsts esības slāņos. Skolēnu darbi ir apkopoti grāmatā un tagad 45 skolēnu sacerējumus varēs noklausīties arī Latvijas Radioteātra iestudējumā.
Koknesē, Likteņdārzā, iecerēts izveidot piemiņas vietu tiem tautas priekšstāvjiem, kuri 1918. gada 18. novembrī lēma par Latvijas Republikas dibināšanu un tiem Augstākās Padomes deputātiem, kuri 1990. gada 4. maijā balsoja par Latvijas neatkarības atjaunošanas deklarāciju.
Līdz ceturtdienai ikviens var pieteikt cilvēkus, kurus vēlas godināt kā Latvijas nākamās simtgades varoņus. Līdz šim iniciatīva TUESI.LV jau apkopojusi iedvesmas stāstus par jauniem cilvēkiem visā Latvijā, kuri ar savu darbu un piemēru mūsu valsti veido labāku.
2019. gadā, godinot Latvijas valstiskumam nozīmīgus notikumus, valsts simtgades programmas kodolu veido norises, kas veltītas Brīvības cīņām un Latvijas armijas dibināšanai, nacionālo un vietējo institūciju aizsākumiem, kā arī unikālajai akcijai “Baltijas ceļš”. Par šī gada svētku programmas vērtībām izvēlētas varonība un drosme, aicinot līdzās dzīvības glābējiem un valsts brīvības sargiem īpaši godināt arī mūsdienu Latvijas varoņus – cilvēkus, kuri, nereti spītējot grūtībām, izvēlas savu darbu darīt ar lepnumu un degsmi.
Simtgades svētku programmas pasākumos trūka saimnieciskās domāšanas, Latvijas Televīzijas raidījumā "Viens pret vienu" teica komponists Jānis Lūsēns.