Labrīt

Aktualizējot draudzības un nāves tēmu, Dailes teātrī tapusi izrāde "Trīs draugi"

Labrīt

Eksperts: Augstas elektroenerģijas cenas būs arī ziemā

Beidzas Latvijas simtgades programma. Iesāktos projektus sola finansēt arī turpmāk

Šogad beidzas Latvijas simtgades programma. Iesāktos kultūras projektus sola finansēt arī turpmāk

Latvijas simtgade bija kā tramplīns dažādu Latvijas kultūras jomu pilnvērtīgai attīstībai un uzplaukumam. No valsts budžeta piešķirtie papildu miljoni deva spožu uzrāvienu Latvijas filmu industrijai un literatūras nozarei, beidzot varēja sākt īstenot tādus ilgi lolotus projektus kā “Latvijas skolas soma” un Nacionālā enciklopēdija. Kultūras nozarei kopumā piešķirtā simtgades nauda bija 22 miljoni piecu gadu periodam, taču šī gada nogalē periods noslēdzas un līdz ar to arī nauda no simtgades apcirkņiem. Ko tas nozīmē kultūras nozarei? Kā tas ietekmēs veiksmīgi uzsākto programmu turpmāko likteni?

ĪSUMĀ:

  • “Latvijas skolas soma” darbojas trešo gadu. Ik gadu programmā ir ap 14 000 norišu, kas sasniedz 200 000 skolēnu.
  • Pandēmijas laikā “Skolas somā” top digitālais saturs; ko pedagogi izmantošot arī turpmāk.
  • Programmai valsts budžetā paredzēti 2,5 miljoni nākamgad, iezīmēti 3,5 miljoni 2023. un 2024. gadā – finansējums saglabāsies līdzšinējā apmērā.
  • Nacionālā enciklopēdija trešo gadu pieejama publikai.
  • Pērn tai bija 663 000 unikālo lietotāju; šogad skaits vēl pieaugs. Šobrīd enciklopēdijai ir vairāk nekā 2680 šķirkļu.
  • Lai Nacionālā enciklopēdija varētu turpināt darbu, tai nepieciešami 300 000 eiro gadā.
  • Pēc KM informācijas – finansējums nākamajā gadā būs un ir iezīmēts arī turpmākajos divos gados pēc tam.
  • Simtgades finansējums uzrāvienu deva arī kino un literatūras nozarēm.
  • Nākamgad no valsts budžeta filmu uzņemšanai papildus atvēlēti divi miljoni eiro.
  • Latviešu literatūras eksporta atbalsta programmai papildus piešķirti 300 000 eiro.

“Latvijas skolas somai” finansējums paredzēts arī turpmāk

“Šī izrāde ir balstīta patiesos notikumos, kas notika kādā Latvijas skolā. Tev jāizvēlas, kā stāstu tu gribi dzirdēt. Santas stāstu, Ikara stāstu vai Krišjāņa stāstu,” – tas ir fragments no programmā “Latvijas skolas soma” iekļautās “Istabas teātra” izrādes ‘’Klusētāji’’, kas skolu vidū ir ļoti populāra.

Izrāde savā ziņā visai precīzi atklāj “Latvijas skolas somas” būtību – tā uzrunā pusaudžus, kam kopumā Latvijā ir vismazākais kultūras piedāvājums, un dara to ļoti aktuāli kā satura, tā formas ziņā.

Turklāt – ja sākotnēji tā bija klātienes izrāde, ar ko “Istabas teātris” apbraukāja skolas, tad Covid-19 laikā tai tapa arī digitālā versija, tādējādi tā sasniedz vēl plašāku skolu auditoriju.

Sasniegt ikkatru Latvijas skolēnu un nodrošināt viņam vismaz vienu kvalitatīvu kultūras norisi semestrī – tas ir arī visas “Latvijas skolas somas” programmas galvenais mērķis, uzsver programmas vadītāja Aija Tūna.

Viņa skaidro: “Ir ļoti svarīgi tas, ka “Latvijas skolas soma” nodrošina regulāru pieeju kultūras norisēm. Tā ir tā mūsu ambīcija ne tikai lepoties pasaules mērogā, ka Latvija ir kultūras valsts, mums ir izcili mākslinieki un pie mums notiek brīnišķīgas lietas, bet panākt, ka ikviens cilvēks savā ikdienā sastopas ar kultūru jēgpilni, apzināti un arī saprot, ka kultūra ir gan izklaidei, gan emocijām, gan izziņai, un to visu skolā vislabāk ir iemācīties.”

Ideja par kultūras pieejamību ikvienam skolēnam ir jau gana sena, bet tieši simtgades konteksts un nauda to ļāva beidzot sākt īstenot arī praktiski. Šīs ir trešais gads, kopš programma darbojas, katru gadu tā piedāvā aptuveni 14 000 dažādu kultūras norišu, un tās augļus katru gadu bauda vairāk nekā 200 000 skolēnu.

Veiksmīgi programmas veidotājiem izdevies pārvarēt arī pandēmijas ierobežojumus, jo šajā laikā ļoti aktīvi tapa digitālais saturs.

“Jāsaka, ka no sākotnējās piesardzības un skepses mēs esam nonākuši līdz situācijai, ka pedagogi saka, – ja arī atgriežas pilnā mērā klātienes mācības, viņi turpinās izmantot digitālās norises, jo tās taupa naudu, taupa laiku un atļauj pabūt pavisam citās ļoti attālās Latvijas vietās,” stāsta Aija Tūna.

Covid-19 pandēmija nespēja nobremzēt programmas attīstību un, kā uzsver Aija Tūna, – ļoti jācer, ka tā varēs turpināties arī pēc simtgades finansējuma beigām, jo programmas jēga ir tieši nepārtrauktībā, tādējādi jau no bērnības veidojot ieradumu regulāri pieredzēt kultūru. Turklāt pa šo laiku izstrādāta un pieredzē noslīpēta ļoti labi funkcionējoša sistēma, kā šī programma darbojas.

Aija Tūna skaidro: “Ir koordinatoru tīkls, ir pedagogi, kuri jau ir apzinājušies, ka tas viņiem palīdz, ir skolēni, kuri atzinīgi novērtē kultūras norišu pieejamību, ir kultūras nozares darbinieki, kuriem tā – kā mums daudzi ir šajā pēdējā pusgadā teikuši – ir vienīgā iespēja strādāt. Un tāpēc tas ir jāturpina.”

Kā ļoti aktuālu, svarīgu un veiksmīgu programmu “Latvijas skolas soma” vērtē Selga Laizāne, Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietniece Latvijas valsts simtgades jautājumos, un arī tuvākās nākotnes redzējums par to esot cerīgs: “Šobrīd koalīcija ir vienojusies, un prioritārajos pasākumos nākamajam gadam šai programmai ir piešķirti 2,5 miljoni eiro, un pēc tam 2023. un 2024. gadā iezīmēti katru gadu 3,5 miljoni. Un tā ir tā summa – šie 3,5 miljoni – kas mums arī tagad, aktīvajā norises periodā ir ikgadējā summa šai programmai. Nākamgad budžeta finansējums ir par vienu miljonu mazāks, bet ir norvēģu finanšu instruments, kas dos iespēju veidot jaunu saturu šai programmai. Tā kā būs vēl atsevišķas iespējas, ko mēs varēsim izmantot.”

Nacionālā enciklopēdija darbu turpinās

Simtgades konteksts un finansējums deva startu vēl vienai ļoti nozīmīgai iniciatīvai – Nacionālās enciklopēdijas izveidei.

“Šobrīd ir darba diena. Pulkstenis ir pusviens, un mēs redzam – šobrīd 71 cilvēks lasa enciklopēdiju. Visdažādākos šķirkļus – šeit ir gan tautasdziesmas, ko lasa 10 cilvēku reizē, gan Orsons Velss, Zinību diena, Identitāte un tā tālāk,” Nacionālās enciklopēdijas galvenais redaktors Valters Ščerbinskis, kā ik dienu, seko līdzi enciklopēdijas elektroniskās versijas analītikas datiem.

Šis ir jau trešais gads, kopš tā pieejama publiskajā vidē, un skaitļi ir iepriecinoši un pārliecinoši – lasītāju skaits pieaug ar katru mēnesi. Ja pērn enciklopēdijai visa gada garumā bija 663 000 unikālo lietotāju, tad tagad šāds skaits ir jau šobrīd un nākamajos trīs mēnešos vēl krietni pieaugs.

Šobrīd enciklopēdijai ir vairāk nekā 2680 šķirkļu, visu laiku top jauni, un jaunāko vidū, piemēram, ir aktrisei Lilitai Bērziņai un Baldones pilsētai veltītie šķirkļi.

Vairāk nekā likumsakarīgi, ka arī enciklopēdija ir ilgtermiņa process, kas zaudē jēgu, ja tam pieliek punktu līdz ar simtgades finansējuma beigām.

Valters Ščerbinskis uzsver: “Pakāpeniski šis resurss veidojas par integrētu resursu sabiedrības zināšanu iegūšanā. Mūsu mērķis ir visu laiku turēties līdzi, kļūt lielākiem, plašākiem, labākiem, bet jēga visam šim procesam ir tikai tad, ja tas tiek nodrošināts tiešām ilgā laika posmā un mums ir drošība par nākamo, aiznākamo gadu un par desmit gadiem uz priekšu. Tas, ko mēs darām, mēs domājam ļoti ilgā termiņā uz priekšu un mēģinām plānot darbus ne tikai rītdienai, bet skatīties arī tālāk, un tas ietver ne tikai satura veidošanu, bet arī iešanu līdzi tehnoloģijām.”

Lai Nacionālā enciklopēdija varētu turpināt darbu, tai nepieciešami 300 000 eiro gadā. Pēc Kultūras ministrijas pārstāves Selgas Laizānes rīcībā esošās informācijas – finansējums nākamajā gadā būs un ir iezīmēts arī turpmākajos divos gados pēc tam: “Enciklopēdijai tiks nodrošinājums finansējums nākošgad no Kultūras ministrijai paredzētā atlīdzību budžeta, kas ir kopumā astoņi miljoni, tātad daļa no tā aizies Nacionālajai enciklopēdijai.”

Ilgtermiņa efekts

Latvijas kino un literatūra bija vēl divas nozares, kam simtgades finansējums deva spožu uzrāvienu. Nākamgad no valsts budžeta jaunu filmu uzņemšanai papildus būs atvēlēti divi miljoni eiro un vēl divus miljonus būs iespēja piesaistīt no Eiropas Savienības fondiem, bet latviešu literatūras eksporta atbalsta programmai piešķirti papildu 300 000 eiro, lai varētu sākt gatavoties Latvijas dalībai Frankfurtes grāmatu tirgū 2025. gadā viesu valsts statusā.

Virkne simtgades iniciatīvu ir norises ar tik ļoti būtisko ilgtermiņa efektu – atzīst Kultūras akadēmijas Zinātniskās pētniecības centra vadītāja Anda Laķe: ““Latvijas skolas somas’’ programma man liekas ārkārtīgi unikāls un vērtīgs ieguldījums kultūrizglītībā, mākslas izglītībā kopumā. Valstij, manuprāt, ir jāuzņemas atbildība arī turpmāk par to, ka skolēniem tiek šī iespēja dota. Protams, tā ir arī Nacionālās enciklopēdijas izveide, kas parāda nācijas refleksiju un pašapziņu, ka mums ir vajadzīgs šāds informatīvs resurss, kas ir tieši Latvijas būtiskām nacionālām lietām veltīts.”

Kāds ir simtgades programmas ieguldījums – par to daudz plašāk varēs uzzināt programmas izvērtējuma konferencē, ko rīko Kultūras akadēmija sadarbībā ar Kultūras ministriju un kas notiks 3. novembrī.

Bet decembra sākumā Kultūras akadēmija nāks klajā ar simtgades programmas otrā posma pētījumu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt