No Kurzemes vēstures. Kad Palanga vēl bija mūsu

“Abi mani vectēvi sargāja Latvijas teritoriju – Palangu - 1920. gadā 10. Aizputes kājnieku pulka sastāvā. Man “Latvijas pilsētiņa Palanga” ir daļa no ģimenes vēstures, jo šajā pulkā dienēja gan abi mani vectēvi, gan viņu brāļi,” Rus.lsm.lv pastāstīja Gundars Sisenis.

Gundars Sisenis dzīvo Kurzemē, Kazdangā, diezgan tālu no pašreizējās robežas ar Lietuvu. Viņa vaļasprieks ir novadpētniecība, un viņš daudz zina par dzimto pusi.

No 1920. gada februāra līdz jūlijam norisinājās Latvijas un Lietuvas robežas demarkācija. Robeža tad gāja pa Palangas “tālo pusi”. Vēl 1819. gadā Palanga tika izslēgta no Viļņas guberņas sastāva un kļuva par Kurzemes guberņas Grobiņas apriņķa daļu. Tāpēc 1918.-1921. gadā Palangas pilsēta un tās apkārtne bija Latvijas Republikas teritorijas daļa, un tur bija dislocēts, kā jau minēts, 10. Aizputes kājnieku pulks. Tā faktiski ir daļa no Siseņa ģimenes vēstures, kas viņam ir ļoti dārga un kuru viņš vāc burtiski pa drusciņai.

Aizputes 10. kājnieku pulka vēsture sākās 1919. gada augustā – sākumā tas bija 1. Liepājas papildbataljons, kurā bija divas rotas. Mēnesi vēlāk bataljons tika pārdēvēts par Latgales papildbataljonu. Oktobrī, pēc mobilizācijas, bataljonā bija jau desmit rotas, novembrī tas vīrišķīgi cīnījās ar Bermonta karaspēku pie Liepājas. Šajās kaujās krita 35 kareivji un trīs virsnieki, par varonību un vīrišķību 19 bataljona karavīri tika apbalvoti ar Lāčplēša ordeni. Pēc tam, 1919. gada 16. novembrī, vienība ieguva nosaukumu 10. Aizputes kājnieku pulks un tika iekļauta Zemgales divīzijas sastāvā. No 1920. gada februāra līdz jūlijam pulks sargāja Latvijas valsts robežu Palangas rajonā.

“Man ir 1920. gada fotogrāfija, kad 10. Aizputes kājnieku pulks bija izvietots Palangā. Attēls uzņemts grāfu Tiškeviču muižas parkā, pie Birutes kalna akmens grotas. Priekšplānā ir karavīri ar franču patšautenēm “Chaucat FM CSRG 15”. Bet pirmajā rindā pirmais no kreisās – komandieris Fricis Cervinskis. Tagad man ir tikai šīs fotogrāfijas kopija. Bet vectēvam bija oriģināls, gadu gaitā tas pazudis. Šo fotouzņēmumu toreiz, pirms simt gadiem, izdalīja visiem, kas tajā bija iemūžināti. Esmu redzējis vēl vairākas šīs oriģinālās fotogrāfijas,” Rus.lsm.lv sacīja Gundars Sisenis.

Pirms gada Gundars brauca uz Palangu, apbruņojies ar ķeizariskās Vācijas karti, izdotu 1916.gadā,  - toreiz robeža gāja starp divām – Krievijas un Vācijas – impērijām. “Iezīmējām tajā tagadējās koordinātas un vecā ceļa no Palangas uz Mēmeli (Klaipēdu) koordinātas. Atradām arī tā laika robežstabiņus un burtiski metrs metrā vietu, kur atradās robežbarjera un vārti. Ir 1920. gada fotogrāfija – robežpunkts, no vienas puses – vācieši, no otras – uz zirgiem mūsējie no 10. Aizputes pulka.”

Nav izdevies atrast informāciju, kur tieši Palangā pulks bijis izvietots: “Palanga toreiz bija maza kūrortpilsētiņa, apbūvēta galvenokārt ar villām. Vislielākā ēka bija grāfu Tiškeviču pils, kurā tagad ir Dzintara muzejs. Pieļauju, ka tieši tur pulks arī bija izvietots. Muzejā mums par to pastāstīt nevarēja, bet Viļņas arhīvos arī ziņu nav – esmu interesējies. Lietuvas pusei vispār ir ļoti maz ziņu par šo periodu, un tas tiek ļoti skopi apgaismots. Kad mēs bijām līdzās grotai parkā, tad es 1920. gada fotogrāfiju rādīju cilvēkiem, kas tur pastaigājās, un jautāju, vai viņi zina, kas bija Palangā līdz 1920. gadam un kas ir šie karavīri fotoattēlā. Cilvēki bija pārliecināti, ka tie ir Lietuvas karavīri… Bija neiedomājami pārsteigti, kad stāstīju, ka Palanga bija Kurzemes guberņas, bet vēlāk – Latvijas daļa. Daži, kas it kā bija interesējušies par vēsturi, uzskatīja, ka Palanga piederēja Vācijai, bet nekādā gadījumā ne Latvijai.”

Pirms simt gadiem, kad tika vilktas neatkarīgo valstu robežas, bija ne mazums teritoriālo strīdu. Lietuva pretendēja uz Palangu, Mažeiķiem un Ilūkstes apriņķi. Vēl vairāk – 1919. gada pavasarī Lietuvas valdība oficiāli uzdeva saviem diplomātiem cīnīties par Liepāju un dažiem pašreizējiem Kurzemes un Zemgales pierobežas apriņķiem kā par Lietuvas galīgo ziemeļu robežu. Latvijai arī bija teritoriālās pretenzijas, un Latvijas diplomāti aizstāvēja jaunās valsts intereses. Latvijas un Lietuvas robežas tikai 1921. gadā noteica starptautiskā arbitrāža. Galu galā Lietuva ieguva Mažeiķus un Palangu, bet Latvija – Ilūksti.

“Robežsardzes spēku tad vēl nebija, un, kamēr norisinājās robežu noteikšana, 10. Aizputes pulks valdības uzdevumā stāvēja uz vecajām Krievijas un Vācijas impēriju robežām, nodrošinot Latvijas pozīcijas sarunās par precīzām robežām ar Lietuvu valsts rietumos. Palangā pulks bija dislocēts līdz 1920. gada jūnija beigām, pēc tam tas tika pārsviests uz Latgales fronti,” pastāstīja Gundars Sisenis.

Un tas bija tieši pirms simt gadiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti