Šī diena vēsturē

19. marts. ASV Gaisa spēki saņēma pirmo reālo kaujas uzdevumu

Šī diena vēsturē

24. marts. Roberts Kohs iepazīstina ar savu atklājumu - tuberkulozes izraisītāju

21. marts. Dekrēts par Jauno ekonomisko politiku jeb NEPu Krievijā

Šī diena vēsturē. Boļševiku Jaunā ekonomiskā politika jeb NEP Krievijā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

1921. gada 21. martā toreizējās Padomju Krievijas augstākais varas orgāns – Viskrievijas Centrālā izpildkomiteja – izdeva dekrētu par Jauno ekonomisko politiku jeb NEP (no abreviatūras krievu valodā НЭП – Новая экономическая политика). NEP bija atkāpšanās no "kara komunisma" – radikālas tirgus attiecību izskaušanas – par labu daļēji brīvam tirgum. Tas ļāva diezgan ātri atjaunot kara un radikālo eksperimentu sagrauto valsts saimniecību.

Līdz ar 1920. gada nogali kļuva skaidrs, ka Krievijas pilsoņkarā uzvarējuši boļševiki jeb komunisti, kuri bijušajā cara impērijā būvēs jaunu – padomju valsti. Nebija gan piepildījušās Ļeņina un viņa līdzgaitnieku cerības uz vispasaules revolūciju, sabiedroto vietā aiz robežām bija potenciāli ienaidnieki. Karā valsts bija smagi izpostīta, ražošanas apjomi kritušies vairākkārt, tāpat dzelzceļu kapacitāte. 1920. un 1921. gadā plašos Krievijas rajonos plosījās bads.

Saimniecisko dzīvi bija grāvis ne vien karš, bet arī boļševiku īstenotā tā sauktā "kara komunisma" politika, kuras pamatā lielā mērā iluzori priekšstati par padomju varas spēju ātri organizēt ražošanu, apgādi un preču apriti uz gluži jauniem – lielā mērā beznaudas – principiem.

"Kara komunisms" dramatiski pasliktināja padomju varas attiecības ar 80% valsts iedzīvotāju – ar zemniekiem, kuriem praktiski bez atlīdzības tika atņemta lauvas tiesa saražotā. 1921. gada sākumā arvien jaunus rajonus aptvēra zemnieku sacelšanās, kas draudēja pārsviesties uz armiju.

Bija skaidrs, ka turpmāk līdzīgi tracināt tautu ir pārāk riskanti.

Rezultāts bija Krievijas Komunistiskās (boļševiku) partijas 10. kongresa lēmumi par jauno ekonomisko politiku, kas ar Viskrievijas Centrālās Izpildkomitejas dekrētu tika izsludināta 1921. gada 21. martā.

Boļševiku jaunā ekonomiskā politika plaši pazīstama kā NEP; no krievu abreviatūras НЭП – "Новая экономическая политика". NEP būtība bija brīvā tirgus daļēja atjaunošana. Sākotnēji gan bija paredzēts tikai būtiski samazināt zemniekiem obligāti nododamās pārtikas apjomu, ļaujot viņiem atlikumus kontrolēti iemainīt pret rūpniecības ražojumiem. Tomēr ekonomikas loģika visai drīz piespieda varu noņemt vienu brīvā tirgus barjeru pēc otras: cits pēc cita tika atcelti valsts tirdzniecības monopoli, denacionalizēti mazie uzņēmumi, atļāva dibināt jaunus nelielus privātuzņēmumus. Arī valsts rūpnīcas pakāpeniski pārgāja uz saimnieciskā aprēķina darbības modeli, tirgojot produkciju un iepērkot izejvielas brīvā tirgū un daļu peļņas paturot ražošanas attīstīšanai un atalgojuma palielināšanai.

NEP izrādījās lielisks instruments saimnieciskās dzīves stabilizēšanai un atjaunošanai. Privātā iniciatīva sevi pierādīja tur, kur revolucionārās vīzijas un proletariāta šķiras apziņa bija cietusi fiasko. Jau pēc pāris gadiem valsts bija aizmirsusi par badu, ap 1925. gadu pārtikas ražošanas apjomi jau sasniedza pirmskara Krievijas līmeni. Rūpnieciskās ražošanas apjomi piecu gadu laikā bija trīskāršojušies. Bija izdevies atjaunot hiperinflācijas sagrauto finanšu sistēmu – padomju valūta červoņecs bija brīvi konvertējama un stabila pret ārvalstu valūtām.

Tomēr daudzi komunisti uzlūkoja NEP kā nepieļaujamu atkāpšanos kapitālisma priekšā.

Partijas aprindās pastāvīgi izskanēja neapmierinātība ar jauna īpašnieku slāņa veidošanos, kas izrādījās padomju valstī labāk situēts nekā strādniecība. Pastāvēja bažas, ka šī "padomju buržuāzija" agri vai vēlu nolems ekonomiskajai ietekmei pievienot arī politisko. Paralēli notika cīņas boļševiku varas virsotnē, kur pēc Ļeņina nāves 1924. gadā arvien vairāk ietekmes savās rokās koncentrēja partijas ģenerālsekretārs Josifs Staļins. Viņa veidotais totalitārisma modelis nebija savienojams ar plašu neatkarīgu ražotāju slāni un citām daļēji brīvā tirgus vaļībām. Pēc tam, kad zemniekiem neizdevīgas cenu politikas rezultātā 1927. gadā netika īstenots valsts sagādes plāns, atjaunojās piespiedu labības piegādes sistēma. 1928. gadā pieņemtais Pirmais piecgades plāns paredzēja triecientempa industrializāciju un lauksaimniecības masveidīgu kolektivizāciju. Juridiski NEP savu pastāvēšanu beidza 1931. gada 11. oktobrī, kad Padomju Savienībā pilnībā tika aizliegta privāta tirdzniecība.

Šī diena vēsturē

Vairāk

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti