Daudzus iedzīvotājus jau nepatīkami pārsteiguši rēķini par silto ūdeni. Taču, lai nedaudz mazinātu ikdienas ūdens patēriņu savā mājoklī, pirmkārt, ir jābūt saimnieciskai attieksmei, Latvijas Televīzijai skaidroja aptaujātie eksperti.
Autora ziņas
Par vienu grādu zemāka temperatūra telpās nozīmē par pieciem procentiem mazāku apkures patēriņu. Kā ar pavisam vienkāršiem paņēmieniem nedaudz ietaupīt uz apkuri, tajā pašā laikā esot prātīgiem un uzmanīgiem, nepieļaujot paaugstinātu mitrumu mājās, skaidroja Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma".
"Pirms vairākām nedēļām Līgatnes dabas takās nonāca pavasarī dzimis bebrs Bobijs," Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" pastāstīja Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Dabas izglītības un informācijas speciālists Valters Kinna. Bobijs dabā izdzīvot nemāk, cilvēkiem jāmāca viņam pašam plunčāties un ēst, jo viņš gaida baltmaizi no cilvēka rokām.
Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) top inovatīvs būvmateriāls, ko var izmantot ēku siltināšanā un kas ir radīts no ražošanas atkritumiem. Pie šādas inovācijas šobrīd strādā RTU Būvniecības inženierzinātņu fakultātes industriālais doktorants Pauls Ārgalis, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "Rīta Panorāma".
"Ļoti gribētu, lai enerģētiskā krīze mums atnes ziemeļvalstu iedzīvotāju domāšanu, ka tērējam resursus tik, cik mums vajag," Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" stāstīja Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) profesore Dagnija Blumberga. Kopā ar kolēģiem viņa izstrādā tādus risinājumus un ieteikumus, lai katrs Latvijas iedzīvotājs un uzņēmums, mainot savus ikdienas paradumus, spētu sasniegt būtisku enerģijas ietaupījumu.
Pēc aptuveni trijiem mēnešiem Latvijā sāks darboties vidējā ātruma kontroles sistēma. Tā ir automātiska mērīšanas sistēma, kas mēra katra transportlīdzekļa vidējo ātrumu noteiktā ceļa posmā, balsoties uz braukšanai patērēto laiku. Pirmais posms, kur tā tiks uzstādīta, būs Rīgas apvedceļš, pastāstīja Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma".
Daļa Latvijas iedzīvotāju šajā nedēļas nogalē noteikti dosies sēņot vai ogot. Pagājušajā gadā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) glābēji no mežiem palīdzējuši izkļūt 81 cilvēkam. Šogad šis skaitlis ir jau 71, lai gan rudens velšu vākšanas sezona vēl ne tuvu nav beigusies. Kā neapmaldīties mežā, un kā rīkoties, ja tomēr ir piemeties vadātājs?
Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) un Latvijas Dabas fonda eksperti aicina iedzīvotājus iesaistīties dabisko zālāju atjaunošanā. Dabiskie zālāji ir vienas no krāšņākajām un vērtīgākajām dzīvotnēm Latvijā, kas izceļas ar ļoti lielu sugu daudzveidību. Turklāt šādas noturīgas ekosistēmas, ļauj cīnīties ar invazīvajām sugām.
Nanopārklājumi un precīzākās laika mērīšanas ierīces – šīs ir tikai dažas no tehnoloģijām, kas radītas Latvijā un jau tiek izmantotas iekārtām, kas atrodas kosmosā. Savukārt turku ražotajam dronam "Bayraktar" līdzīgs koncepts Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) ticis izveidots jau pirms aptuveni 20 gadiem. RTU drīzumā studentiem piedāvās kosmosa mācību programmu. Nupat Aeronautikas institūts ticis pie jaunām telpām, kur veikt zinātniski pētnieciskos darbus, pilnveidojot dažādas aviācijas un kosmosa tehnoloģijas.
Dažādi apmācību poligoni, kuros tiek apgūtas prasmes cīnīties ar noziedzniekiem, pielietojot šaujamieročus; mācības virtuālās realitātes vidē; informācijas tehnoloģiju poligoni – tādas mācību iespējas paveras Valsts policijas koledžas kadetiem. Šogad šī mācību iestāde uzņēmusi 150 jaunus studentus, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Rīta panorāma".
Kopā ar ārvalstu kolēģiem Latvijā pirms vairākiem gadiem radīta mobilā lietotne "Pasyfo". Tā palīdz cilvēkiem ar ziedputekšņu alerģijām prognozēt putekšņu un sporu gaidāmo koncentrāciju gaisā. Tuvākajos gados šo lietotni izmantos cilvēki visā Eiropā, Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" pavēstīja Latvijas Universitātes pētniece Olga Sozinova.
Eiropas rehabilitācijas speciālistu Ģenerālajā asamblejā Latvija tikusi slavēta kā izcils piemērs, un ukraiņi atzinuši, ka vislielāko komplekso palīdzību rehabilitācijas jomā sniedz tieši Latvijas medicīnas iestādes. Kā karā cietušajām Ukrainas militārpersonām sokas ārstēšanās process nacionālajā rehabilitācijas centrā "Vaivari"?
15 negadījumi ar 12 bojāgājušajiem, no kuriem kāds klausījies mūziku austiņās, kāds ar divriteni šķērsojis tiltu, vēl kāds vienkārši aizmidzis uz sliedēm. Šie ir daži no gadījumiem, kā šogad cilvēki gājuši bojā uz dzelzceļa. Lai gan gads vēl nav beidzies, uzņēmumā "Latvijas dzelzceļš" norāda, ka jau tagad ir par vienu letālu gadījumu vairāk nekā pērn, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "Rīta Panorāma".
Izaudzināt starptautiska līmeņa līderus Latvijai – ar šādu mērķi kopš 2015. gada jauniešu izglītības organizācija "Junior Achievement Latvia" izveidojusi Līderu programmu. Tās ir apmācības gada garumā kopā ar mentoriem un personības izaugsmes treneriem. Tagad ir izsludināts jauns konkurss vidusskolēniem dalībai Līderu programmā.
Jau 150 gadus Rīgas Strazdumuižas vidusskola sagatavo vājredzīgus vai neredzīgus bērnus patstāvīgai dzīvei. Jaunajā mācību gadā skola, kas vienlaikus arī ir attīstības centrs, savas durvis vērusi 150 bērniem. Neredzīgi bērni apgūst valstī noteikto izglītības mācību programmu, liela nozīme zināšanu apgūšanā ir mācību metodēm un materiāliem. Obligātas ir orientēšanās un mobilitātes nodarbības, kas sagatavo skolēnus būt patstāvīgiem.
Jau kopš bērnības Oskaru Lejnieku ir interesējis militārais dienests un sapnis braukt ar motociklu. Desmit gadus viņš nostrādāja kā nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas speciālists. Šobrīd plāno Sauszemes spēku Mehanizētās kājinieku brigādes ikdienas darbu un iestājies armijas motoklubā, viņš pastāstīja Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma".
"Tā ir atšķirība starp bērnu un pieaugušo onkoloģiju. Bērnu onkoloģijā vidēji izārstēšanas procents ir virs 70," Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" pastāstīja Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) hematoonkoloģe Anna Valaine. Pievērsties medicīnai sieviete izlēma, vēl mācoties vidusskolā, kaut arī atzīst, ka izvēlētā specialitāte ir smaga.