Lai gan Latvijā iestājusies rudens sezona, mežā dzīvnieku aktivitāte nebūt nav mazinājusies. Stirnas, aļņi, mežacūkas un citi zvēri nekur nav pazuduši.
"Dzīvnieku pasaulē viss notiek. Aļņiem ir riesta laiks, briežiem – riesta laiks. Visi dzīvnieki gatavojas ziemai, maina kažoku, uzbarojas, vāc krājumus," skaidroja Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvis Valters Kinna.
Šomēnes ir sākusies dzinējmedību sezona, kuras laikā ir atļautas kolektīvās medības. Tajās dzinēji trokšņojot dzen medījumu pretī medniekiem. Valsts meža dienestā aicina medniekus ar dzinējmedībām nedaudz pagaidīt.
"Mēs redzam, ka rudens ievelkas, pamežs ir zaļš. Ir daudz grūtāk pamanīt mērķi, grūtāk ievērot kādus citus cilvēkus, kas var būt mežā," norādīja Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis.
Līdz ar to medniekiem vajadzētu būt īpaši uzmanīgiem, izvērtēt situācijas, un varbūt neiet uzreiz oktobrī medībās. Iet tad, kad lapas nobirst. Būs drošāk visiem."
Mednieks Rihards Bērziņš stāsta, ka viņa medību kolektīvs ir nolēmis sezonu vēl nesākt. Dzīvnieki nekur nepazudīs, pāris nedēļas var pagaidīt. Drošība ir pirmajā vietā.
"Mednieks normālā situācijā redz un dzird visu. Protams, var būt pārsteigumi. Kāds sēņotājs klusi pārvietojas pa mežu un netiek pamanīts. Jebkurā gadījumā pirms šāviena izdarīšanas mednieks pārliecinās par drošību, par virzienu, kur viņš šauj, un vai aiz medījamā dzīvnieka nav kāds mājdzīvnieks, cilvēks vai automašīna, vai kas cits," stāstīja mednieks Rihards Bērziņš.
Pēdējos 10 gados ir fiksēti 27 nelaimes gadījumi medībās. 16 no tiem notikuši tieši dzinējmedībās, diemžēl trīs gadījumos medību dalībnieki gājuši bojā, stāsta Valsts meža dienestā.
Lai maksimāli mazinātu šādu negadījumu iespējamību, medniekiem ir jāparūpējas par to, lai viņi būtu labi saredzami.
"Saskaņā ar noteikumiem, lietojam spilgtas krāsas apģērba elementus, tādus kā cepure vai veste. Dzinēji noteikti lieto vestes. Suņiem ir spilgtas krāsas kakla siksnas vismaz trīs centimetru platumā," skaidroja mednieks.
Dzinējmedības parasti notiek brīvdienās, un tajās ir iesaistīts liels cilvēku skaits. Nedēļas nogalēs uz mežu dodas arī sēņotāji un ogotāji. Rezultātā mednieku un dabas velšu vācēju ceļi var krustoties.
"Sēņotājiem un ogotājiem būtu ieteikums vilkt spilgtas krāsas apģērbu vai spilgtas krāsas apģērba elementu, kas izceļas uz apkārtējā fona," ieteica Valters Lūsis no Valsts meža dienesta.
Ja dzirdami šāviena trokšņi, tad sēņotājiem labāk netuvoties šai zonai, visticamāk, tur notiek medības. Medību zonas bieži vien var noteikt pēc medību torņiem. Ja pa ceļam gadās sastapt kādu mednieku, var aprunāties un saprast, uz kuru pusi būtu drošāk doties pēc dabas veltēm.
