Šīs vasaras vidū Rīgā, Māras dīķī, uzstādītas trīs peldošās salas. To uzdevums ir ne vien priecēt parka apmeklētājus un ūdensputnus, kuri tur labprāt uzturas, bet arī attīrīt ūdenstilpē esošo ūdeni, strādājot kā bioloģiskam filtram.
Autora ziņas
Darbs vasarā skolēniem dod iespēju iegūt pirmo darba pieredzi, saprast, kā tas ir – ikdienā doties uz darbu un pēc tam bankas kontā saņemt algu. Šādu iespēju skolēniem nodrošina Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Skolēnu vasaras nodarbinātības programma. Šogad skolēnu vēlme strādāt vasarā bija lielāka par darba devēju piedāvājumu.
Visbiežāk satiksmes negadījumi notiek tieši pirms un pēc svētkiem un darba dienās laikā no 17.00 līdz 18.00, kad satiksme ir visaktīvākā, norādīja Latvijas Transportlīdzekļu apdrošināšanas biroja (LTAB) valdes loceklis Juris Stengrevics. Lielākoties negadījumu pamatā ir steiga, laika neplānošana, un tas rada stresu un mudina uz agresīvāku braukšanu, vēlmi mainīt joslas un veikt apdzīšanas manevrus.
Pagājušajā nedēļā Latvijas Universitātes organizētā vasaras skola pulcēja 29 cilvēkus no ārvalstīm, kurus vieno vēlme iemācīties mūsu valodu. Viņu vidū bija cilvēki no Ķīnas, Japānas, ASV, Lietuvas, Zviedrijas un citām valstīm. "Mana māte ir no Latvijas, mana vecmāmiņa dzīvo šeit. Es gribētu runāt labāk latviski, un man ļoti patīk Latvija, kultūra, ēdiens, man patīk viss," stāstīja amerikāniete Elizabete Skolatskaja.
Pavisam mazs kukainītis, kas nodara milzīgu postu eglēm. Latvijā turpina izplatīties egļu astoņzobu mizgrauzis. Mizgrauzim īpaši patīk siltas un sausas vasaras. Arī svaigi kritušu vai nozāģētu egļu smarža tam ir kā aicinājums uz mielastu. Pēc šīs nedēļas postošās vētras mizgrauža izplatība varētu palielināties. Kā atpazīt mizgrauzi, un kā mēģināt ar to cīnīties?
"Break the Loop" – šī ir Latvijā studentu radītā mobilā lietotne, kas mācās no lietotāju datiem, prognozējot, kad cilvēks grasās padoties, tādējādi noturot viņu pie mērķu sasniegšanas. Šī lietotne varētu būt kā metode mentālās veselības problēmu prevencijai un kā rīks speciālistiem, lai sekotu savu pacientu progresam starp klātienes sesijām.
"HealthTech" jeb veselības tehnoloģiju inovāciju pirmsakselerators ir vieta, kur tiekas Latvijas studenti no dažādām augstskolām, lai meklētu un piedāvātu risinājumus medicīnas nozares problēmām. Studentu komanda "VR Support" šobrīd strādā pie ierīču izveides, lai pacienti pēc insulta, infarkta un dažādām traumām virtuālajā realitātē varētu trenēt, piemēram, pirkstu un kāju kustības mājas apstākļos. Pirmais prototips vienai no ierīcēm jau ir gatavs.
Daudzi noteikti būs ko dzirdējuši par skolēnu mācību uzņēmumiem, bet tagad līdzīgi uzņēmumi tiek veidoti arī augstskolās. "Fungo" – tā sauc Latvijas studentu komandu, kas izstrādā papildinātās realitātes spēli, lai motivētu onkoloģiskos pediatrijas pacientus kustēties. Komanda ar šo ideju Eiropas uzņēmējdarbības festivālā jauniešiem Stambulā inovāciju kategorijā ieguva trešo vietu.
Latvijā tiek veidots un testēts viedais asistents, kas palīdzēs speciālistiem ārstēt dažādas plaušu un elpošanas slimības. Inovatīvā ierīce ar mākslīgā intelekta palīdzību ļauj pacientam pievadīt nepieciešamo skābekļa daudzumu, tādā veidā atslogojot medicīnas personāla darbu, jo viena pacienta vietā būs iespējams kvalitatīvi palīdzēt vairākiem.
Ar nepacietību svētdienas Dziesmu un deju svētku noslēguma koncertu gaida senioru koris "Noktirne". Tā vadītāja Ilga Bērziņa stāsta, ka tās ir kolosālas sajūtas, jo visa Latvija ir vienā mazā Mežaparkā.
Horeogrāfe Guna Trukšāne šogad Dziesmu un deju svētkos debitē deju virsvadītājas amatā. Viņa savās dejās mēģina atrast savdabīgus piegājienus, cenšoties dejotāju iekšējo dvēseles bagātību parādīt kustībā.
Viens no neatņemamiem Dziesmu un deju svētku pasākumiem ir latviešu tautastērpu skate. Tajā piedalās dāmas un kungi no visas Latvijas. Ar pieciem tautastērpiem skatē "Mēnesnīca" startēja arī Tukuma Tautas lietišķās mākslas studijas "Durbe" dāmas, kuras ar lielāko prieku izzina senču mantojumu un ar lepnumu velk mugurā pašu rokām darinātos tautastērpus.
"Deja ir mana otrā dvēsele. Mana cerība ir, ka mēs visi no "Arēnas Rīga" iznāksim baltāki, tīrāki un redzēsim katrs savā sirsniņā šo baltumu" – tā sacīja horeogrāfs Reinis Rešetins, kurš šogad Dziesmu un deju svētkos lielkoncertā "Balts" debitēja virsvadītāja godā.
Sapņi mēdz piepildīties. Pirmdien "Arēnā Rīga" tika aizvadīts skatuviskās dejas lielkoncerts "Balts". Dace Adviljone bija šī koncerta mākslinieciskā vadītāja un debitēja Vispārējos Dziesmu un deju svētkos kā virsvadītāja. Viņa stāsta, ka ar šo viņai izdevies piepildīt sava mūža sapni.
Jauniešu kora "Maska" diriģenta Jāņa Ozola ceļš līdz šai profesijai aizsācies pavisam nejauši. Savulaik tuvākā skola pie dzīvesvietas bijusi Emīla Dārziņa mūzikas skola, kurā iestājās tikai šī iemesla dēļ. Šogad Jānis Ozols Dziesmu un deju svētkos debitēs virsdiriģenta godā.
Jānis Baltiņš, kurš šogad 6. jūlijā Mežaparka estrādē koru lielkoncertā "Tīrums. Dziesmas ceļš" debitēs virsdiriģenta godā, teic: "Es uzskatu, ka tas ir katra kordiriģenta mērķis, uz ko apzinīgā darba ceļā mēs virzāmies."
Lai gan ārā šobrīd ir gana karsts, tieši vasara ir īstais brīdis, kad parūpēties par sava mājokļa apkures sistēmu. Pilsētās esošajām privātmājām un nelieliem daudzdzīvokļu namiem pieejams finansējums veco apkures sistēmu nomaiņai pret jaunām. Finansējums apkures iekārtu maiņai pieejams līdz pat 95% apmērā.
Pēdējos gados Nacionālie bruņotie spēki (NBS) gan civiliedzīvotājiem, gan karavīriem rīko šķēršļu skrējienu "Army Tough run", kas šovasar notiks 5. augustā Siguldā.
Latvijā ir nedaudz mazāk kā 10 000 Līgu, un Nacionālie bruņotie spēki (NBS) dienestā var lepoties ar 71 no viņām, savukārt no 47 000 Latvijas Jāņu aptuveni viens tūkstotis dienē NBS.
Kāds apgāž grilu, kāds uzkrīt pirtī uz akmeņiem, vēl kāds gūst smagus apdegumus, lecot pāri Jāņu ugunskuram. Valsts apdegumu centrā vasaras saulgrieži ir brīdis, kad ārstiem ir darba pilnas rokas. Kā pasargāt sevi no apdegumiem svētku laikā, un kāpēc nevajadzētu šajās dienās ar dažādiem sīkumiem pārslogot medicīnas iestādes?
Ērces piesūkšanās gan ikdienā, gan īpaši svētku laikā var krietni sabojāt garastāvokli. Kā rīkoties, ja piesūkusies ērce, un kā sevi var mēģināt pasargāt no ērces Jāņu laikā?
"Domāju, ka es sāku dejot jau mātes ķermenī. Tas bija jau no pašiem sākumiem, jau es kustējos un dejoju," tā stāsta dejotāja, horeogrāfe Vija Vētra, kura dzīvo Ņujorkā, bet šobrīd ieradusies Rīgā, lai svinētu savu 100 gadu jubileju – otrdien, 20. jūnijā, Rīgas Latviešu biedrības namā gaidāms koncerts "Vijai Vētrai 100".
Ātri un viegli uzstādīt telti, tirdzniecības nojumi vai šūpuļtīklu – bieži vien tas ir izaicinājums, un nereti šādas konstrukcijas ir sarežģītas un smagas. Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studenti strādā pie jauna veida savienojumu sistēmas, kas šur tur pasaulē jau ir manītas, bet ne šādās nopietnās konstrukcijās un tādā izpildījumā, kas var turēt pat 800 kilogramu slodzi.
Teorētiskās zināšanas uzreiz pielieto praksē, būvējot elektrisko triciklu – šādu iespēju izmanto Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studenti, kuri radījušu triciklu, kas ar trīs parasta elektriskā urbja baterijām spēj nobraukt divus kilometrus, attīstot ātrumu līdz pat 30 kilometriem stundā. Lai šādus rādītājus sasniegtu, studentiem jāatrod veids, kā elektroenerģiju izmantot pēc iespējas efektīvāk.
Šī gada aprīlī Baltijas jūrā tika palaista Rīgas Zooloģiskajā dārzā dzimusī roņu mazulīte Sniegpulkstenīte. Tai ir piestiprināts raidītājs, tādējādi dodot iespēju zoodārza darbiniekiem un pētniekiem sekot roņa gaitām jūrā.
Sociālais uzņēmums "Brāļi un māsas" kopā ar skolu "Patnis" maijā Āgenskalnā jau vairākus gadus rīko "Mākslu pēcpusdienu", piedāvājot ikvienam interesentam bez maksas piedalīties dažādās meistarklasēs un demonstrējot plašākai sabiedrībai īpašo bērnu darbus.
No šī gada aprīļa valsts piedāvā apmaksātu medicīnisko papilduzturu tiem pacientiem, kuriem tas ir nepieciešams – akūtas vai hroniskas slimības, komplikāciju gadījumā un pirms vai pēc operācijām. Šobrīd tam ir pieteikušies un to saņem nedaudz vairāk nekā 200 cilvēku, bet ārsti lēš, ka kopumā Latvijā tas būtu nepieciešams pusotram tūkstotim pacientu.
Aptuveni pusmiljons Latvijas iedzīvotāju ir nokārtojuši bezmaksas Eiropas veselības apdrošināšanas karti (EVAK), kas dod iespēju teju visā Eiropā saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību ar tādiem pašiem nosacījumiem un izcenojumiem kā vietējiem iedzīvotājiem. Kā pieteikties un saņemt EVAK karti?
Redzēt zem ūdens pat tad, kad tas ir duļķains, lai varētu veikt dažādas meklēšanas operācijas, kā arī apsekot dažādu būvju konstrukciju stāvokli. Pie zemūdens drona, kas būtu spējīgs veikt šādus uzdevumus Latvijas klimata apstākļos, strādā Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studenti.
Gan sacenšas savā starpā, gan iemācās daudzas jaunas lietas, lai uz ceļa ar velosipēdu justos drošāk un ievērotu ceļu satiksmes noteikumus. Ar šādu mērķi pagājušajā nedēļā Biķernieku trasē pulcējās aptuveni 200 bērnu no visas Latvijas. Viņi visi piedalījās Jauno satiksmes dalībnieku forumā, kur tiek atlasīti paši labākie, lai vēlāk piedalītos starptautiskās sacensībās Eiropas mērogā.
Trešā daļa autovadītāju, kas iesaistīti nelielos ceļu satiksmes negadījumos, izvēlas uz negadījuma vietu izsaukt Valsts policiju, nevis aizpildīt saskaņoto paziņojumu, tādā veidā lieki tērējot policijas resursus un radot nevajadzīgus sastrēgumus, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) informācija. Kādos gadījumos atļauts aizpildīt saskaņoto paziņojumu un kā to pareizi darīt?
Unikāla iespēja, tikai jums šāds piedāvājums, nauda jāinvestē tieši šobrīd. Papildus tam tiek radīts emocionāls satraukums, lai cilvēks steigā nevarētu pieņemt izsvērtu lēmumu – tā parasti darbojas krāpnieki, kas cenšas cilvēkus ievilināt savos slazdos, solot labu peļņu, ieguldot akcijās vai kriptovalūtās.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
