Ne tik bīstama satiksme, mazāk agresīvu autovadītāju un nevajadzīgu apdzīšanu – šādus plusus eksperti sauc vidējā ātruma kontroles sistēmai, kas tuvāko mēnešu laikā tiks uzstādīta 16 ceļa posmos Latvijā.
"Pirmais posms, kas būs aprīkots, būs uz Rīgas apvedceļa A5," skaidroja "Latvijas Valsts ceļu" pārstāve Anna Kononova. "Ceram, ka tas tiks aprīkots jau šā gada beigās, varbūt nākamā gada pašā sākumā."
Tuvākā gada laikā ar vidējā ātruma kontroles sistēmu tiks aprīkoti kopumā 16 ceļu posmi. Attālums, kuros tiks mērīts vidējais ātrums, būs atšķirīgs. Kādā vietā tas būs 3 kilometru garā ceļa posmā, bet citā – 10 kilometri.
"Posmi izvēlēti, izvērtējot situāciju uz ceļiem un ņemot vērā satiksmes negadījumu skaitu, ņemot vērā infrastruktūru, pieslēgumu esamību, neesamību, kāds tur ir ātruma režīms un kāda ir satiksmes intensitāte, un kāds ir kravas transportlīdzekļu īpatsvars," papildināja Kononova.
Ar vidējā ātruma kontroles sistēmu izdosies satiksmi padarīt ne tik bīstamu un agresīvu, kas varētu rezultēties ar mazāku bojāgājušo skaitu uz Latvijas ceļiem, izteica cerību ''Drošas braukšanas skolas'' vadītājs Jānis Vanks.
"Var redzēt, ka satiksme ir absolūti mierīga, nav lieku apdzīšanu. Godīgi sakot, ir daudz prātīgāka, mierīgāka braukšana šajos posmos," Jānis Vanks stāstīja par savu pieredzi citās valstīs, kur šādas sistēmas jau strādā gadiem ilgi. "Šoferim, kurš brauc ar atļauto ātrumu, nav jāuztraucas, ka pēkšņi būs apdzīšanas, pretī kāds brauks."
Pirms vidējā ātruma kontroles sistēmas ieviešanas Satiksmes ministrija pētījusi citu valstu pieredzi.
Šobrīd Latvija bojā gājušo skaita ziņā ceļu satiksmes negadījumos krietni pārsniedz Eiropas Savienības vidējos rādītājus.
"Lietuva ieviesa pirms kādiem diviem trijiem gadiem ļoti plaši šādu programmu ar, ja nemaldos, 22 vietām," skaidroja Satiksmes ministrijas Autoceļu infrastruktūras departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns. "Lietuva iepriekš bija turpat kur aptuveni mēs, bet šobrīd Lietuva ir ļoti tuvu vidējam Eiropas līmenim. Savukārt Igaunija, kas ir ieviesusi ļoti krasu un drastisku sistēmu jau no deviņdesmitajiem gadiem, ir jau zem Eiropas vidējā līmeņa."
Ja autovadītāji paši nepārkāptu ātrumu un neietu bojā tādos apjomos, kā diemžēl tas notiek, visdrīzāk, ka atbildīgajām instancēm būtu citi uzdevumi, ko darīt. Vidējā ātruma kontroles sistēmas ieviešana valsts ceļu tīklā un to uzturēšana izmaksās aptuveni 1,2 miljonus eiro.
Pilotprojektā iepriekš šī sistēma darbojās uz Tīnūžu-Kokneses šosejas ceļa posma.
