Lielai daļai šaujamieroču īpašnieku, tajā skaitā arī medniekiem, līdz šā gada 14. septembrim jāsaņem jaunas ieroču glabāšanas, nēsāšanas un kolekcijas atļaujas. Būtiskas izmaiņas skars arī gāzes ieroču īpašniekus. Valsts policija aicina atļauju saņemšanu neatlikt uz pēdējo brīdi.
Pasaulē ir aptuveni miljons dažādu sugu, sākot no putniem un abiniekiem un beidzot ar kukaiņiem, kas dēj olas. No Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza iemītniekiem vismazākās oliņas dēj skudras.
Tūlīt, tūlīt mūs sagaida četras brīvdienas. Noteikti kāds brīvās dienas veltīs sava mājokļa uzkopšanai vai remontam. Ko iesākt ar savu laiku nokalpojušiem spoguļiem? Parastos atkritumu konteineros tos nedrīkst izmest. Līdz aprīļa beigām Rīgā norisinās bezmaksas spoguļu utilizēšanas akcija. Nevajadzīgie, bet restaurējamie spoguļi tiek salaboti un pēc tam dāvāti izglītības un sociālajām iestādēm.
Eiropas Sociālās uzņēmējdarbības tīkls izveidojis sarakstu ar Eiropas līmeņa Top 100 sievietēm, kuras darbojas sociālajā uzņēmējdarbībā. Tajā iekļautas četras pārstāves no Latvijas. Zvanu centra "Sonido" dibinātāja Inga Muižniece ir viena no viņām. Pirms aptuveni pieciem gadiem viņa kļuva par sociālo uzņēmēju.
Šā gada pirmajos divos mēnešos telefonkrāpnieki apkrāpuši 193 Latvijas iedzīvotājus. Visbiežāk krāpnieki uzdevušies par policijas, banku vai "Google" darbiniekiem, kā arī finanšu speciālistiem. Krāpniekus parasti var atpazīt pēc tā, ka viņi telefoniski pieprasa dažādus sensitīvus personas datus, kā arī komunicē ļoti uzstājīgi, pat agresīvi, Latvijas Televīzijai skaidroja policijā. Savukārt operators "Tele2" uzskata, ka telefonkrāpnieku sērgu nākotnē varētu risināt ar telefona numuru digitālo pasi.
Literatūrzinātnieks, kritiķis un dzejnieks Ilgonis Bērsons saņēmis Latvijas Zinātņu akadēmijas Viļa Plūdoņa vārdā nosaukto balvu literatūrzinātnē par nopelniem latviešu literatūras pētniecībā. Lai gan Ilgonis Bērsons jau sasniedzis 92 gadu vecumu, viņš joprojām turpina rakstīt grāmatas un savā mājoklī uztur un ik dienu paplašina latviešu rakstnieku kartotēku.
Šā gada nogalē Salaspils Nacionālajā botāniskajā dārzā durvis vērs vides izglītības centrs "Botania". Tajā ikviens interesents varēs izzināt augu valsti, to aptaustīt, sajust un pat sadzirdēt, smeļoties zināšanas par dabas saglabāšanu un bioloģiskās daudzveidības jautājumiem. Turpmāko pāris gadu laikā šo centru, visticamāk, zinās katrs Latvijas bērns un katra Latvijas ģimene.
Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) maģistrantūrā šogad absolvē 30 jaunie arhitekti. Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja apmeklētāju centrs, daudzdzīvokļu māju komplekss Salaspilī, kuģu būvētavas revitalizācija Liepājā – tie ir daži no RTU Arhitektūras fakultātes maģistrantūras absolventu diplomprojektiem, kuros izpaužas jauno arhitektu domas lidojums.
Latvijas Zinātņu akadēmija profesoram Mārim Laiviņam piešķīrusi Kaspara Buša vārdā nosaukto balvu meža ekoloģijā un mežkopībā. Kā tas ir – visu savu mūžu pētīt mežu un tur notiekošos procesus?
Pasūtīt tomātu vai paprikas sēklas no Ķīnas, Indijas vai vēl kāds valsts, kas atrodas ārpus Eiropas Savienības, sākotnēji varētu šķist lētāks risinājums. Eksperti brīdina, ka šādā veidā skopais var samaksāt nevis divreiz, bet vairākas reizes dārgāk. Līdz šim Latvijā nav konstatēts tomātu brūnplankumainības vīruss, bet, iegādājoties nesertificētas sēklas un augus, šo slimību var ievazāt arī pie mums. Rezultāts tam būs, ka siltumnīcā vai piemājas dārzā tomātus un papriku nebūs iespējams izaudzēt vairākus gadus.
5. aprīlī Latvijā notiks "Ēnu diena". Skolēniem joprojām ir iespēja pieteikties ēnot kādu no daudzajām profesijām. Šogad Ēnu dienā laipni aicināti piedalīties arī Latvijā mītošie jaunieši no Ukrainas. Latvijas Televīzija tikās ar diviem ukraiņu jauniešiem, no kuriem viens vēlas ēnot kultūras ministru vai Ministru prezidentu.
Vienas jaunas ābolu šķirnes radīšana prasa 20–25 gadus. Dārzkopības institūta pētnieces Lailas Ikases paspārnē tapušas jau 15 šķirnes. Katra šķirne ir īpaša. Tai no citām jāatšķiras ar garšu, ražību un izturību pret slimībām.
Gan daudzdzīvokļu mājās, kas būvētas pagājušā gadsimta 70. un 80. gados, gan daļā tā dēvēto "trekno gadu" jaunajos projektos mēdz būt problēmas ar skaņas izolāciju. Dzirdēt, ko kaimiņi runā vai skatās televīzijā, nav patīkami. Kā ir iespējams uzlabot skaņas izolāciju dzīvokļos?
Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU) atrodas KUKA robots, ar kura palīdzību iespējams simulēt lidojumus ar lidmašīnu, nobraukt pa Siguldas bobsleja un kamaniņu trasi un pētīt cilvēku vestibulāro sistēmu.
Līdz šai svētdienai, 19. martam, Latvijas izglītības iestādes aicinātas pieteikties valsts aizsardzības mācību priekšmeta īstenošanai. Apmācības skolās, koledžās un tehnikumos nodrošina Jaunsardzes centra instruktori.
Nodokļu sloga izmaiņu tendences un to ietekmējošie faktori Eiropas Savienības dalībvalstīs – pētījumu par šādu tēmu veikusi Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes studente Amanda Brizga. Par šo pētījumu Latvijas Zinātņu akadēmija viņai piešķīrusi jauno zinātnieku balvu.
Šonedēļ ir skolēnu brīvlaiks, un daudzas ģimenes to izmanto, lai dotos atpūsties uz tuvākām vai tālākām ārzemēm. Dodoties uz citu valsti, jārēķinās, ka veselības problēmu gadījumā ārstēšanās var būt dārga, tāpēc Ārlietu ministrija un apdrošinātāji aicina visus ceļotājus nokārtot bezmaksas Eiropas veselības apdrošināšanas karti (EVAK) un iegādāties ceļojumu apdrošināšanu.
Latvijas Zinātņu akadēmija jauno zinātnieku balvu piešķīrusi Latvijas Organiskās sintēzes institūta (OSI) zinātniskajam asistentam Artūram Spergam, – viņš izstrādā jaunu metodi fluora savienojumu iegūšanai, kas nākotnē varētu palīdzēt izstrādāt jaunus medikamentus.
Bērnu klīniskā universitātes slimnīca smagi slimiem bērniem un viņu ģimenēm piedāvā bez maksas saņemt ilgstošu emocionālu, sociālu un garīgu atbalstu. Atbalsts pieejams gan slimnīcā, gan bērnam pēc ārstēšanās nonākot mājās.
Latvijas Zinātņu akadēmija jaunajam pētniekam Aleksandram Čižikovam piešķīrusi Mārtiņa Straumaņa–Alfrēda Ieviņa balvu ķīmijā. Aleksandram izdevies ar dabā plaši pieejamo kobaltu aizstāt dažādus dārgmetālus. Šādā veidā iespējams daudz ātrāk un arī lētāk sintezēt zāļvielas medikamentiem.
Jaunā zinātniece Virgīnija Vītola zinātnē nonāca, mācoties 12. klasē un sākot strādāt Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā. Virgīnija strādā optisko materiālu laboratorijā, pētot dažādas stikla virsmas un spīdošos materiālus.
Berot smiltis, ogles, minerālmēslus, arī miltus, rodas putekļi. Industriālā līmenī tas rada tonnās mērojamus zaudējumus. Rīgas Tehniskajā universitātē Ivo Vaicis pēta, kā šādus procesus optimizēt. Par saviem pētījumiem viņš saņēmis Latvijas Zinātņu akadēmija Vitauta Tamuža vārdā nosaukto balvu mehānikā.
Interesanti, aizraujoši, bet arī ļoti laikietilpīgi – tā varētu raksturot dzimtas koka veidošanas procesu. Latvijas Nacionālajā arhīvā pieejami dažādi dokumenti, sākot no 13. gadsimta. Eksperti gan norādīja, ka savas dzimtas vēsturi visdrīzāk izdosies izpētīt līdz 18. gadsimtam, ar ļoti retiem izņēmumiem arī senāk.
Jāstudē tādā programmā, kur studenti visvairāk izkrīt, – tā savulaik nolēma Rihards Novickis, un tā aizsākās viņa ceļš uz zinātni. Tagad viņš ir Elektronikas un datorzinātņu institūta pētnieks, kurš domā dažādus algoritmus un izstrādā vienčipa tehnoloģijas infrasarkanajām kamerām.
Viedie industriālie roboti ražotnēs un mobilie roboti, kas spēj restorāna apkalpot cilvēkus un novākt netīros šķīvjus, – pie šādu tehnoloģiju izveides ikdienā strādā Elektronikas un datorzinātņu institūta zinātnieks un direktors Modris Greitāns. Viņa ceļš uz zinātni sākās vecāku ietekmē, kuri jau no mazotnes mudinājuši domāt un saprast, kā lietas darbojas.
Jaunā zinātniece Inga Pudža saņēmusi Latvija Zinātņu akadēmijas piešķirto Ludviga un Māra Jansonu balvu fizikā, bet darbā viņu dēvē par vienu no spilgtākajām jaunajām zinātniecēm un piemēru citiem, ka karjeru var veidot arī tepat Latvijā. Viņa ikdienā nodarbojas ar strukturāliem pētījumiem atomu līmenī, radot jaunus marķierus, kas varētu norādīt, vai, piemēram, pārtikas produkti vai vakcīnas, transportējot un turot tos veikalu plauktos, ir uzglabāti atbilstošā temperatūrā.
Latvijā radīta jauna pieeja personalizētu pretvēža līdzekļu izstrādē. Šis atklājums teorētiskajā zinātnē, kas veikts Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidenta, ķīmiķa Ivara Kalviņa vadībā, ir atzīts par vienu no aizvadītā gada nozīmīgākajiem sasniegumiem Latvijas zinātnē.
Rihards Ruska ir jaunais zinātnieks, kurš strādā Latvijas Universitātes (LU) Cietvielu fizikas institūtā (CFI). Par saviem pētījumiem, kas saistīti ar luminiscējošiem materiāliem, viņš nupat saņēmis Jauno zinātnieku balvu.
Ja uz lauka aug viena šķirne kviešu vai miežu, tad šos graudaugus vienādi ietekmēs sausums vai mitrums, arī slimības un augsnes īpašības. Lai no tā izvairītos, var veidot graudaugu kombinēto krustojumu populācijas, kad uz viena lauka tiek iesētas daudz un dažādas šķirnes. Tā kā augi ir atšķirīgi, tie spēj kompensēt viens otra trūkumus. Par šādu graudaugu populāciju veidošanu vairāku gadu garumā Latvijā veikts pētījums. Latvijas Zinātņu akadēmija to atzinusi par vienu no nozīmīgākajiem sasniegumiem zinātnē.
Jau aptuveni gadu Jelgavas ielās kursē četri elektriskie autobusi. Kāda ir pilsētas pieredze ar šiem transportlīdzekļiem? Kā atzina elektroautobusa vadītāja, tie ir jaudīgi, taču slidenā laikā bremzēšanas ceļš ir garāks nekā ar ierastajiem autobusiem. Taču izmaksu ziņā tie ir krietni lētāki par autobusiem, ko darbina ar dīzeļdegvielu.
Upeņu un citu Ribes ģints augu ražu bieži vien posta pumpurērces un upeņu reversijas vīruss. Latvijas zinātnieki veikušu vērienīgu pētījumu, izzinot gan kaitīgos organismus, gan augu ģenētiku. Nākotnē tas ļaus selekcionēt ogulāju šķirnes, kas būs noturīgas pret šīm slimībām. Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) šo pētījumu atzinusi par vienu no aizvadītā gada nozīmīgākajiem sasniegumiem zinātnē.
Latvijas Zinātņu akadēmija par vienu no nozīmīgākajiem sasniegumiem zinātnē atzinusi pētījumu, kura rezultātā tapusi monogrāfija "Latvijas spēks ilgi pastāvēt". Šis pētījums var kalpot par rokasgrāmatu politiķiem un ierēdņiem nākotnes Latvijas sabiedrības un konkurētspējīgākas ekonomikas veidošanai.
