Viens no veidiem, kā parūpēties par mājīgu gaisa temperatūru savā dzīvoklī vai mājā pat tad, ja radiatori noregulēti par pāris grādiem zemāk, nekā ierasts, ir parūpēties par pieejamās siltumenerģijas efektīvu izmantošanu.
"Parūpēties, lai viss siltums nonāk telpā," skaidroja "Elektrum" Energoefektivitātes centra projektu vadītājs Toms Lācis.
"Ja mājās ir radiatori, tad parūpēties, lai tie nav aizklāti, nav pieliktas priekšā mēbeles, kāds galds, biezi aizkari, jo tad gaisa cirkulācija gar radiatoriem nenotiks tik labi un siltums pilnībā nenonāks telpā."
Cik vien iespējams, ikdienā jāizmanto arī tas, ko dod daba. Pat ziemā ir iespējams telpas nedaudz uzsildīt, netērējot ne centa.
"Pa dienu, kad mums ir saules gaisma, mēs varam atstāt vaļā logu un izmantot arī saules siltumu. Vakarā var izmantot žalūzijas, kuras var aizbīdīt ciet. Attiecīgi tad siltā gaisa plūsma, kas nāk no radiatoriem, neplūdīs gar logu un neatdzisīs tik strauji, bet vairāk cirkulēs pa telpu," stāstīja Lācis.
Vienlaikus jāpadomā, lai siltums netiek lieki izvadīts ārā no mājas.
"Logu nomaiņa ir lielāka investīcija. Ja neesam uzreiz gatavi mainīt logus, tad varbūt varam pārbaudīt blīvējuma gumijas logu rāmī. Ja gumijas pa vasaru ir sakaltušas no saules gaismas, tad varbūt tās ir iespējams nomainīt, lai samazinātu lieko gaisa plūsmu caur loga rāmi," uzskata speciālists. Nedrīkst aizmirst, ka telpas ir regulāri jāvēdina. Visefektīvāk būs īsu brīdi pilnībā atvērt logu, nevis ilgstoši to turēt ventilācijas režīmā.
Lai samazinātu lielos apkures rēķinus, eksperti iesaka pievērst uzmanību tam, kāda temperatūra ir telpā. Katrs grāds, par ko tiek samazināta temperatūra, dod aptuveni 5% ietaupījumu.
"Ir iespēja izvēlēties apkures temperatūru mazliet samazināt, ietaupīt resursus, nekurināt tik sparīgi, ja ir iespēja to regulēt," iesaka ekonomikas ministre Ilze Indriksone.
Telpas, kurās mazāk uzturamies, var būt vēsākas. Karstā guļamistabā būs slikts miegs. Aizejot uz darbu, vai nu radiatoros vai kopējā apkures sistēmā, ja tāda iespēja ir, var temperatūru krietni samazināt. To var darīt arī daudzdzīvokļu namos. Tomēr jāatceras, ka pārāk vēsa telpa arī nebūs prātīgs risinājums. Tas rezultātā var novest pie vēl lielākiem izdevumiem, jo atkarībā no temperatūras mainās mitruma līmenis.
Pārāk mitrs un nevēdināts gaiss var novest pie pelējuma, kas vēlāk rada gan veselības problēmas cilvēkam, gan nodara kaitējumu ēkai.
"Cilvēkam ir jābūt gudram," skaidroja energoefektivitātes speciālists Jānis Šipkovs. "Var ieiet celtniecības preču veikalā nopirkt termometru ar mitruma sensoru. Temperatūras komfortu mēs visi saprotam. Apmēram 20, 21, 19 [grādi], kādam – 25 grādi. Bet par mitruma komfortu neviens nezina. Mitruma komforts ir no 30–60% relatīvais mitrums."
Tā kā mājas ir dažādas, nav vienotas receptes, cik zemu temperatūru var uzturēt telpās, nenodarot skādi mājai un savai veselībai. Šāda maza ierīce ļaus kontrolēt mitruma līmeni, tādējādi maksimāli izvairoties no slimās ēkas sindroma.
