Rīta Panorāma

Laika ziņas

Rīta Panorāma

Intervija ar Valsts robežsardzes priekšnieku, ģenerāli Gunti Pujātu

Kā izkļūt no meža, ja gadās apmaldīties?

Spilgtas drēbes, vērīgums, uzlādēts telefons – kā droši doties mežā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Daļa Latvijas iedzīvotāju šajā nedēļas nogalē noteikti dosies sēņot vai ogot. Pagājušajā gadā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) glābēji no mežiem palīdzējuši izkļūt 81 cilvēkam. Šogad šis skaitlis ir jau 71, lai gan rudens velšu vākšanas sezona vēl ne tuvu nav beigusies. Kā neapmaldīties mežā, un kā rīkoties, ja tomēr ir piemeties vadātājs?

Dodoties uz mežu pēc sēnēm vai ogām, eksperti iesaka neiet vienam pašam. Piemēram, ja kļūst slikti ar veselību, būs kāds, kurš izsauks palīdzību. Ja tomēr dodaties viens, tad tuviniekiem jāpastāsta, kur tieši plānojat meklēt dabas veltes. Līdzi vienmēr būtu svarīgi paņemt pāris svarīgas lietas.

VUGD pārstāvis Kristaps Kalvāns norādīja: "Viena no tām ir pilnībā uzlādēts mobilais telefons. Ja nepieciešams, mēs būsim sasniedzami radiniekiem, varēs izsaukt glābējus. Jāpaņem pirmās palīdzības piederumi līdzi vai arī ikdienā lietojamās zāles. Jāpaņem līdzi arī dzeramais ūdens, var paņemt kādu šokolādes batoniņu, jo tas palīdzēs atgūt spēkus."

Svarīga arī ir apģērba izvēle. Tam ne tikai jābūt siltam un mitrumizturīgam. Ķemeru Nacionālā parka fonda vadītājs Andis Liepa ieteica ģērbties spilgtās, košās drēbēs, kas tad, ja glābējiem nāksies doties meklēt, izcelsies uz dabiskā fona.

Staigājot pa mežu, ir vērts pievērst uzmanību apkārtnei, kādiem īpašiem dabas vai cilvēka veidotiem objektiem. Apmaldīšanās gadījumā tie var kalpot kā labs orientieris. Visdrošāk būtu pārvietoties paralēli kādam ceļam vai grāvim.

"Maisiņu kāršana pie kokiem nav tas labākais, jo tā ir dabas piesārņošana. Ja jūs dikti tā gribat, tad pa tiem maisiņiem ir jāiet atpakaļ, un jāsavāc, mājās braucot," uzsvēra Liepa.

Ja mežā vai purvā gadās apmaldīties, tad pirmais noteikums ir nekrist panikā. Vajag saglabāt skaidru prātu. Apsēsties, padomāt, no kurienes ir nākts.

Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) dabas eksperte Anita Namatēva norādīja: "Ir jāklausās skaņas apkārt. Vai tās ir šosejas, vai tās ir mājas, kur suņi rej. Tad uz turieni mēs varam iet un saprast, kur mēs atrodamies."

Ja nekas no tā nelīdz un ir piemeties vadātājs, tad jāzvana nevis radiem, tādējādi izlādējot telefona bateriju, bet glābējiem.

VUGD pārstāvis Kristaps Kalvāns pamācīja: "Ierodoties notikuma vietā, mums būs vieglāk atrast cilvēku, ja mēs varēsim sazināties, paprasīt aptuvenos ceļus, kā viņš ir gājis, pa kādiem meža ceļiem ir griezies."

Glābēji visu laiku signalizēs ar sirēnām un bākugunīm. Jāiet šīs skaņas vai gaismas virzienā. Ja tas nepalīdz, tad jāiziet atklātākā vietā, jo glābēji savā darbā izmanto arī dronus.

Kalvāns izrādīja, kā tas darbojas: "Redz, kur sarkanais punktiņš, – redzam, ka tas ir cilvēks, kurš izstaro sava ķermeņa siltumu. Redz, kur cilvēks klajākā vietā iznācis. Pārslēdzoties uz infrasarkano režīmu, redzam, ka turpat pa mežu viņš staigā. Mēs varam pieslēgt klāt skaļruni, pateikt informāciju, uz kurieni doties cilvēkam."

Droni aprīkoti arī ar lukturiem. Tas ļauj cilvēkam palīdzēt saprast, kurā virzienā jāiet. Eksperti uzsver, – dodoties uz mežu, jāatceras, ka neviena oga vai sēne nav svarīgāka par jūsu veselību un drošību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti