Dienas ziņas

ZZS pauž atbalstu budžeta prioritātēm

Dienas ziņas

Jāizvērtē bāriņtiesu darbinieku atbilstība

Rit labības kulšanas darbi

Ziemeļkurzemē sāk graudu kulšanu; vēsā vasara pazemina labības kvalitāti

Kulšanas sezona arī Ziemeļkurzemē šogad sākusies vismaz nedēļu vēlāk, nekā ierasts. Rapši jau nokulti, sākta ziemāju novākšana. Tomēr vēsās vasaras rezultāts ir zemā graudu kvalitāte, bet lauksaimnieki cer, ka vasarāji būs padevušies labāki.

Brīnišķīgāku kulšanas laiku par šo augustu vairs nevar vēlēties – tā atzīst Balgales pagasta „Jaunstrautu” saimnieki, kur 280 hektāros darbi šobrīd norit, stundas neskaitot. Dienā tiek nokulti aptuveni 30 hektāri. Pēc daudzuma raža šogad esot ļoti laba, tikai graudu kvalitāti varētu vēlēties labāku.

„Acīmredzot kādu brīdi, kad labībai vajadzēja saulaināku un siltāku laiku, bija mitrums un vēsas naktis, tāpēc kvalitāte ir zemāka nekā citos gados,” stāsta “Jaunstrautu” saimniece Lita Jēce.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība „Latraps” norāda, ka šobrīd nav novākta pat puse no visa apjoma, taču bagātīgā raža jau rada problēmas, kur noliktavās visu labību izvietot.  Tiesa, Ziemeļkurzemē graudu kvalitāte atbilst zemākajai pārtikas grupai un lopbarībai.

Jaunpagasta pirmapstrādes kompleksa vadītājs Jānis Dzelzkalējs skaidro, ka bija auksta vasara –  tā savus nedarbus ir padarījusi. „Ir zems proteīns, ir zems lipeklis. Bet ir ļoti laba tilpummasa graudiem, krišanas skaitlis šobrīd nav nekādu problēmu,’  saka Dzelzkalējs.

“Latraps” agronome - konsultante Adrija Mazūre savukārt norāda, ka „viss tas mēslojums, ko zemnieki lietoja, ir aizgājis uz ražību un mazliet pietrūcis, lai paceltu kvalitāti”.

Kulšanas laiks lauksaimniekiem gan šogad krietni aizkavējies – laikā, kad parasti tie jau beidzas, šogad sezona tikai sākusies.

“Zeltiņu” saimnieks Uldis Polis piekrīt, ka kulšanas laiks „nenormāli nokavējās”. „Tagad rapsis un „Edvīns” ir nokults un nav, ko kult tagad. Kombainu nevar izmantot, jo alus mieži nav gatavi un „Skāgens” arī nav gatavs,” saka Polis.

„Latraps” atzīst, ka dienā tiek pieņemts ap 1000 tonnām graudu, no kuriem lielākā daļa graudu tiek nodoti eksportā uz ostām Liepājā un Ventspilī, daļa graudu paliek Latvijā uz pārstrādi dzirnavniekiem un lopbarības ražotājiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti