Dienas ziņas

Tiskādu bērnunams kļūs par daudzfunkcionālo centru

Dienas ziņas

Pašvaldību vadītāji diskutē

Iedzīvinās Kuršu ķoniņu vēsturisko mantojumu

Iedzīvinās kuršu ķoniņu vēsturisko mantojumu

Kuršu ķoniņi, viņu gadsimtiem ilgā neatkarība no pastāvošajām varām ir unikāla vēstures lappuse visai Latvijai. Liela daļa šo brīvciemu atradās tagadējā Kuldīgas novada Turlavas pagastā.

Līdz šim vēsture apzināta fragmentāri, bet nu biedrība „Dižavots” apņēmusies iedzīvināt šo mantojumu, popularizēt un nodot nākamajām paaudzēm. Trešdien biedrība ar pašvaldību parakstīja līgumu, kurā apņēmās tās apsaimniekošanā nodotās ēkas Ķoniņciemā izveidot par uzskatāmu brīvciema liecību.

Biedrība „Dižavots” dibināta 2014.gadā ar mērķi saglabāt ne tikai pagasta, bet visa Kuldīgas novada unikālo vēsturi – te savulaik atradušies septiņu kuršu ķoniņu brīvciemi, četri no tiem Turlavas pagastā,  plašāk zināmais un izpētītais ir Ķoniņciems.

Kuldīgas novada pašvaldība no ķoniņu pēctečiem Ritas un Kristapa Tontegodēm pārņēma lietošanā divus īpašumus šai teritorijā – “Vidusmauļas” un “Kalna Ķīkāļus”.

Ar parakstīto līgumu pašvaldība šos īpašumus nodeva biedrībai. „Mēs uzturēsim šo ēku, lai būtu dzīvība,” saka biedrības „Dižavots” valdes priekšsēdētājs Juris Vītols.

Rita Tontegode atzīst, ka no ''Vidusmauļām'' aizgājuši, kad nodarboties ar sīkzemniecību vairs nebijis izdevīgi, tomēr daudziem īpašuma pirkt gribētājiem atteikuši, un šis ēkas pielietojums šķiet vispiemērotākais.

Biedrība, piesaistot līdzekļus no dažādiem fondiem, apņēmusies trīs gadu laikā uzstādīt informācijas zīmes, ēkas izveidot kā dzīvas ekspozīcijas, kurām cilvēkus piesaistīt ar dažādiem pasākumiem, piemēram, maizes cepšanu. Tāpat viņi vēlas sadarboties ar profesionāliem pētniekiem, viens apjomīgs pētījums jau nācis klajā – Agra Dzeņa grāmata - “Kuršu ķoniņi un citi lēņavīri Rietumlatvijā.'' Šīs ir tikai dažas no iecerēm.

Kuršu ķoniņi bija Kurzemes brīvciemu iemītnieki, kas bija saņēmuši no Livonijas ordeņa lēņu grāmatas - par dienestu ordeņa karaspēkā viņiem bija piešķirta virkne privilēģiju un zeme. Tas nozīmē, ka šīs dzimtas neskāra klaušas un gadsimtiem ilga padevība, kā ierasts runāt par latviešiem.

Līguma parakstīšanas dienā bija iespēja arī pabūt ''Vidusmauļās'', redzēt pirmos savāktos vēsturiskos priekšmetus, parakstīties viesu grāmatā un izteikt savu novēlējumu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vēsture
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti