Septiņgadīgais Ernests un piecgadīgā Ieva no Jaunpils uz jātnieku sadraudzības sporta spēlēm Remtes pagasta „Kaijās” ieradušies ar saulespuķēm. Viņi pirmo reizi varēs parādīt citiem, cik stalti te ir iemācījušies turēties zirga mugurā.
Svētki ir arī pašai lauku sētai „Kaijas”, jo to saimniece Ieva Forstmane uz šāda pasākuma organizēšanu sadūšojusies pirmo reizi. Mazās Ievas un Ernesta mamma Zane stāsta, ka uz „Kaijām” viņu atvedusi Ernesta slimība – cukura diabēts, jo ārsti ieteikuši zēnam mācīties jāt ar zirgu, lai mazinātu uztraukumu.
„Tiešām, tā arī ir - bērns ir ārkārtīgi priecīgs par katru nodarbību, grib braukt. Līdz ar to, ka Ernests brauca, arī māsa pievienojās, un māsa Ieva bez sedliem ir drošākā nekā Ernests zirgā. Ernestam arī uz zirga sāk labāk palikt, griežas uz zirga otrādāk un pieglaužas. (..) Apsveicu Ievu, ka ir saņēmusies, lielu drosmi vajag, lai visu kopā apvienotu. Malacis viņa ir - tomēr mamma gados, viena ar meitu, bet es domāju, ka meita arī liels palīgs ir,” saka Zane.
Lauku sēta „Kaijas” nodarbojas ar tūrismu, un zirgi te ir jau 13 gadu. Saimniece Ieva sevi sauc par hobijjātnieci. Ikdienā viņa strādā sociālās aprūpes centrā, bet jau sen bijis sapnis rīkot pasākumu tieši hobijjāniekiem, jo bez liekiem uztraukumiem par rezultātu tā ir iespēja gūt pieredzi. Un tas ir kā atspēriena punkts augstākiem mērķiem.
„Tā kā viņš, jau aizbraucot uz lielajām sacensībām, viņš jutīsies drošāk - būs bijis, redzējis, kāda atmosfēra. Jo zirgi šādai mazai sētai ir daudz, un ir jāmāk atrast sava vieta šādā zirgu barā, iziet uz laukuma,” skaidro Forstmane.
„Tādiem iesācējiem kā mums tā neoficiāli atbraukt un vismaz pamēģināt, kā ir, ja atbrauc arī citi zirgi, jo tā atmosfēra jau ir tieši tāda pati, kā lielajās sacensībās,” saka sporta spēļu dalībniece Ita Purmale.
Sadraudzības sporta spēlēs dalībnieki rādīja savas iemaņas zirga vadībā, pārvarēja neliela augstuma šķēršļus, bija arī paraugdemonstrējumi figurālajā jāšanā un voltižēšanā, tas ir, izpildīti dažādi vingrojumi uz kustībā esoša zirga. Ieva atzīst - organizēšanas darbi, sākot no elementu krāsošanas līdz pat rozešu sašūšanai, brīžiem likuši šaubīties, vai varēs to izdarīt, bet ar līdzcilvēku atbalstu tas izdevies. Tāpēc šāds pasākums būšot arī nākamgad.
