Dienas ziņas

Purva bridēju aktivitātes Latvijā

Dienas ziņas

Tuberkulozes ārstēšanā trūkst profilaktisku izmeklējumu

Kuldīgas novada muzejam – 80

Ar jaunu ekspozīciju Kuldīgas muzejs svin 80 gadu jubileju

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Ar jaunām ekspozīcijām, grāmatas atvēršanu un citiem notikumiem savu 80 gadu jubileju oktobrī svin Kuldīgas novada muzejs. Šonedēļ muzejā atklāta izstāde "KNM", kas apmeklētājiem piedāvā vienuviet apskatīt tos jaunieguvumus, kas Kuldīgas muzeja rīcībā nonākuši pēdējo desmit gadu laikā. Muzeja darbinieki izveidojuši ekspozīcijas ar etnogrāfiskiem, sadzīves priekšmetu un arheoloģiskiem priekšmetiem.

"Muzejs pārmainījies, mainījies. Mājas atjaunošana un restaurācija muzejam iedevusi jaunu spēku darboties. Pa šo laiku esam atspērušies pētnieciskajā darbā, ir lieliskākas iespējas papildināt kolekciju," sagaidot Kuldīgas novada muzeja jubileju, norāda tā direktore Dace Bumbiere-Augule.

Pēdējo desmit gadu laikā Kuldīgas vecpilsētā notikuši ievērojami ielu rekonstrukcijas darbi. Apzinoties vēsturisko vecpilsētas nozīmi, šiem darbiem bija nepieciešama arheoloģiskā uzraudzība. Muzeja rīcībā nonāca dažādi priekšmeti. Interesantākos no tiem tagad var aplūkot jaunajā izstādē.

"Pamata ekspozīcijā arheoloģiskais materiāls ir maz izlikts, jo fiziski nevar visu parādīt, - tad šajā izstādē no lielā vairuma, kas ienācis muzejā šajos desmit gados, tiks parādīts," stāsta Krājumu nodaļas vadītāja Elita Pūrīte. Tie būs dažāda veida un materiāla priekšmeti, kas atklās arī Kuldīgai būtiskus vēsturiskus faktus. "Mums bruņurupuču saktas ir unikālas, ja citiem muzejiem bija, tad mums nebija. Kur nu vēl tā ziņa, ka vikingi devītajā gadsimtā Kuldīgas pusē ir dzīvojuši," atklāj Elita Pūrīte.

Savukārt krājumu glabātāja Indra Orehova stāsta par etnogrāfiskajiem priekšmetiem, kas būs apskatāmi izstādē: "Pēdējos gados muzejs ir atjaunojis muzeja ekspedīcijas, dodas uz lauku pagastiem ap Kuldīgu. Savāktos etnogrāfiskos priekšmetus mēs vēlamies parādīt apmeklētājiem. Ir māla podi, maizes lize, koka karotes, skalu grozi un citi priekšmeti." Šobrīd muzeja krājumā ir vairāk nekā 107 000 priekšmetu.

Ne mazāk saistoša varētu būt pavisam nesenā vēsture. Muzeja darbinieki eksponējuši padomju laika sadzīves priekšmetus. "Padomju laikos šos priekšmetus īpaši nevāca. Tagad esam secinājuši, ka cilvēkiem ir maz saglabājušies šādi priekšmeti. Strauji esam nomainījuši mēbeles, sadzīves tehniku," pauž Indra Orehova.

Izstādē būs apskatāms padomju laiku putekļsūcējs, servīzes, televizors, mēbeles, bērnu ratiņi un citi priekšmeti. "Televizora skapīšus iegādājās mazus, lai šaurajā istabiņā būtu, kur televizoru novietot. Būs arī higiēnas priekšmeti. Mums ir dāvinātas interesants vīriešu priekšmetu komplekts, ir ziepju iepakojumi, matu loku šķēres," izstādi ieskicē Indra Orehova.

Visu šo mēnesi notiks dažādi pasākumi, lai godam nosvinētu Kuldīgas novada muzeja apaļo jubileju. Pilsētas valde lēmumu par muzeja dibināšanu Kuldīgā pieņēma 1935.gada 10.oktobrī. Bangerta villā muzejs atrodas no 1940.gada, kad ēku muzeja vajadzībām nopirka pašvaldība.

"Jāteic, ka muzejs visos šajos laikos ir bijis pastāvošās varas ilustrējošs. Muzejs tiek dibināts pēc [Kārļa] Ulmaņa aicinājuma, tajā laikā Latvijas vēsture tiek īpaši izcelta un akcentēta. Tad vācu okupācijas laiks. Neiet secen arī padomju propoganda un tā tālāk. Neraugoties uz to, muzejā strādājuši cilvēki, kuri centušies vākt vēsturiskas liecības, nešķirojot tās pēc ideoloģijas," norāda Kuldīgas novada muzeja direktore Dace Bumbiere.

Šonedēļ klajā nācis arī kāds nozīmīgs pētījums par Kuldīgas pili - tā ir Agra Dzeņa un Irmas Dzenes grāmata "Kuldīgas pils senās Kurzemes sirds". Tajā apkopots rūpīgi veikts pētījums par Kuldīgas pils vēsturi. "Mūsdienās tikai neliels velves fragments un bruģēti celiņi iezīmē vietu, kur pukstēja Kurzemes 13.-17.gadsimta politiskās un saimnieciskās dzīves sirds. Livonijas ordeņa valdīšanas laikos šie sirdspuksti skanēja kā akmeņkaļu cirtņu skaņa, būvējot vienu no lielākajām ordeņa pilīm, kā ordeņbrāļu lūgsnas pils kapelā, kā āmuru duna, kaļot ieročus, skanēja kā bruņotu jātnieku zirgu pakavu klaboņa, pulcējoties karagājieniem, zirgu zviegšana lielajos staļļos un ratu čīkstoņa, pievedot labību milzīgajām klētīm priekšpilī. Hercogu laikos pilī skanēja hercogu ģimeņu un daudzo galminieku balsis, mūzika un deju soļi mākslas darbiem bagātīgi rotātajās telpās. Pils mūri dzirdējuši arī dižākā Kurzemes hercoga Jēkaba Ketlera pirmos izteiktos vārdus, bet vēlāk - rīkojumus būvēt kuģus, dibināt kolonijas un manufaktūras. Pils aizsargāta, pie tās radās un auga Kuldīga," ievadā raksta grāmatas autori.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti