Līdz rītdienai, 27. janvārim, Veselības ministrija gaida priekšlikumus par vienotās sociālo iemaksu likmes piemērošanu speciālajā nodokļu režīmā strādājošajiem.
Autora ziņas
Liela daļa senioru Latvijā ir digitāli atstumti vai neizmanto digitālos finanšu rīkus, informē Latvijas Bankā. Precīzu datu gan nav, bet daļa no tiem, visticamāk, ir pensionāri, kuriem pensiju piegādā mājās. Iemesls senioru atstumtībai bieži vien ir bailes no tehnoloģijām. Tikmēr skaidrās naudas darījumi kļūst arvien dārgāki. Bankas atzīst, ka ar laiku vecāki ļaudis kļūst digitāli aktīvāki un cenšas iet līdzi laikam.
Siltā ziema varētu mudināt Latvijā ienākt gan jaunām augu, gan dzīvnieku sugām, prognozē dabas pētnieki. Lielākas pārmaiņas gan sagaidāmas tikai, ja siltās ziemas turpināsies. Tā kā ziema kontrolē putnu populāciju, visticamāk, tie būs krietni savairojušies. Tas jāņem vērā lauksaimniekiem, kam iespējami lielāki putnu nodarītie postījumi. Pavasari šogad varētu sagaidīt arī daudz vairāk zīdītāju, kam nebija jācīnās ar sala, sniega un ledus izraisītajām traumām.
Izstrādāti sensori, kas ļauj biškopim attālināti uzraudzīt bišu dravas, informēja Latvijas Interneta asociācijā.
Satraukums par kūdras nozares nākotni biedē investorus, informē uzņēmēji. Pašlaik nozarē nav skaidrības par tās nākotni saistībā ar Eiropas Savienības plāniem samazināt emisijas, ko rada fosilie resursi. Pagājušajā nedēļā izziņots, ka valstis, kuras piedalīsies emisiju samazināšanā, varēs saņemt finansējumu, lai segtu nozarēs radušos zaudējumus. Kūdras ražotāji norāda, ka satraukumu galvenokārt rada tieši informācijas trūkums. Zemkopības ministrijā piebilst, ka tas nav vienīgais iemesls.
Vājdzirdīgo bērnu vecāki satraukti par logopēdisko skolu nākotni. Tām nākotnē būs jākļūst par vispārizglītojošām skolām, kas nozīmē lielas klases un grūtības bērniem izsekot līdzi mācību vielai. Apvienība “Sadzirdi.lv” raizējas, ka tādā veidā tiek liegta iespēja bērnam iegūt pilnvērtīgu izglītību. Turklāt pedagogiem pēc pārmaiņām būs vajadzīgs asistents, norāda apvienībā "Sadzirdi.lv".
Trešo pensiju līmeni izvēlas arvien vairāk cilvēku, tomēr tas joprojām nav pārāk populārs, uzskata Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK). Pēdējie dati par 2019.gadu rāda, ka septembra beigās to izmantoja teju 320 tūkstoši cilvēku, no tiem aktīvi ir mazāk nekā puse.
Amerikā attīsta mākslīgo intelektu, kas uzņēmumu iekšējās komunikācijas sistēmās atpazīst seksuālo vardarbību. Tomēr mākslīgais intelekts saturu nesaprot, tāpēc ir liela kļūdas iespēja. Pasaulē ar seksuālo aizskaršanu darba vietā sastopas 30%-50% sieviešu, bet Latvijā trūkst datu par problēmas aktualitāti.
Darba devējiem no piektdienas, 17 . janvāra, jāievēro stingrākas prasības pret vēzi izraisošo vielu izmantošanu darba vidē, informēja Labklājības ministrijā (LM). Plānots ierobežot šo vielu esamību gaisā, lai samazinātu ietekmi uz darbinieku veselību.
Kamēr pensionāriem no 65 gadu vecuma pacienta līdzmaksājumu pie ģimenes ārsta šogad ir samazināts, pārējiem pensijas vecumu sasniegušajiem, kuru ir ap 47 700, šis atvieglojums šogad ies secen, ģimenes ārsta apmeklējumam, iespējams, pat paliekot dārgākam, noskaidroja aģentūra LETA.
Kvadriciklisti mežos nesankcionēti braukā un bojā zemsedzi. Ar to neapmierināti arī attiecīgo mežu tuvējo pašvaldību iedzīvotāji. Viena no šādām vietām ir Garkalnē, kur policija uzsākusi vairākas administratīvās lietas. Tikmēr Ložmetējkalnā neatgriezeniski sabojātas vēsturiskās liecības. Daudzviet iedzīvotāji cenšas ar šī sporta veida piekritējiem cīnīties pašrocīgi – izvietojot barjeras un citus traucēkļus. Madonā tas novedis pie nelaimes gadījuma, kurā bojā gājis transportlīdzekļa vadītājs.
Zāles ārpus aptiekām nav jātirgo, tā uzskata Veselības ministrijā un Aptieku biedrībā. Latvijā esot pietiekami liels aptieku pārklājums. Turklāt nav pietiekami liela pieprasījuma no cilvēkiem. Arī cerētais zāļu cenu samazinājums veikalos varētu nepiepildīties, liecina ārvalstu pētījumi. Ministrija meklē veidus, kā padarīt pieejamāku farmaceitisko aprūpi laukos. Tikmēr Tirgotāju savienībā uzskata, ka gandrīz teju ikviens zāļu lietotājs būtu ieinteresēts šādās pārmaiņās.
Pēc “Dzīvnieku policijas” aplēsēm čipota varētu būt mazāk nekā puse Latvijas suņu. Turklāt aptuveni puse no čipotajiem dzīvniekiem nav reģistrēta. Līdz ar to čipam nav jēgas, jo nav iespējams atrast informāciju par suņa saimnieku. Iemesli, kāpēc iedzīvotāji slinki uz mīluļu reģistrēšanu, visticamāk, ir aizmāršība un maksa, ko par pakalpojumu prasa veterinārārsts.
Rīgā no 2. janvāra maršrutā Jugla-Ziepniekkalns ierastā 40. autobusa vietā kursē 4. trolejbuss. Tam ir garāks maršruts, kas ved gar Mūkusalas tirdzniecības centriem. Ziepniekkalna iedzīvotāji ir satraukti, ka tagad uz centru būs jābrauc ilgāk. Turklāt jaunais trolejbuss kursē teju vienlaicīgi ar 19. trolejbusu. “Rīgas satiksmē” gan norāda, ka brauciena ilgums palielinājies vien par pāris minūtēm.
Uz ielām sastaptie Latvijas iedzīvotāji aizvadīto gadu vērtē pozitīvi, noskaidroja Latvijas Radio. Cilvēkiem izdevies sasniegt mērķus un uzlabot savas dzīves. Pārmaiņas šogad piedzīvojusi arī politiskā vide, un iedzīvotāji uzskata, ka arī tās bijušas uz labu. No nākamā gada sagaida ne tikai personīgo izaugsmi, bet arī lielākas algas.
Līdz šī gada decembrim "Rīgas satiksmes" kontrolieri noķēruši gandrīz 32 tūkstošus bezbiļetnieku. Tas ir par gandrīz septiņiem tūkstošiem mazāk nekā pērn.
Par spīti smagajai diagnozei - bērnu cerebrālā trieka – un ar to saistītajiem kustību traucējumiem, Elmārs Kaminskis ir pieaudzis un spēj izbaudīt dzīvi uz visiem simt procentiem. Viņš dzīvo Skrundas sociālajā mājā vienistabas dzīvoklī, ir aktīvs vietējā sabiedrībā un aizraujas ar hobijiem. Pārvietošanās ar rolatoru jeb kā viņš pats to dēvē – stumjamo staiguli – viņu neattur pilnīgi ne no kā. Viņš var aizbraukt ar autobusu, kur vēlas, iet uz koncertiem un ballēs dancināt meitenes. Ir dzirdēti daudzi smagi stāsti par to, cik grūti personām ar invaliditāti ir iekļauties sabiedrībā, tomēr Elmāra stāsts nav viens no tādiem.
Decembra izskaņā iznākusi grāmata "Es pats un mēs kopā" pusaudžu resursu centra atbalstam. Grāmatā iekļautas 53 ģimeņu fotogrāfijas ar vecāku stāstiem par viņu pusaudžu gadiem un bērnu audzināšanu. Ar grāmatu autores vēlas rosināt vecākus domāt par komunikācijas uzlabošanu ģimenē, lai mazinātu gadījumus, kad palīdzība jāmeklē ārpus ģimenes. Grāmata maksā 40 eiro un visi līdzekļi tiek ziedoti Pusaudžu resursu centram.
Valsts AS "Latvijas dzelzceļš" gada nogalē piedāvās papildu reisus uz Maskavu, Sanktpēterburgu un Kijevu. Iedzīvotāju pastiprinātās intereses dēļ šajos reisos palielinās vagonu skaitu.
Pusaudžu un bērnu vidū populārā vietne “TikTok”, kurā var publicēt īsus video ar mūziku, cenzē lietotājus, kas varētu būt ar invaliditāti, netradicionālu seksuālo orientāciju vai lielāku svaru. Šādus lietotājus atlasa pēc stereotipiskām pazīmēm. Cilvēku ar invaliditāti un netradicionālu seksuālo orientāciju pārstāvji atzīst, ka šī pieeja ir ačgārna.
Nākamajā gadā pirmizrādi piedzīvos dokumentālā animācijas filma "Mans mīļākais karš". Tajā atspoguļota režisores Ilzes Burkovskas-Jakobsenas pieaugšana aukstā kara laikā. Pirmizrādes laiks vēl nav precīzi zināms. Daļu no naudas filmas pabeigšanai radošā komanda savāca kolektīvās finansēšanas platformā "Projektu banka". Tā palīdzējusi atrast atbalstītājus jau 53 projektiem, starp kuriem liela daļa ir tieši kultūras projekti.
Režisors Jānis Znotiņš radījis jaunu izrādi pusaudžiem “Klusētāji”. Tā mudina jauniešus neklusēt, nebūt vienaldzīgiem un iesaistīties sabiedriskos procesos. Izrāde iestudēta speciāli skolas telpām un tiks rādīta dažādās skolās kā daļa no programmas “Latvijas skolas soma”. Tajās vienlaicīgi trīs dažādi aktieri izspēlē dažādas situācijas. Režisors uzskata, ka Latvijā trūkst iestudējumu tieši pusaudžiem. Izrādē ir vienkāršs vēstījums, kas liek padomāt, tēli, ar ko var sevi identificēt, kā arī attiecīgs izrādes ilgums, lai noturētu pusaudžu uzmanību.
Lai Eiropas Savienībā ievestu eksotiskus augļus, dārzeņus vai sēklas, nepieciešams sertifikāts, kas apliecina – produkts ir brīvs no kaitēkļiem. Tas attiecas tikai uz produktiem, kas vesti no trešajām valstīm. Nepieciešamo sertifikātu var izdot tikai konkrētās valsts augu aizsardzības dienests. Tas noteikts, lai izskaustu iespēju netīši valstī ievest svešus kaitēkļus. Pārtikas un veterinārais dienests iesaka augu valsts produktus trešajās valstīs baudīt uz vietas.
Ar skolās pieejamo pārtiku grūti nodrošināt pilnvērtīgu uzturu vegāniem. Vecākiem ir vai nu jābaro mājās ar to, kas nav pieejams skolā, vai jādod līdzi pusdienu kastītes. Vegāni uzskata, ka skolās un valdībā attieksme joprojām ļoti noraidoša. Ārvalstīs šāda veida uzturs jau atzīts par pietiekamu arī augšanas procesā. Latvijā Veselības ministrija par to vēl nerunā. Pagājušajā gadā gan mainīti noteikumi, kas atļauj pasniegt veģetāru maltīti skolās.
Latvijā trūkst veco ļaužu ārstu – geriatru. Turklāt nākotnē šī problēma varētu kļūt aktuālāka sabiedrības novecošanās dēļ. Šobrīd valstī ir 12 šādi ārsti. Pēc speciālistu domām, uz visiem Latvijas senioriem būtu nepieciešami 20. Studēt geriatriju izvēlas ļoti maz cilvēku – šobrīd rezidentūrā ir trīs topošie ārsti. Jaunieši neesot ieinteresēti vecu cilvēku ārstēšanā. Turklāt valsts sektorā viņiem nav, kur strādāt, jo ir tikai viena geriatrijas nodaļa.
Pārāk maz pakalpojumu pieejami nedzirdīgajiem zīmju valodā, informē Latvijas Nedzirdīgo savienībā. Nerunājot par kultūras pasākumiem, bez tulka nav iespējams komunicēt arī valsts un pašvaldību iestādēs. Latvijā šobrīd pieejami 35 šādi tulki, un ar to nepietiek. Savienība izveidojusi tiešsaistes surdotulka pakalpojumus, ko uzņēmumos varētu izmantot. Pagaidām tas ieviests tikai nelielā skaitā aptieku. Nedzirdīgie vēlētos, lai ar laiku šādi varētu komunicēt arī valsts un pašvaldības iestādēs.
Studenti un citi apmeklētāji spiesti mazgāties sešdesmit gadus neremontētajās Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas dušās. Ļoti negribīgi telpas Latvijas Radio parādīt piekrita augstskola. Par telpām saņemtas sūdzības Veselības inspekcijā, kura higiēnas pārkāpumus nav konstatējusi. Akadēmijā uzsver, ka šo jautājumu aktualizējuši jau sen. Tomēr tam līdzekļu nepietiek. Arī vieglatlētikas manēža neatbilst standartiem. Izglītības ministrijā informē, ka apsver līdzekļu piešķiršanu manēžas renovācijai. Tomēr sanitārā mezgla sakārtošana esot pašas augstskolas atbildība.
8.decembrī Rīgā notika Ziemassvētku vecīšu labdarības skrējiens, kurā piedalījās vairāk nekā 1500 Ziemassvētku vecīšu.
Pēdējo gadu laikā strauji pieaudzis skolēnu mācību uzņēmumu skaits. Kopā tādi reģistrēti 1100. 7.decembrī norisinājās ziemas gadatirgus "Cits bazārs", kurā piedalījās 270 skolēnu uzņēmumi ar dažādām inovatīvām idejām. Piemēram, no Latvijas kokmateriāliem veidotas ģitāras, viedās pudeles un beziepakojuma trauku mazgāšanas līdzekļi. Tirdziņā uzņēmumi var satikt savu potenciālo klientu un kļūt konkurētspējīgiem savā nozarē.
No šodienas, 8. decembra, stājas spēkā jauns vilcienu kustības saraksts, informē AS „Pasažieru vilciens”. 218 vilcieni galamērķī nokļūs ātrāk nekā līdz šim, jo tie vairs nepieturēs atsevišķās pieturvietās. Turklāt pievienoti arī papildus reisi uz Valmieru, kā arī maršrutā Liepāja – Rīga un atpakaļ.
Skolu apvienošana nozīmē smagu darbu gan vadībai, gan pedagogiem, gan vecākiem un skolēniem. Ne vienmēr skolu kolektīviem sakļauties ir vienkārši. Reizēm tas noved pie smagiem konfliktiem skolotāju vai skolēnu starpā. Vissvarīgāk esot veiksmīgi sakļaut pedagogu kolektīvus, jo savstarpējās nesaskaņas mēdz atspoguļoties bērnu uzvedībā.
Zemkopības ministrija ceturtdien, 5.decembrī, nāks klajā ar kompensāciju sistēmu zvejniekiem par roņu nodarītajiem zaudējumiem, to paredz roņu aizsardzības plāns. Šādu plānu Dabas aizsardzības pārvaldē izstrādā dabas skaitīšanas ietvaros. Kopā top pieci šādi plāni - roņiem, pūcēm, dzeņveidīgajiem un divām sikspārņu sugām.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
